XXVII.
Nūdevēja pazusšona.
1 Reitam atejūt, visi vērsgoreidznīki un tautas vacōkī nūsprīde Jezu nūnōvēt.
2 Sasejuši Jū aizvede un nūdeve apgobola pōrvaļdnīkam (Pontijam) Pilatam.
3 Judass — nūdevējs, radzādams, ka Jezus ir nūtīsōts uz nōvi, sōce nūžālōt. Jys nūnese tūs trejsdesmit sudobra gobolus vērsgoreidznīkim un vacōkim 4 un saceja: Es asu sagrākōjis, nūdūdams navaineigu asni! Bet tī atbiļdēja: Kas mums daļas? Skotīs pats! 5 Tad jys nūsvīde svētneicā tūs sudobra gobolus un aizgōjis pasakōre.
6 Vērsgoreidznīki, pajāmuši tūs sudobra gobolus, saceja: Mums napīdar jūs mest svētneicas krōtuvē; jo šei ir ašņa moksa. 7 Nūsprīduši jī nūpērka par jim svešinīku kopsātai pūdnīka teirumu. 8 Tōpēc tys teirums leidz šai dīnai teik saukts (Hakeldama, tys ir) ašņa teirums.
9 Tai izapiļdeja pravīša Jeremija vōrdi:
Jī pajēme trejsdesmit sudobra gobolus,
Tō moksu, kuru Izraeļa dāli nūvērtēja,
10 un atdeve jūs par pūdnīka teirumu,
jo tai Kungs Maņ beja lēmis.
K. Jezus Pilata prīškā.
11 Tad Jezus tyka nūvasts pi apgobola pōrvaļdnīka, un apgobola pōrvaļdnīks vaicōja: Vai tu esi Jūdu kēneņš? Jezus atbiļdēja: Tu pats tū teici. 12 Bet uz vērsgoreidznīku un vacōkūs ībyldumim Jys, tūmār, nikō naatbiļdēja. 13 Tad Pilatus vaicōja: Vai tu nadzērdi, kū jī pret Tevi līcynoj? 14 Tūmār Jys naatbiļdēja ni uz vīna vaicōjuma, nu kō apgobola pōrvaļdnīks ļūti breinōjōs.
15 Pēc īroduma, apgobola pōrvaļdnīks svātkūs palaide breivu ļaudim vīnu cītumnīku, kaidu tī izvēlēja. 16 Tamā laikā cītumā beja vīns pazeistams ļaundars Barabbas vōrdā. 17 Tad Pilats vaicōja nu sasapuļcejušō pyuļa: Kuru gribit, lai es jums palaistu: Barabbasu vai Jezu (kas teik saukts Kristus)? 18 Jys taču zynōja, ka vīneigi skaudeibas dēļ Jū jam beja nūdavuši.
19 Jam tīsas krāslā sēžūt, jō sīva lyka pasaceit: Nadori nikō ļauna šytam Taisneigajam, jo šūnakt sapnā Jō dēļ asmu daudzi cītuse.
20 Vērsgoreidznīki un vacōki pīkūdynōja ļaudis, lai jī pīpraseitu Barabbasam breiveibu, bet Jezum nōvi. 21 Tad apgobola pōrvaļdnīks vaicōja: Kuru nu šitim divejim grybat, lai es jums palaistu? Jī atbiļdēja: Barabbasu! 22 Tad Pilats jim saceja: Bet kas maņ doroms ar Jezu, kuru sauc Kristus? Kaļ krystā! — atbiļdēja visi. 23 Tad apgobola pōrvaļdnīks saceja: Kū gon ļaunu Jys ir darejis? Bet jī vēļ styprōk bļōve saceidami: Kaļ Jū krystā!
24 Pilats radzādams, ka nikas nav panōkams, jo trūksnis ceļās arvīnu lelōks, pajēmis yudini, nūmozgōja ļaužu prīškā sev rūkas, saceidams: Es naasmu vaineigs par šō Taisneigō asni, tei ir jyusu pošu līta.
25 Tad vyss pyulis atbyldādams saceja: Jō asnis lai kreit uz mums un uz myusu bārnim. 26 Tūlaik izdeve jim Barabbasu, bet Jezu lyka nūšausteit un pīkaļt krystā.
K. Jezus ar ērškim krūņōšona.
27 Apgobola pōrvaļdnīka karaveiri nūvede Jezu uz tīsas nomu, un tur sasalaseja pi Jō vysa nūdaļa. 28 Tad, nūvylkuši Jam drēbes, apsedze Jū ar sorkonu mēteli. 29 Un nūpynuši ēršku krūni, uzlyka jū uz golvas un īlyka Jam lobajā rūkā nīdri. Un atsamasdami pret Jū ceļūs, izasmēja Jam saceidami: Esi sveicynōts, jūdu kēneņ. 30 Un apspļaudeidami, pajēme nīdri un syta Jam par golvu.
31 Un, pabeiguši izsmīšonu, nūjēme nu Jō mēteli, un, apvylkuši Jū Jō poša drēbēs, aizvede Jū krystā pīkaļšonai.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
32 Izīdami satyka vīnu cylvāku Cyrineiti, Seimani vōrdā, un tū pīspīde nest Jō krystu.
33 Atgōjuši uz vītu, saucamu Golgota, vai golvaskausa vītu, 34 īdeve Jam dzert veinu, sajauktu ar žuļti. Bet paraudzejis, Jys nagribēja dzert.
35 Tad jī pīkola Jū krystā, un, lūzes masdami, sadaleja storp sevim Jō drēbes. (Tai vajadzēja izapiļdeit pravīša vōrdim: Jī izdaleja storp sevim Munas drēbes, bet par Munim svōrkim mete kauleņus).
36 Pēc tam jī atsasāduši Jū sorgōja.
37 Vērs Jō golvas pīsyta uzrokstu, kurā beja atzeimōta Jō tīsas vaiņa: Šytys ir Jezus, jūdu kēneņš.
38 Reizē ar Jū pīkola krystā divejus nūzidznīkus: vīnu pa lobai, ūtru pa kreisai pusei.
39 Garumgōjēji zaimōja Jū un, krateidami sovas golvas, 40 saceja: Tu, svētneicas izjaucējs un trejōs dīnōs izbyuvātōjs, izglōb pats sevi. Jo esi Dīva Dāls, nūkōp nu krysta!
41 Tai pat ari vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī Jam izasmēja un saceja: 42 Cytus izglōbe, bet pats sevis izglōbt navar. Jo Jys ir Izraeļa kēneņš, lai nūkōp tagad nu krysta, un mes Jam īticēsim. 43 Jys tadei pasaļōve uz Dīva, lai tad Dīvs Jū glōb, jo Jam Jys ir pateikams. Jys tadei saceja: Es asmu Dīva Dāls.
44 Ari tī nūzidznīki, kas ar Jū beja krystā pakōrti, dareja Jam leidzeigus pōrmatumus.
K. Jezus nōve.
45 Nu sastōs leidz deveitai stuņdei tymsums apklōja vysu zemi.
46 Deveitajā stuņdē Jezus sauce lelā bolsā: Eli, Eli, lamma sabaktani? Tys ir: Muns Dīvs, Muns Dīvs, kōdēļ esi Mani atstōjis?
47 Daži nu klōtasūšim, tū dzērdādami, saceja: Jys sauc Eliasa. 48 Tūlaik vīns nu jim, pīgōjis klōtu un pajēmis syukli, pīsyuce jamā etika, un, pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert. 49 Bet citi saceja: Lic mīru, pasavērsim, vai atīs Eliass Jō izglōbtu! 50 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis vēļ reizi, atdeve goru.
51 Un raug, svētneicas aizkors pōrpleisa pa pusei nu augšas leidz zemei, zeme aizatreisēja, kliņtis škālōja, 52 kopi atsadareja vaļā un daudz svātūs dusūšōs mīsas nu kopa pīsacēle. 53 Un pēc sovas augšamceļšonōs, izgōjušas nu kopim, jōs aizgōja uz svātū mīstu un daudzejim pasarōdeja.
54 Vērsinīks un tī, kas ar jū sorgōja Jezu, radzādami zemes treisēšonu un cytas nūtykušōs parōdeibas, ļūti nūsabeida un saceja: Patīši, šytys ir bejis Dīva Dāls!
55 Tur beja ari daudz sīvīšu, kuras nu tōlīnes skatejōs. Jōs beja ar Jezu atgōjušas nu Galilejas, Jam kolpōdamas. 56 Storp jom beja Marija Magdalena, Marija Jākuba un Jezupa mōte un Zebedeja dālu mōte.
K. Jezus īlikšona kopā.
57 Īsastōjūt vokoram, atgōja nu Arimatejas vīns bogōts cylvāks, vōrdā Jezups, kas tai pat beja Jezus mōceklis. 58 Jys, aizgōjis pi Pilata, lyudze nu jō Jezus mīsu. Pilats pavēlēja atdūt. 59 Tad Jezups, pajēmis mīsu, ītyna jū teirā autā 60 un īlyka sovā jaunajā kopā, kuru beja sev izcērtis kliņtī. Tad, kopa īeju aizvēlis ar lelu akmini, nūgōja prūjom.
Sorgi pi kopa.
61 Bet Marija Magdalena un ūtrō Marija palyka sēžūt pi kopa.
62 Nōkūšajā dīnā, tys ir tamā, kura nōk pēc sasagatavōšonas dīnas, vērsgoreidznīki un farizeji sasalaseja pi Pilata 63 un saceja: Kungs, mes īgōdōjom, ka tys mōns, vēļ dzeivōdams, teice: Pēc trejom dīnom Es pīsaceļšu; 64 tōdēļ pīsoki apsorgōt kopu leidz trešajai dīnai, ka gadīnī naatītu mōcekli, Jō nanūzogtu un napasaceitu ļaudim: Jys pīsacēle nu myrūnim. Tad pādejō mōneišona byutu ļaunōka par pyrmū. 65 Pilats atbiļdēja: Jemit sorgus, ejte un sorgojit, kai poši prūtat. 66 Jī aizgōja un nūdrūšynōja kopu, apzeimūgojūt akmini un nūstōdūt sorgus.
1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un laužu vecaji pieņēma lēmumu par Jēzu, viņu nonāvēt.
2 Un tie saistīja viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
3 Tad Jūda, viņa nodevējs, redzēdams, ka viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem
4 Un sacīja: „Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.“ Bet tie sacīja: „Kas mums par daļu? —Raugi tu pats!“
5 Un viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās.
6 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: „Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.“
7 Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8 Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.
9 Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: „Un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus—tik dārgu maksu tie bija noteikuši—
10 Un deva tos par podnieka tīrumu, kā tas Kungs man ir pavēlējis.“
11 Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Bet Jēzus sacija uz viņu: „Tu to saki.“
12 Un kad augstie priesteri un vecaji viņu apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka.
13 Tad Pilāts saka uz viņu: „Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?“
14 Un viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks loti brīnījās.
15 Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tauta: vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.
16 Un tanī laikā tiem biia kāds sevišķi bīstams cietumnieks vārdā Baraba.
17 Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: „Kupa jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu, vai Jēzu, kupu sauc par Kristu?“
18 Jo viņš zināja, ka tie to bija nodevuši aiz skaudības.
19 Bet viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: „Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.“
20 Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.
21 Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: „Kupu jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?“ Bet tie sacīja: „Barabu.“
22 Tad Pilāts saka tiem: „Ko tad es lai daru ar Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Viņi visi saka: „Sist viņu krustā!“
23 Bet viņš sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie brēca vēl vairāk: „Sist viņu krustā!“
24 Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams. „Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!“
25 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: „Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.“
26 Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta Un nodeva, lai viņu sistu krustā.
27 Tad zemes pārvaldnieka kapa vīri ņēmu Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap viņu visu pulku.
28 Un tie novilka viņam drēbes un apvilka viņam purpura mēteli.
29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus viņa priekšā, vinu apsmiedami, un sacīja: „Sveiks, jūdu ķēniņ!“
30 Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.
31 Un kad tie bija viņu apsmējuši, tad tie novilka viņam mēteli un apvilka vmam vīna paša drēbes un aizveda viņu, lai sistu krustā.
32 Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kučnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest viņa krustu.
33 Un nonākuši tai vietā, ko sauc Golgātu, tas ir pieres vietu,
34 Tie viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad viņš to nobaudīja, viņš negribēja to dzert.
35 Un tie sita viņu krustā un izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem.
36 Un tie sēdēja tur un apsargāja viņu.
37 Un virs vīna galvas tie pielika viņa vainas uzrakstu: „Šis ir Jēzus, Jūdu ķēniņš.“
38 Tad divi slepkavas tika kopā ar viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
39 Bet garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami,
40 Un sacīja: „Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.“
41 Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja viņu, sacīdami:
42 „Citiem viņs palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu.
43 Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.“
44 Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
45 Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Eli, lama zabachtani?“ Tas ir: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?“
47 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: „Šis sauc Ēkju.“
48 Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja viņu.
49 Bet citi sacīja: „Pagaid, redzēsim, vai Elija nāks un glābs viņu.“
50 Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu.
51 Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52 Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
53 Un tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsēta un parādījās daudziem.
54 Bet virsnieks un tie, kas bija pie viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemes trīci un visu, kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls.“
55 Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.
56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.
57 Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.
58 Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.
59 Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā
60 Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.
62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizēji sapulcējas pie Pilāta
63 Un sacīja: „Kungs, mēs atmina-mies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšām.
64 Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi nenāk naktī un viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.“
65 Pilāts sacīja uz tiem: „Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.“
66 Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un bez tam vēl aizzīmogoja akmeni.
