XXVI.
Augstōs padūmes lāmums.
1 Pabeidzis vysas šytōs runas, Jezus saceja sovim mōceklim: 2 Jyus zynat, ka pēc divom dīnom byus Leldine; un ka Cylvāka Dāls byus nūdūts krystā pīkaļšonai.
3 Tūlaik sasalaseja vērsgoreidznīki un tautas vacōkī augstōkō goreidznīka Kaifasa pilī 4 un sovstarpeigi pōrsprīde, kai byutu īspējams ar viltim Jezu apcītynōt un nūnōvēt.
5 Jī gon sasarunōja: Tikai na svātku laikā, lai naizacaltu tautā namīrs.
Jezus apsvaideišona.
6 Kad Jezus beja Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjā, un sēdēja pi golda, 7 pīgōja klōtu vīna sīvīte ar alebastra trauku, pylnu dōrga eleja, un izlēja Jam uz golvas. 8 Tū radzādami, mōcekli apsakaitynōja saceidami: Kam šei izškērdeiba? 9 Tū tadei varēja dōrgi pōrdūt un sajimtū izdaleit nabogim.
10 Jezus, tū zynōdams, jim saceja: Kōpēc dorat sīvītei napatikšonu? 11 Jei tadei padareja Maņ lobu dorbu. Nabogi vysod byus pi jums, bet Es vysod nabyušu. 12 Jei, izlīdama eleju uz munas mīsas, jōs paglobōšonai tū padareja. 13 Patīši, Es jums soku, vysā pasaulī, kur vīn tiks sludynōts šytys Evangelijs, tur tiks stōsteits jōs pīmiņai tys, kū jei ir padarejuse.
14 Tad vīns nu divpadsmit, vōrdā Judass Iskariots, nūgōja pi vērsgoreidznīkim 15 un saceja: Kū jyus maņ dūsit, jo es Jū nūdūtu jyusim? Jī pīškeire jam trejsdesmit sudobra gobolu.
16 Nu tō laika jys meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakariņas un Vysusvātōkō Sakramenta īstateišona.
17 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, mōcekli pīgōja pi Jezus un saceja: Kur Tev pateik, lai mes sagatavōtu Leldines jāru? 18 Jys atbiļdēja: Ejte mīstā pi vīna cylvāka un jam pasokit: Mōceitōjs līk pasaceit: Muns laiks ir tyvu. 19 Pi tevis Es grybu ēst Leldines jāru. 20 Mōcekli padareja tai, kai Jezus jim beja licis, un sagatavōja Leldines jāru.
Vokoram atejūt, Jys ar tim divpadsmit atsasāda pi golda. 21 Ēsšonas laikā Jys jim saceja: Patīši, Es jums soku: vīns nu jums Mani nūdūs. 22 Jī ļūti nūskuma un sōka vīns pēc ūtra nu Jō vaicōt: Kungs, vai na es tys asmu?
23 Jys atbiļdēja: Kas reizē ar Mani mērcej bļūdā rūku, tys Mani nūdūs. 24 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, kurs Cylvāka Dālu nūdūs! Jam byutu lobōk, jo jys nabyutu dzimis.
25 Tad vaicōja Judass — Jō nūdevējs: Mōceitōj, vai gon es tys byutu? Jys atbiļdēja: Tu pats teici.
26 Koleidz vēļ jī beja pi golda, Jezus, pajēmis maizi un jū pōrsvētejis lauze un deve mōceklim, saceidams: Jemit un ēdit, šitei ir muna Mīsa. 27 Tad, pajēmis bikeri, pateice un snēdze jim saceidams: 28 Dzerit nu jō visi, jo šytys ir muns asnis (jaunō) Īstōdejuma, kurs tops izlīts par daudzejim grāku atlaisšonas dēļ. 29 Bet Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veinūgōju augļa leidz tai dīnai, koleidz Es tū ar jums nu jauna dzeršu sova Tāva kēnestī.
Mōcekļu apgolvōjums.
30 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, gōja uz Eleja kolnu.
31 Tad Jezus jim saceja: Sūnakt jyus visi īsaļaunōsit nu Manis. Ir taču raksteits: Es satrīkšu gonu, un gonamō pulka vuškas izkleiss. 32 Bet pēc sovas augšamceļšonōs Es īprīkš jyusu byušu Galilejā.
33 Bet Pīters Jam atbiļdēja: Lai gon visi nu Tevis īsaļaunōtu, es, tūmār, nikod naīsaļaunōšu. 34 Jezus atbiļdēja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu Manis trejskōrt aizalīgsi. 35 Pīters Jam atbiļdēja: Lai byutu kaut jōmērst ar Tevi, tūmār es Tevis naaizalīgšu. Ari visi citi mōcekli runōja tū pat.
K. Jezus Getsemanē.
36 Tad Jezus ar jim aizgōja uz nūmali, kuru sauc Getsemane. Un jim saceja: Pasēdit šite, koleidz Es tur aizgōjis pasalyugšu. 37 Leidza ar Sevi Jys pajēme tikai Pīteri un obejus Zebedeja dālus. Tad Jys sōce grimt skumēs un izbailē un jim saceja: 38 Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei, palicit šite un esit ar Mani nūmūdā.
39 Un pagōjis drusku tōļōk nu jim, pakryta uz vaiga un lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo varams, šytys bikers lai paīt Maņ garum. Tūmār, na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu (gribi).
40 Tad, atgōjis pi mōceklim, atroda jūs guļūt un saceja Pīteram: Tai, jyus navarējot pat vīnas stuņdes pabyut ar Mani nūmūdā. 41 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja.
42 Otkon ūtru reizi Jys pagōjis lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo šytys bikers navar paīt nadzarts, lai nūteik Tova gryba. 43 Un atgōjis atpakaļ, otkon atroda jūs guļūt, jo jim acis beja nūvōrgušas.
44 Jūs pametis, Jys nūgōja trešu reizi lyugtūs, saceidams tūs pošus vōrdus. 45 Tad atgōjis atpakaļ pi mōceklim, jim saceja: Jyus vys vēļ gulit un pyušatēs? Raug, tei stuņde jau ir atgōjuse, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 46 Celitēs, īsim! Raug, jau tyvojās muns nūdevējs!
K. Jezus apcītynōšona.
47 Jam šytū runojūt, raug, pīgōja klōt Judass, vīns nu tim divpadsmit, un ar jū lels ļaužu pulks ar zūbynim un rungom vērsgoreidznīku un tautas vacōkū uzdavumā. 48 Bet nūdevējs beja jim devis zeimi, saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir Jys, jemit Jū cīši. 49 Tyuleņ, pīgōjis pi Jezus, saceja: Esi sveicynōts, Mōceitōj! un Jū pabučōja. Bet Jezus jam saceja: Draugs, kō tu te atgōji?
50 Tūlaik jī pīgōja klōt, pacēle pret Jezu sovas rūkas un Jū sakēre.
51 Un raug, vīns nu tim, kas beja ar Jezu, pacēlis rūku, izvylka sovu zūbynu un, sytūt vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi. 52 Tūlaik Jezus jam saceja: Lic sovu zūbynu sovā vītā. Taču ikvīns, kas jims zūbynu, nu zūbyna zuss. 53 Vai gon tu dūmoj, ka muns Tāvs naatsyuteitu tyuleņ maņ paleigā vairōk na divpadsmit legionu eņgeļu, jo tikai Es nu Jō tō lyugtu? 54 Bet kai tad lai izapylda Roksti? Tai tadei jōnūteik.
55 Tamā pat stuņdē Jezus saceja ļaudim: Jyus izgōjot ar zūbynim un rungom pret Mani, kai pret slapkovu, lai Mani sagyutu. Es taču ikdīnas beju (storp jums) svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvot.
56 Tys gon vyss nūtyka, lai izapiļdeitu pravīšu roksti. Tūlaik visi mōcekli, Jū pamatuši, aizbāga.
K. Jezus augstōs tīsas prīškā.
57 Tad tī, sajāmuši, Jezu aizvede pi vērsgoreidznīka Kaifasa, kur sasalaseja Rokstim mōceitī un vacōkī.
58 Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam, un, īgōjis īkšā, atsasāda pi koļpim, lai radzātu beigas.
59 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme meklēja pret Jezu vyltu līceibu, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi. 60 Bet, lai gon daudz vyltu līcinīku uzastōja, tūmār vīnprōteibas naatroda. Golu golā pīgōjuši divi (vyltus līcinīki) 61 saceja: Šytys teice: Es varu Dīva svētneicu nūjaukt un treju dīnu laikā jū otkon uzceļt.
62 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks Jam saceja: Tu nikō naatbiļd uz tū, kū šitī pret Tevi līcynoj? Bet Jezus klusēja. 63 Tad vērsgoreidznīks Jam saceja: Es Tevi zvārynoju dzeivō Dīva vōrdā, pasoki mums, vai Tu esi Kristus, Dīva Dāls? 64 Jezus jam atbiļdēja: Tu pats teici. Bet Es jums soku: Nu šō laika redzēsit Cylvāka Dālu, sēžūt pa lobajai vysvareibas Dīva un atejūt vērs debess mōkūnim. 65 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Jys zaimoj Dīvu! Kamdēļ mums vēļ vajadzeigi līcinīki? Tadei tagad pat jyus dzērdējot Dīva zaimōšonu. 66 Kai jums līkās? Un jī atbyldādami saceja: Jys ir nūdūdams nōvei.
67 Tad jī spļōve Jam vaigā un syta ar dyurem. Citi otkon syta Jam par vaigu un 68 saceja: Pravītoj mums, Kristus, kurais Tev īsyta.
Pītera aizalīgšona.
69 Tam laikam Pīters sēdēja pogolmā. Pīgōjuse klōt, vīna kolpyune jam saceja: Ari tu beji pi Jezus, tō Galilejīša. 70 Jys, līgdamīs pret visim, jai saceja: Es nasaprūtu, kū tu runoj.
71 Pēc tam jys laidēs īt pa vōrtim ōrā. Tur, pamanejuse jū, cyta kolpyune saceja klōtasūšim: (Ari) šytys beja ar Jezu Nazarīti! 72 Jys otkon aizalīdze zvārādamīs: Es tō cylvāka pavysam napazeistu.
73 Par mozu breidi klōtasūšī pīgōja Pīteram klōtu un saceja: Patīseibā ari tu esi vīns nu tim, taču tova volūda tū līcynoj! 74 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs, ka pavysam napazeistūt tō Cylvāka.
75 Un tamā breidī aizdzīdōja gaiļs. Tad Pīteram īgōja prōtā Jezus vōrdi: Pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu trejskōrteigi Manis aizalīgsi. Un izgōjis ōrā, jys gauži raudōja.
1 Un notikās, kad Jēzus bija pabeidzis visas šās runas, tad viņš sacīja saviem mācekļiem:
2 „Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai viņu krustā sistu.“
3 Tad sapulcējās augstie priesteri un ļaužu vecaji augstā priestera Kajafas pilī.
4 Un tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut.
5 Bet tie sacīja: „Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers.“
6 Bet kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,
7 Viena sieva piegāja pie viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuj-u tā izlēja viņam uz galvu, viņam sēžot pie galda.
8 Kad mācekļi to redžēja, tie apskaitās un sacīja: „Kamdēļ šī izšķērdība?
9 To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.“
10 Bet Jēzus to nomanījis, sacīja tiem: „Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie manis ir padarījusi labu darbu.
11 Jo nabagi ir arvien pie jums, bet es neesmu arvien.
12 Jo izliedama šo eļļu uz manu miesu, viņa gribējusi mani kapam svaidīt.
13 Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi.“
14 Tad viens no divpadsmitiem, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem
15 Un sacīja: „Ko jūs man dosit, es jums viņu nodošu?“ Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.
16 Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, daiviņu nodotu.
17 Bet pirmajā Neraudzētas maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja viņam: „Kur to gribi, lai mēs tev sataisām ēst Lieldienas jēru?“
18 Bet viņš sacīja: „Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis es turēšu Lieldienas ar saviem mācekļiem.“
19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Lieldienas jēru.
20 Un kad vakars metās, viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,
21 Un tiem ēdot, viņš sacīja: „Patiesi, es jums saku, viens no jums mani nodos.“
22 Un tie ļoti noskuma un sāka cits pēc cita viņam sacīt: „Taču ne es, Kungs?“
23 Bet viņš atbildēja un sacīja: „Kas ar mani mērc savu roku bļodā, tas mani nodos.
24 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu rakstīts, bet vai tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu labāki, ka nemaz nebūtu dzimis.“
25 Bet Jūda, kas vinu nodeva, atbildēja un sacīja: „Taču ne es, Rabi?“ Viņš saka uz to: „Tu to teici.“
26 Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to saviem mācekļiem un sacīja: „Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa.“
27 Un viņš ņēma kausu, pateicās un deva to tiem un sacīja: „Dzeriet visi no tā.
28 Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.
29 Bet es jums saku: es no ši laika vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to ar jums no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.“
30 Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie aizgāja uz Eļļas kalnu.
31 Tad Jēzus saka tiem: „Jūs visi šinī naktī pret mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.
32 Bet pēc manas augšāmcelšanās es jums pa priekšu aiziešu uz Galileju.“
33 Bet Pēteris atbildēja un uz to sacīja: „Kad visi pret tevi apgrēcinātos, es ne mūžam neapgrēcināšos.“
34 Jēzus sacīja tam: „Patiesi, es tev saku: Šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“
35 Pēteris saka viņam: „Jebšu man būtu jāmirst ar tevi, taču ne mūžam tevi neaizliegšu.“ Tāpat arī visi citi mācekļi sacīja.
36 Tad Jēsus aiziet ar saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Getzemane, un saka mācekļiem: „Nosēdieties šeitan, es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.“
37 Un viņš ņēma sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.
38 Tad viņš saka tiem: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā.“
39 Un maķenīt pagājis, viņš krita uz savu vaigu pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis kauss iet man garām, tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu gribi.“
40 Un viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Tā tad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?
41 Esiet modrigi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.“
42 Viņš atkal aizgājā otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: „Mans Tēvs, ja šis kauss nevar maniet garām, lai nebūtu tas jādzeŗ, tad lai notiek tavs prāts.“
43 Un viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega,
44 Un viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reiz, tos pašus vārdus sacīdams.
45 Tad viņš nāk pie saviem mācekļiem un saka uz tiem: „Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.
46 Celieties, eima! Redzi, kas mani nodod, ir klāt.“
47 Un viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmitiem, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām.
48 Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: „Kuru es skūpstīšu, tas ir tas, to gūstait.“
49 Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: „Esi sveicināts, Rabi,“ un skūpstīja viņu.
50 Bet Jēzus tam sacīja: „Draugs, kāpēc tu esi šeit?“ Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika tam rokas un to saņēma.
51 Un redzi, viens no tiem, kas bija pie Jēzus, izstiepa roku, izvilka zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta viņam ausi.
52 Tad Jēzus saka tam: „Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.
53 Jeb vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?
54 Bet kā tad raksti lai piepildītos? Jo tam tā būs notikt.“
55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: „Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Ikdienas es pie jums sēdēju Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat aiztikuši.
56 Bet tas viss noticis, lai praviešu raksti piepildītos.“ Tad visi mācekļi atstaja viņu un bēga.
57 Bet tie Jēzu saņēma un aizveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies.
58 Bet Pēteris tam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pilij un, tur iegājis, apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies.
59 Bet augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret ļēzu, lai to varētu nokaut,
60 Un tomēr neatrada, jebšu uzstājās daudz viltus liecinieku; beidzot divi nāca priekšā un sacīja:
61 „Viņš ir teicis: Es varu noplēst Dieva namu un to atkal trijās dienās uzcelt.“
62 Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz viņu: „Vai tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret tevi?“
63 Bet Jēzus cieta klusu. Un aug-stais priesteris sacīja uz to: „Pie dzīvā Dieva es tevi zvērinu, saki mums: Vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?“
64 Jēzus tam saka: „Tu to teici. Bet es jums saku: No šī laika jus redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess pade-bešiem.“
65 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: „Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajaga? Redzi, tagad jūs paši viņa Dieva zaimošanu dzirdējāt.
66 Kā jums šķiet?“ Bet tie atbildēja: „Viņš ir nāvi pelnījis.“
67 Tad tie viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm; bet citi viņu pļaukāja
68 Un sacīja: „Uzmini, Kristu, kurš tevi sita?“
69 Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: „Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti.“
70 Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: „Es nesaprotu, ko tu runā.“
71 Un kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: „Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti.“
72 Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: „Es to cilvēku nepazīstu.“
73 Un par mazu brīdi tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: „Patiesi, ari tu esi viens no tiem; jo tava valoda jau nodod tevi.“
74 Tad viņš sāka lādēties un die-voties: „Es to cilvēku nepazīstu.“ Un tūdaļ gailis dziedāja.
75 Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko viņš tam bija sacījis: „Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“ Un viņš izgāja ārā un gauži raudaja.“
