IV.
Mīrmīleiba un mīlesteiba.
1 Es, kai gyusteknis ikš Kunga, jyusus pōrsorgoju, lai jyus tō aicynōjuma cīneigi dzeivōtu, kurā asot pasaukti, 2 lai byutu vysā pazemeigi, lānprōteigi un pacīteigi un vins pret ūtru ar mīlesteibu īcīteigi. 3 Centeigi ryupejitēs īturēt gora vīneibu caur mīra saitem, 4 (Jo jyus asot) vīna mīsa un vins gors, kai arī jyusu aicynōjumā asot paaicynōti uz vīnu cereibu. 5 Vins Kungs, vīna ticeiba, vīna kristeiba. 6 Vīns Dīvs un vysu Tāvs, kas ir pōri visim, cauri visim un vysā.
7 Ikvīnam nu mums ir dūta žēlesteiba taidā mārā, kaidā Kristus ir dōvynōjis. 8 Tōpēc ir teikts: Jys uzkōpe augšā, pajēme sev leidza gyustekņus un cylvākim izdaleja dōvonas. 9 Bet kū tad cytu var nūzeimōt tys: Jys uzkōpe augšā, kai: Jys pyrmōk nūkōpe arī zemes dziļumūs? 10 Tys, kas nūkōpe, ir tys pats, kas uzkōpe augšōk par visim dabasim, lai pīpiļdeitu vysu. 11 Un tai Jys vīnus īcēle par apostolim, cytus par pravīšim, cytus otkon par evangelistim, vai arī par ganeitōjim un mōceitōjim. 12 Jim ir pīnōkums sagatavōt svātūs sova omota izpiļdeišonai, Kristus mīsas uzceļšonai, 13 koleidz mes visi nūnōksim ticeibas vīneibā, Dīva Dāla atzeišonā, pīaugušō cylvāka nūbrīdumā, Kristus myuža godu piļneibā. 14 Lai tad mes vairs naasam mozgadeigi, kas svōrstōs tur un šur, kurus kotras mōceibas vāsma svaida prūjom un atpakaļ, gon caur cylvāku viļteibu, gon caur moldu blēdeibu, 15 bet gon pi patīseibas turūtīs caur vysu lai augam mīlesteibā uz tū, kas ir golva: Kristu. 16 Jys vysu mīsu caur ikvīnu lūcekli sakūpoj un kūpā satur un ikvīnai daļai sovu nūteiktu dorbu pazeimoj; tai nūteik mīsas augšona, koleidz tei byus mīlesteibā uzcalta.
Kristticeigajim jōdzeivoj svēteigi.
17 Tai tad, es jums šytū soku un ikš Kunga līcynoju: Nadzeivojit vairs tai, kai pogōni dzeivoj, kas sovā oplomeibā 18 sovu prōtu ir aptymsōjuši un, nazynōšonas dēļ, kura jūs ir aplankuse, jī nu dzeives ikš Dīva ir atsasvešynōjuši sirds aizcītynōšonas dēļ. 19 Jī dzeivōdami bez cereibas nūsadeve naceisteibai un kōreigi dora vysaidus nūzīgumus.
20 Bet Kristus jyusus na tai ir mōcejis. 21 Jyus cytaiž par jū naasot dzērdējuši un par jū naasot īmōceiti kai tik tai, kai ir patīseiba ikš Jezus. 22 Jums ir jōatmat agrōkō dzeive un jōizagērb nu vacō cylvāka, kas caur krōpūšom kōreibom kreit iznīceibā. 23 Atsajaunojit caur Goru sovā apziņā 24 un apsagērbit jaunā cylvākā, kas pēc Dīva ir radeits taisneigumā un patīseibas svātumā.
25 Tōpēc metit nūst malus un vins ūtram runojit patīseibu: jo mes sovstarpeji asom lūcekli. 26 Dusmojūtīs nagrākojit, saule lai nanūrīt par jyusu dusmi. 27 Nadūdit vītas valnam. 28 Kas beja zaglis, tys lai vairs nazūg, bet gon caur sovu rūku dorbim sev sagōdoj gūdeigu nūpeļņu, lai varātu nu tō paleidzēt tryukumcītējim. 29 Nu jyusu lyupom lai nanōk nikaida ļauna runa, bet gon loba, kas, kur tys ir vītā, kolpōtu uzlobōšonai (ticeibā) un klauseitōjim nastu svēteibu. 30 Un naapkaitynojit Dīva Svātō Gora, ar kuru jyus asot apzeimūgōti atpesteišonas dīnai. 31 Lai ir tōli nu jums ikvīns saryugtynōjums, dusme un borgums, ikvīna klīgšona un saimōšona un vyspōri ikvins ļaunums. 32 Esit vins pret ūtru laipni, žālsirdeigi un vins ūtram pīdūdit, kai arī Dīvs jums ikš Kristus ir pīdevis.
1 Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu, dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2 Visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3 Censdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti:
4 Viena miesa, viens gars—jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti—
5 Viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
6 Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.
7 Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.
8 Tāpēc ir sacīts: „Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.“
9 „Uzkāpis“ —ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šis pasaules zemajās vietās?
10 Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.
11 Viņš ari devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,
12 Lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu,
13 Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vira briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.
14 Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam.
15 Bet patiesīgi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus.
16 Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.
17 Tad nu es jums piekodinu—tas Kungs ir mans liecinieks—vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā,
18 Nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības,
19 Zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.
20 Bet, sludinot Kristu, jums tādas lietas nav mācītas,
21 Turpretim jums par viņu stāstīts un mācīts tā, kā tas ir patiesi Jēzus garā,
22 Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23 Un jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā
24 Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.
25 Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.
26 Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties,
27 Un nedodiet vietu velnam.
28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.
29 No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30 Un ncapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31 Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaun-prātība lai ir tālu no jums.
32 Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.
