XI.
Ticeiba.
1 Ticeiba ir cerejamūs lītu byutyskais ītvārums un vēļ naradzamūs aplīcynōjums. 2 Jamā ir klivuši slovoni senči. 3 Caur ticeibu mes zynom, ka Dīva vōrds ir radejis pasauļus, ka radzamais nav cēlīs nu asūšō. 4 Ticeibas dēļ Abeļa upurātō dōvona Dīvam beja pateikamōka na kai Kaina; jōs dēļ jys sajēme līceibu, ka jys ir attaisnōts, — Dīvs tū aplīcynōja, pi jō dōvonom, — jōs dēļ jys napōrstōj runōt arī pēc sovas nōves. 5 Ticeibas dēļ nu šō pasauļa tyka pajimts Enochs, nabaudūt nōves, un jys te vairs nabeja atrūnams, jo Dīvs jū beja pajēmis. Pyrms pajimšonas jys sajēme līceibu, ka jys ir Dīvam pateikams.
6 Bez ticeibas īpatikt Dīvam nav īspējams, jo ikvīnam, kas Dīvam tyvojās, jōtic, ka Dīvs ir un ka Jys atolgōs tūs, kas Jō meklej.
7 Caur ticeibu Noess sajēme ziņu par tū, kō vēļ naredzēja; sovas saimes glōbšonai jys dīvbejeigi pagatavōja škērstu un caur tū jys nūtīsōja pasauli, un palyka par mantinīku caur ticeibu sajamamōs pesteišonas.
8 Ticeibas dēļ Abraams beja paklauseigs un devēs uz tū zemi, kuru jam vajadzēja sajimt montōjumā un jys izceļōja nazynōdams uz kurīni aizīs. 9 Ticeibas dēļ jys apsamete apsūleitajā zemē kai svešinīks un dzeivōja nūmetnēs kūpā ar Izaaku un Jākubu — tōs pošas apsūleišonas mantinīkim, 10 Jys gaideja stipri nūstyprynōtōs piļsātas, kuras nūdybynōtōjs un izveidōtōjs ir pats Dīvs.
11 Ticeibas dēļ arī (naaugleigō) Sara, nasaskotūt uz sovu lelū vacumu, sajēme spāku byut par mōti, jo jei ticēja, ka Tys, kas jai apsūleja, ir uzticeigs. 12 Un tai tam vīnam izmyrušajam cēles pēcnōcēju tik daudz kai zvaigžņu debesīs un tik nasaskaitami, kai jyurmolas smiļtis.
13 Jī visi nūmyra ticeibā un apsūleitūs lobumu nasasnēdze; jī gon redzēja tūs nu tōlīnes, jūs apsveice un ar tū aplīcynōja, ka jī vērs zemes ir tikai ceļōtōji un vīsi. 14 Un tai runojūt jī apgolvoj, ka meklej tēvijas. 15 Jo jī byutu ilgōjušīs pēc tōs zemes, nu kuras beja izgōjuši, tad jim byutu bejis laiks atsagrīst atpakaļ. 16 Bet jī ilgōjōs pēc lobōkas, tys ir debeseigōs. Tōpēc Dīvs nasakautrej sauktīs par jūs Dīvu, jo Jys ir sagatavōjis piļsātu.
17 Ticeibā Abraams, kad jū pōrbaudeja, upurēja Izaaku. Lai gon jys beja sajēmis apsūlejumu, jys tūmār gribēja upurēt vīneigū dālu, 18 par kuru beja saceits: Nu Izaaka tev byus pēcnōcēji. 19 Jys dūmōja: Dīvam ir spāks arī nu myrūnim pīceļt. Tōpēc jys teik mynāts kai pīmārs.
20 Ticeibā Izaaks svētej Jākubu un Ezau nōkūšim laikim. 21 Ticeibā Jākubs uz nōves gultas byudams svēteja obejus Jezupa dālus un lyudzēs nūsalīkdams uz jō vāzdas augšejō gola.
22 Tycūt mērstūšais Jezups pōrdūmōja Izraeļa bārnu izceļōšonu un deve nūrōdejumus, kū dareit ar jō kaulim.
23 Ticeibas dēļ dzymdynōtōji slēpe Moizešu pēc jō dzimšonas trejs mēneši, jo redzēja, ka bārns ir skaists un nanūsabeida kēneņa pavēles. 24 Ticeibas dēļ Moizešs, kad jau beja izaudzis, pasmōdēja sauktīs par faraona meitas dālu. 25 Jys gribēja lobōk kūpā ar Dīva tautu daleitīs apspīsšonā, na kai nu grāka smeļt eisu baudu. 26 Jys Kristus pazamōšonu īskaita par lelōku bogōteibu, na Egiptes krōjumus, jo jys skatejōs uz atmoksu. 27 Ticeibas dēļ jys atstōja Egipti un nasabeida kēneņa dusmes un beja drūss, jo jam ocu prīškā beja naradzamais. 28 Ticeibas dēļ jys sagatavōja paschu un apsvaideišonu ar asni, lai atrībeibas engeļs naaizskartu jūs pyrmdzymušūs. 29 Ticeibas dēļ jī pōrgōja Sorkonū jyuru kai pa sauszemi; bet egiptīši, raudzeidami dareit tū pošu, nūsleika.
30 Ticeibas dēļ jī septeņas dīnas gōja ap Jericho myurim un tī sabruka. 31 Ticeibas dēļ naaizgōja būjā kūpā ar naticeigajim natykumeigō Rachab, jo jei izsyuteitajim izlyukūs deve drūšu patvērsmi.
32 Un kas man vēļ sokams? Jo es grybātu runōt par Gedeonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Davidu, Samueli un par pravīšim, man napītyktu laika. 33 Pateicūt ticeibai jī pōrvarēja kēnestes, sprīde tīsu, sajēme apsūlejumus, aizdareja lauvom muti, 34 nūdzēse guņs spāku, izasorgōja nu zūbyna esmiņa, atspērga nu slimeibom, beja stipri kaujā un svešū karaspāku pīspīde atsakōpt. 35 Sīvas sajēme sovus nūmyrušūs pīcaltus nu myrūnim. Daži pat ļōve sevi nūmūceit un atbreivōšonai napīkryta, lai montōtu skaistōku augšamceļšonūs. 36 Citi otkon izcīte pasmōdēšonu un šausteišonu, važōs īkaļšonu un cītumu. 37 Jūs nūmātōja akminim, zōgēja, mūceja, ar zūbynu cērta. 38 Jī, kuru pasauļs nabeja cīneigs, staigōja vušku un kozu ōdōs, nabadzeibā, apmīgšonā un pazamōšonā maļdejōs pa tuksnešim, kolnim, dūbem un zemes olom.
39 Jī visi caur ticeibu sasnēdze slavu, bet apsūleitūs lobumu jī nasajēme, 40 jo Dīvs, paredzējis mums kaut kū lobōku, nagribēja, lai jī bez mums sasnāgtu apsūlejumu.
1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
2 Jo, tanī stāvēdami, tēvi ir saņēmuši liecību.
3 Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.
4 Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.
5 Ticības spēkā Enochs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bij aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.
6 Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.
7 Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.
8 Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja nezinādams, kurp viņš iet.
9 Ticības spēkā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Izāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem.
10 Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kujras cēlējs un radītājs ir Dievs.
11 Ticības spēkā ari tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu to, kas devis apsolījumu.
12 Tāpēc ari no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmala.
13 Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.
14 Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju.
15 Un ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties.
16 Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir—debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie viņu sauc par savu Dievu, jo viņš tiem sagatavojis pilsētu.
17 Ticības spēkā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Izāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus,
18 Par ko bija teikts: „Pēc Izāka tev pēcnācēji tiks nosaukti,“
19 Jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to ari saņēma atpakaļ kā līdzību.
20 Ticības spēkā Izāks nākotnei svētīja Jēkabu un Ēzavu.
21 Ticības spēkā Jēkabs mirdams it svētījis abus Jāzepa dēlus un ir pielūdzis Dievu, noliecies pār sava zižļa galu.
22 Ticības spēkā Jāzeps mirdams ir runājis par Israēla bērnu iziešanu un devis norādījumus par saviem kauliem.
23 Ticības spēkā Mozu pēc dzimšanas viņa vecāki paslēpa trīs mēnešus, tāpēc ka viņi redzēja, ka bērns ir jauks. Un viņi nebijās no valdnieka pavēlēm.
24 Ticības spēkā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu,
25 Labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu, nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi,
26 Par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.
27 Ticības spēkā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.
28 Ticības spēkā viņš izpildīja paschas svētku ierašu un slacīšanu ar asinīm, lai pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.
29 Ticības spēkā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūpai kā pa sausu zemi, ko mēģinot, ēģiptieši noslīka.
30 Ticības spēkā sabruka Jerikas mūri pēc tam, kad septiņas dienas tiem bija gājuši apkārt.
31 Ticības spēkā netikle Rahaba negāja bojā līdz ar neticīgajiem, draudzīgi uzņēmusi pie sevis izlūkus.
32 Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,
33 Kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
34 Uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.
35 Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.
36 Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
37 Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
38 Viņi, kupu pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.
39 Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,
40 Tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.
