I.
Jōņs Kristeitōjs.
1 Jezus Kristus, Dīva Dāla, Evangelija sōkums: 2 Kai pravīša Izaja rokstūs ir teikts:
Raug, Es syutu īprīkš Tevis sovu eņgeli,
lai jys sagatavōtu Tovu ceļu.
3 Tuksnesī sauc bolss:
Gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jō stygas.
4 Tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōja grāku atlaisšonai grāku vaidēšonas kristeibu.
5 Pī jō gōja vyss Judeas apgobols un jeruzalemīši. Jī tyka Jordana upē kristeiti un izzyna sovus grākus. 6 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu, un ēde sisiņus un meža madu. 7 Jys sludynōja saceidams: Pēc manis nōks Tys, kurs ir par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs, pakreitūt Jō prīškā, atraiseit Jō kūrpem saišku. 8 Es jyusus krystu yudinī, Jys jyusus kristeis Svātā Gorā.
K. Jezus pījam kristeibu.
9 Tamōs dīnōs Jezus atgōja nu Galilejas Nazeretes un Jordanā tyka nu Jōņa nūkristeits. 10 Un tūbreid, izejūt nu yudiņa, jys īraudzeja atsadoram dabasus un (Svātū) Goru, kai bolūdi, nūsalaižam (un palīkam) vērs Jō. 11 Nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais Dāls; Tu maņ esi pateikams.
K. Jezus ītur gavēni.
12 Tūbreid Gors Jū nūvede tuksnesī. 13 Tuksnesī Jys nūbeja četrudesmit dīnu (un četrudesmit nakšu) un tyka valna kārdynōts. Jys dzeivōja zvēru vydā; un eņgeli Jam kolpōja.
Pirmī K. Jezus mōcekļi.
14 Pēc Jōņa apcītynōšonas, Jezus atgōja uz Galileju un sludynōja Dīva (vaļsteibas) Evangeliju, 15 saceidams: Laiks jau ir izapiļdejis, un Dīva vaļsteiba ir tyvu. Atsagrīzit nu grākim un ticit Evangelijam.
16 Īdams Galilejas jyurai garum, Jys īraudzeja Seimani un jō brōli Andrivi, matam jyurā teiklus; jo jī beja zvejnīki. 17 Jezus tim saceja: Ejte Maņ pakaļ. Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 18 Jī tyuleņ, pamatuši teiklu, gōja Jam pakaļ.
19 Pagōjis drusku tōļōk, Jys īraudzeja Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, sēžūt laivā un lōpejūt sovus teiklus. 20 Un tyuleņ jūs paaicynōja, un jī, pamatuši laivā sovu tāvu Zebedeju un olgōčus, gōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalu valna apsāstū.
21 Tad jī atgōja uz Kafarnaumu; un tyuleņ sabata dīnā (Jezus), īgōjis synagogā, mōceja. 22 Nu Jō mōceibas breinōjōs, jo Jys mōceja tai, kai Tys, kam ir vara, bet na tai, kai Rokstim mōceitī.
23 Jūs synagogā beja vīns naškeistō gora apsāsts cylvāks. Jys klīdze, 24 saceidams: Kas Tev ar mums kūpejs, Jezus Nazarīt? Atgōji myusus iznycynōt? Es zynu, kas Tu esi, — Dīva Svātais. 25 Jezus tam pīdraudēja saceidams: Klus un ej nu jō ōrā! 26 Naškeistais gors nūrausteja tū, un, bļaudams lelā bolsā, izgōja nu tō ōrā. 27 Visi breinōjōs, un vīns ūtra vaicōja saceidami: Kas tys ir? Pavysam jauna mōceiba! Pat naškeistajim gorim Jys pīsoka, un tī Jō klausa.
28 Un tyuleņ Jō slava izaplateja uz vysom pusem pa vysu Galilejas pīrūbeža apgobolu.
K. Jezus Pītera mōjā.
29 Izgōjuši nu synagogas, jī aizgōja reizē ar Jākubu un Jōni uz Seimaņa un Andriva sātu. 30 Seimaņa sīvas mōte gulēja karstīnē, un jī tyuleņ Jam par tū pastōsteja. 31 Jys, pīgōjis klōt, pajēme jū aiz rūkas un pīcēle. Karstine tyuleņ jū pamete, un jei jim pīkolpōja.
32 Vokorā, pēc saules nūrītēšonas, sanese pi Jō vysaidus sliminīkus un valna apsāstūs. 33 Un vyss mīsts beja sasalasejis pi durovom. 34 Daudzejūs sliminīkus nu dažaidom slimeibom Jys padareja vasalus un daudz ļaunūs goru izdzyna ōrā, bet ļaunajim gorim runōt naļōve, jo tī Jū pazyna.
35 Reitam atejūt, Jys, agri pīsacēlis, aizgōja uz vīntuleigu vītu un tur lyudzēs. 36 Seimaņs un tī, kas ar Jū beja, steidzēs Jam pakaļ 37 Un, Jū atroduši, saceja: Visi Tevis meklej. 38 Bet Jys atbiļdēja: Īsim cytur, uz citim kaimiņu mīstim. Ari tur Maņ jōsludynoj, jo tamdēļ Es asmu atgōjis.
39 Tad Jys gōja pa vysu Galileju, sludynōja jūs synagogōs un dzyna ōrā ļaunūs gorus.
K. Jezus padora vasalu špitaleigū.
40 Tad kaids špitaleigais, pīgōjis pi Jō un pakritis ceļūs, lyudze: Jo Tu gribi, vari padareit mani teiru. 41 Jezus apsažālōja par jū, izstīpe sovu rūku, pīsaskōre pi Jō un saceja: Es grybu, esi teirs! 42 Koleidz Jezus tū saceja, špitaleiba jū pamete, un jys palyka teirs. 43 Jezus tyuleņ jam pavēlēja īt tōļōk, 44 pīsaceidams: Nastōsti šytō nikam! Bet gon ej, un parōdi sevi goreidznīkam un upurej par sovu atteireišonu, kū Moizešs ir pīsacejis, kai līceibu jim.
45 Tūmār, tys aizgōjis stōsteja, kas nūticis, un tū vysu dareja zynomu tai, ka Jezum nabeja vairs varams, ļaudim radzūt, īīt mīstā. Un tōdēļ Jys palyka ōrpusē, vīntuleigōs vītōs. Tūmār, pi Jō gōja nu vysom pusem.
1 Jēzus Kristus, Dieva dēla, evaņģelija sākums.
2 Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: „Raugi, es sūtu savu vēstnesi tavā priekšā, kas sataisīs tavu ceļu,
3 Saucēja balss tuksnesī: „Sataisait tam Kungam ceļu, darait līdzenas viņa tekas,“
4 Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.
5 Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tika viņa kristīti Jardānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.
6 Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu
7 Un sludināja, sacīdams: „Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs, noliecies, atraisīt viņa kurpju siksnas.
8 Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.“
9 Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nācaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jardānā.
10 Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.
11 Un balss atskanēja no debesīm: „Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man ir labs prāts.“
12 Un Gars viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.
13 Un viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātāns viņu kārdināja, un viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.
14 Bet pēc, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:
15 „Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju,“
16 Un, pie Galilejas jūras staigādams, viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tiklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.
17 Un Jēzus tiem sacīja: „Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
18 Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, viņam sekoja.
19 Un nedaudz tālāk pagājis, viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, ir tos laivā tīklus lāpām.
20 Un tūdaļ viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebcdeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja viņam pakal.
21 Un viņi nonāca Kapemaumā. Un tūdaļ sabatā viņš iegāja sinagogā un mācīja.
22 Un tie izbrīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.
23 Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,
24 Sacīdams: „Kas mums ar tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai tu esi nācis mūs nomaitāt? Es tevi pazīstu, kas tu esi, Dieva svētais.“
25 Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: „Palieci klusu un izej no tā.“
26 Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.
27 Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: „Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņam paklausa.“
28 Un tūdaļ viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.
29 Un tie tūdaļ, no sinagogas izgājuši, nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.
30 Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie viņam tūdaļ par to sacīja.
31 Un piegājis, viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.
32 Un kad vakars metās un saule bija nogājusi, tad tie pie viņa nesa visādus neveselus un ļaunu garu apsēstus.
33 Un visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.
34 Un viņš dziedināja daudzus, kas sirga ar dažadām kaitēm, un izdzina daudz ļaunu garu, un viņš ļauniem gariem neļāva runāt, jo tie viņu pazina.
35 Un no rīta gaiļos cēlies, viņš izgaja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
36 Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie viņa bija, viņam steidzās pakaļ,
37 Un viņu atraduši, tie uz viņu saka. „Visi tevi meklē.“
38 Un viņš tiem saka: „Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu; jo tāpēc es esmu nācis.“
39 Un viņš gāja sludinādams viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina ļaunus garus.
40 Un kāds spitālīgs nāk pie viņa, viņu lūgdams un, viņa priekšā ceļos mezdamies, uz viņu saka: „Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“
41 Un viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizkāra un uz to saka: „Es gribu, topi šķīsts.“
42 Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts.
43 Un viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina,
44 Un uz to sacīja: „Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.“
45 Bet tas izgājis iesāka daudz ru nāt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus, ļaudīm redzot, vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie viņa.
