XIII.
K. Jezus mōceklim mozgoj kōjas.
1 Pyrms Leldines svātkim Jezus, radzādams, ka tyvojās Jō stuņde nu pasauļa aizīt uz Tāvu, nūmīļōjis sovejūs, kas uz pasauļa beja, nūmīļōja jūs leidz golam.
2 Vakareņu laikā, kad valns Judasa, Seimaņa Iskariotas dāla, sirdī beja īmetis nūdūmu Jū nūdūt, 3 Jezus, zynōdams, ka Tāvs vysu ir atdevis Jō rūkōs, un ka nu Dīva izgōja un otkon īt uz Dīvu atpakaļ, 4 pīsacēlis nu vakareņu, nūvylka vērsdrēbes, un, pajēmis dvīli, apsajūze. 5 Tad, pīlējis bļūdā yudiņa, sōce mōceklim mozgōt kōjas un ar dvīli, ar kuru beja apsajūzis, slauceit.
6 Tai Jys pīgōja pi Seimaņa Pītera. Bet tys Jam saceja: Kungs, Tu gribi maņ kōjas mozgōt? 7 Jezus atsasauce un saceja: Tō, kū Es tagad doru, tu vēļ nazini, bet vēļōk saprassi. 8 Pīters Jam saceja: Nā, Tu maņ kōju nikod namozgōsi! Jezus jam atbiļdēja: Jo Es tevis namozgōšu, tad tev nabyus ar Mani daļas. 9 Tad Seimaņs Pīters Jam saceja: Kungs, na tikai munas kōjas, bet ari rūkas un golvu. 10 Jezus tam atbiļdēja: Kas ir izamozgōjis, tam vajag tikai kōjas nūmozgōt, tad jys ir vysā teirs. Ari jyus asat teiri, tikai na visi. 11 Jys sovu nūdevēju zynōja un tōpēc saceja: Jyus visi teiri naasat.
12 Nūmozgōjis jim kōjas un apviļcis sovas vērsdrēbes, Jys atsasāda pi golda un saceja: Vai jyus saprūtat, kū Es jums padareju? 13 Jyus Mani saucat par Mōceitoju un Kungu un labi sokot, Es tadei asmu. 14 Tai tad, jo Es, Kungs un Mōceitōjs, nūmozgōju jums kōjas, tad ari jums ir pīnōkums cyts cytam kōjas mozgōt. 15 Es jums devu pīmāru, ka ari jyus tai dareitu, kai Es jums padareju. 16 Patīši, patīši, Es jums soku: Ni kolps ir lelōks par kungu, ni syutnis par tū, kas jū syuteja. 17 Jo jyus šytū saprūtat un saskaņā ar šytū dareisit, tad jyus asat svēteigi.
18 Na par jums visim Es runoju. Es zynu, kū Es izlaseju; tūmār Rokstim ir jōizapylda.
Tys, kas ar Mani maizi ād,
pret Mani paceļs sovu papīdi.
K. Jezus pasoka sovu nūdevēju.
19 Es jums jau tagad stōstu, koleidz tys vēļ navā nūticis, lai jyus, kad tys nūtiks, tycātu, ka Es asmu. 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Munu syutni pījims, tys pījims Mani; kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja.
21 Pēc šytūs vōrdu Jezus tyka sakustynōts gorā un aplīcynōdams saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Vīns nu jyusim Mani nūdūs. 22 Tad mōcekli cyts uz cyta skatejōs un nazynōja, par kuru Jys dūmoj. 23 Vīns nu Jō mōceklim, tys, kuru Jezus mīļōja, pīsaglaude pi Jezus kryutim. 24 Seimaņs Pīters pamōve uz jū un jam saceja: Pavaicoj, kurs ir tys, par kuru Jys runoj. 25 Jys nūsalīce pi Jezus kryutim un saceja: Kungs, kurs tys ir? 26 Jezus atbiļdēja: Tys ir tys, kam Es īdūšu apmārcātu maizes gabaleņu. Un Jys, apmērcējis maizes gabaleņu, īdeve Judasam, Iskariotas Seimaņa dālam. 27 Un pēc maizes gabaleņa jamā īgōja ļaunais gors. Jezus jam saceja: Kū gribi dareit, tū dori ōtrōk. 28 Tūmār nivīns nu klōtasūšim nasaprota, kōpēc jam tū saceja. 29 Tai kai Judass beja montzinis, tad daži dūmōja, ka Jezus grib saceit: Nūpērc, kas mums dēļ svātkim ir vajadzeigs, vai ari, ka nabogim kaut kū izdaleitu. 30 Jys, tū gabaleņu apēdis, tyuleņ izgōja ōrā. Beja nakts.
K. Jezus dūd jaunu bausleibu.
31 Kad jys jau beja izgōjis, Jezus saceja: Tagad Cylvāka Dāls ir uzslaveits. 32 Jo Dīvs Jamā ir uzslaveits, tad ari Dīvs uzslaveis Jū Sevī, un uzslaveis Jū tyuleņ.
33 Bērneni, vairs tikai mozu breidi Es pi jums asmu. Jyus Manis meklēsit, bet kū Es agrōk jūdim saceju, tū tagad soku ari jums: Kur Es eju, tur jyus aizīt navarit.
34 Es jums dūdu jaunu bausleibu: Mīļojit vīns ūtru. Jums vīnam ūtru jōmīļoj tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 35 Jo jyus vīns ūtru mīļōsit, tad caur tū visi pazeis, ka Jyus asat Muni mōcekli.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu.
36 Tad Seimaņs Pīters nu Jō vaicōja: Kungs, kur Tu īsi? Jezus atbiļdēja: Kur Es eju, tur tu pēc Manis pakaļ aizīt navari, bet vēļōk gon tu īsi pakaļ. 37 Pīters Jam saceja: Kungs, kōpēc tagad pat es navaru Tev pakaļ īt? Es Tevis dēļ atdūšu sovu dzeiveibu.
38 Jezus jam atbiļdēja: Par Mani tu gribi atdūt sovu dzeiveibu? Patīši, patīši, Es tev soku: Pyrms na kai gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi.
1 Bet priekš Lieldienas svētkiem, zinādams, ka viņa stunda bija nākusi un ka viņam no šis pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko tas šinī pasaulē bija mīlējis, savu mīlestību līdz galam.
2 Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis viņu nodot,
3 Zinādams, ka Tēvs visu bija licis viņa rokās un ka viņš pie Dieva aiziet, kā viņš no Dieva ir nācis,
4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;
5 Pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko viņš bija apsējis.
6 Kad viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas viņam saka: „Kungs vai tu man mazgāsi kājas?“
7 Jēzus atbildēja viņam: „Ko es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.“
8 Pēteris viņam saka: „Ne mūžam tu man nemazgāsi kājas!“ Jēzus atbildēja viņam: „Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie manis.“
9 Sīmanis Pēteris saka viņam: „Kungs, nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!“
10 Jēzus saka viņam: „Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk, kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.“
11 Jo viņš pazina savu nodevēju, tāpēc viņš sacīja: „Ne visi jūs esat tīri.“,
12 Kad nu viņš viņu kājas bija mazļ gājis, tas paņēma savas drēbes un atkal apsēdās. Tad viņš sacīja: „Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis?
13 Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu.
14 Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.
15 Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu dāļājis.
16 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis.
17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!
18 Es nerunāju par jums visiem. Es zinu, kurus esmu izredzējis. Bet jāpie-pildās rakstiem: Kas manu maizi ēd, pret mani pacēlis savu kāju.
19 Jau tagad es jums to saku, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas notiek, ticētu, ka es tas esmu.
20 Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas uzņem, ko es sūtu, tas uzņem mani, bet kas mani uzņem, uzņem to, kas mani sūtījis.“
21 To sacījis, Jēzus, gara satriekts, liecināja un sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Viens no jums mani nodos!“
22 Mācekļi paskatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā.
23 Viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.
24 Tam Sīmanis Pēteris pamāj un saka viņam: „Vaicā, kujrš tas ir, par ko viņš runā!“
25 Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka viņam: „Kungs, kurš tas ir?“
26 Jēzus atbild: „Tas ir tas, kam es, kumosu iemērcis, to došu.“ Un kumosu iemērcis, viņš to ņem un dod Jūdarrļ, Sīmaņa dēlam Iskariotam.
27 Un pēc šī kumosa tanī iegāja sātāns. Bet Jēzus viņam saka: „Ko tu dari, to dari drīz!“,
28 Bet no tiem, kas pie galda sēdēja, neviens nekā nesaprata, kādā nolūkā viņš tam to sacīja.
29 Jo dažiem šķita, ka Jēzus tāpēc, ka Jūdam bija maks, tam būtu sacījis! „Iepērc uz svētkiem, kā mums vajaga, vai: Dodi kaut ko nabagiem!“
30 Saņēmis kumosu, Jūda steigšus izgāja ārāļun bija nakts.
31 Kad viņš bija izgājis, Jēzus šaka: „Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts, un Dievs paaugstināts viņā.
32 Bet, ja Dievs ir paaugstināts viņā, tad arī Dievs viņu paaugstinās sevī un viņu drīz vien paaugstinās.
33 Bērniņi, es vēl mazu brīdi esmu pie jums. Jūs mani meklēsit, bet, kā es jūdiem esmu sacījis, tā arī jums tagad saku: Kurp es eimu, jūs man nevarat sekot.
34 Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai ari jūs tāpat cits citu mīlētu.
35 No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.“
36 Sīmanis Pēteris viņam saka: „Kungs, kurp tu eji?“ Jēzus viņam atbild: „Kur es eimu, turp tu tagad man nevari sekot, bet vēlāk sekosi.“
37 Pēteris saka: „Kungs, kāpēc es tev tagad nevaru sekot? Savu dzīvību es par tevi atdošu!“
38 Jēzus atbild: „Savu dzīvību tu par mani atdosi? Patiesi, patiesi, es tev saku: Vēl gailis nebūs dziedājis, kad tu mani jau trīskārt būsi aizliedzis.“
