XX.
Pīters un Jōņs, apostoli, pi kopa.
1 Pyrmajā nedeļas dīnā, agri reitā, koleidz vēļ timseņš, Marija Magdalena atgōja uz kopu un īraudzeja, ka nu kopa ir atvalts akmiņs. 2 Tad jei ōtri aizasteidze pi Seimaņa Pītera un pi tō mōcekļa, kuru Jezus mīļōja, un jim saceja: Kungs nu kopa ir pajimts, un mes nazynom, kur Jys ir nūlykts.
3 Tad Pīters un tys ūtrais mōceklis devēs ceļā un atgōja uz kopu. 4 Jī skrēja obi reizē, bet tys ūtrais mōceklis Pīteri apdzyna un pīgōja pi kopa pyrmais. 5 Jys pīsalīce un īraudzeja atstōtūs autus, bet īškā nagōja.
6 Tad pēc jō atgōja Seimaņs Pīters un, īgōjis kopā, apsavēre guļūšūs autus 7 ari dvīli, kas Jam beja uz golvas; tūmār tys nabeja klōt pi cytu lynu autu, bet gon sevim salūceits. 8 Tad ari tys mōceklis, kas pyrmōk beja atgōjis, īgōja īškā, jūs apskateja un īticēja. 9 Jī tadei vēļ nasaprota Rokstu, ka Jam vajadzēja nu myrūnim ceļtīs. 10 Tad mōcekli aizgōja uz sātu.
K. Jezus pasarōda Marijai Magdalenai.
11 Marija tam laikam stōvēja ōrpusē pi kopa un raudōja. Raudōs jei pīsalīce un pasavēre kopā. 12 Tur jei īraudzeja divejus eņgeļus, speidūši boltōs drēbēs gārbtus, sēžam tur, kur Jezus mīsa beja nūlykta: vīnu golvas golā un ūtrū kōju golā. 13 Tī jai saceja: Sīvīt, kōpēc tu raudi? 14 Jei atbiļdēja: Muns kungs ir pajimts, un es nazynu, kur ir nūlykts. Pēc šitim vōrdim jei atsagrīze atpakaļ un īraudzeja stōvam Jezu, bet jei napazyna, ka tys ir Jezus. 15 Jezus jōs vaicōja: Sīvīt, kō tu raudi? Kō tu meklej? Jei, dūmōdama, ka tys ir dōrznīks, jam atbiļdēja: Kungs, jo tu Jū esi aiznesis, tad pasoki maņ, kur Jū nūliki, lai es Jū pajimtu. 16 Tad Jezus jai saceja: Marija! Jei atsagrīzuse Jam saceja ebreju volūdā: Rabbuni, tys ir Mōceitōj! 17 Jezus jai saceja: Naaizskar Manis, jo Es vēļ naasmu bejis pi sova Tāva. Ej lobōk pi munim brōlim un jim pasoki, ka Es eju uz sovu Tāvu un jyusu Tāvu, uz munu Dīvu un jyusu Dīvu.
18 Tad Marija Magdalena aizgōja un pastōsteja mōceklim: Es redzēju Kungu un Jys man šytū pasaceja.
K. Jezus pasarōda apostolim.
19 Tōs pat pyrmōs pēc sabata dīnas vokorā mōcekli beja sasalasejuši kūpā un, beidamīs nu jūdim, beja aizdarejuši durovas. Te atgōja Jezus un, īgōjis jūs vydā, jim saceja: Mīrs jums!
20 Un šytū pasacejis, Jys parōdeja jim rūkas un sōnu. Mōcekli, radzādami Kungu, prīcōjōs.
21 Tad Jezus jim otkon saceja: Mīrs jums! Kai Tāvs syuteja Mani, tai Es syutu jyusus. 22 Pēc šytūs vōrdu Jys dvēse (uz jim) un saceja: Sajemit Svātū Goru. 23 Kam jyus grākus atlaissit, tam ir atlaisti; kam aizturēsit, tam ir aizturāti.
24 Vīns nu tim divpadsmit, Tomass, par Dydymasu sauktais, tūlaik, kad Jezus atgōja, ar jim reizē nabeja. 25 Citi mōcekli jam stōsteja: Mes redzējom Kungu. Bet jys tim atbiļdēja: Jo es uz Jō rūkom naīraudzeišu noglu vītu, un sova pērsta naīlikšu noglu vītōs un munas rūkas naīlikšu Jō sōnā, es naticēšu.
26 Pēc ostoņom dīnom mōcekli otkon beja sasalasejuši mōjā, un ar jim reizē beja Tomass. Jezus, īgōjis caur aizslāgtom durovom mōjā un nūstōjis jūs vydā, saceja: Mīrs jums! 27 Tad Jys saceja Tomasam: Lic šur sovu pērstu un apskot munas rūkas; paceļ sovu rūku un īlic jū munā sonā, un naesi naticeigs, bet gon ticeigs.
28 Tomass atbiļdēja un Jam saceja: Muns Divs un muns Kungs. 29 Jezus jam saceja: Tu īticēji, jo Mani īraudzeji. Svēteigi tī, kas naredz, bet tic.
30 Vēļ daudzi cytu breinumu padareja Jezus sovu mōcekļu acīs, kas šytamā grōmotā navā īraksteiti. 31 Šitī ir pīraksteiti, lai jyus tycātu, ka Jezus ir Kristus, Dīva Dāls, un lai tycādami Jō vōrdā dzeivōtu.
1 Pirmajā nedēļas diena agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu.
2 Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētefa un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: „Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši.“
3 Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa.
4 Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa.
5 Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja.
6 Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus
7 Un sviedrautu, ar ko viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā.
8 Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja.
9 Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka viņam vajag uzcelties no miroņiem.
10 Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās.
11 Bet Marija stāvēja ārā, kapa priekšā, un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā
12 Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas.
13 Tie saka viņai: „Sieva, ko raudi?“ Viņa tiem saka: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi to likuši.“
14 To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezin, ka tas ir Jēzus.
15 Jēzus viņai saka: „Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?“ Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka tam: „Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!“
16 Jēzus viņai saka: „Marija!“ Viņa apgriezās un ebrējiski saka uz viņu: „Rabuni,“ tas ir: mācītājs!
17 Bet Jēzus viņai saka: „Neaizkar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.“
18 Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: „Es savu Kungu esmu redzējusi, un to viņš man sacījis.“
19 Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: „Miers ar jums!“
20 Un to sacījis, viņš tiem rādīja savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami.
21 Tad Jēzus vēl reiz viņiem saka: „Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu.“
22 Un to sacījis, viņš dvēsa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu!
23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.“
24 Bet Toms, viens no divpadsmitien, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus.
25 Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: „Mēs Kungu esam redzējuši.“ Bet viņš tiem sacija: „Ja es neredzu naglu zīmes viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku viņa sānos, es neticēšu.“
26 Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā, un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: „Miers ar jums!“
27 Pēc tam viņš Tomam saka: „Stiep šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un dod šurp savu roku un liec to manos sānos un neesi neticīgs, bet ticīgs!“
28 Toms atbildēja un sacīja viņam: „Mans Kungs un mans Dievs!“
29 Jēzus viņam saka: „Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!“
30 Vēl daudz citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā.
31 Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.
