XVIII.
K. Jezus apcītynōšona.
1 Pēc šytūs vōrdu Jezus reizē ar sovim mōceklim aizgōja pōri par Cedrona upeiti. Tur beja dōrzs, uz kuru staigōja Jys pats un Jō mōcekli. 2 Šytū vītu zynōja ari Judass — Jō nūdevējs, jo Jezus ar mōceklim bīži tur gōja.
3 Tad Judass, pajēmis karaveiru nūdaļu, vērsgoreidznīku un farizeju kolpus, aizgōja tur ar lukturim, eleja dagtem un īrūčim.
4 Jezus, zynōdams vysu, kas nūtiks, aizgōja prīškā un tim saceja: Kō jyus meklejat? 5 Tī Jam atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. Jezus tim saceja: Es asmu. Ari Jō nūdevējs Judass tur ar jim stōvēja. 6 Kad jim pasaceja: Es asmu, jī atsakōpe atpakaļ un pakryta uz zemes. 7 Tad Jys vēļ reizi vaicōja: Kō jyus meklejat? Tī atbiļdēja: Jezus Nazaretīša. 8 Jezus saceja: Es tadei jums saceju, ka Es Tys asmu. Tai tod, jo Manis meklejat, atļaunit šitim aizīt prūjom. 9 Tai izapiļdeja vōrds, kuru Jys beja sacejis: Nu tim, kurus Tu Maņ īdevi, nivīna napazaudēju.
10 Bet Seimaņs Pīters, izviļcis zūbynu, kas pi jō beja, īcērta goreidznīku prīkšnīka kolpam un nūcērta tam lobū ausi. Tam kolpam vōrds beja Malchus. 11 Tad Jezus Pīteram saceja: Lic sovu zūbynu makstī. Vai tad tys bikers, kuru Tāvs Maņ snādz, Maņ navā jōdzer?
K. Jezus Annasa un Kaifasa prīškā.
12 Tad karaveiru nūdaļas vērsinīks ar karaveirim un jūdu kolpim Jezu sajēme, sasēja 13 un aizvede pyrms uz Annasu, Kaifasa, tō gods vērsgoreidznīka sīvas tāvu. 14 Kaifass i beja tys, kas jūdim deve padūmu, ka lobōk byutu, jo vīns cylvāks par tautu nūmērtu. 15 Seimaņs Pīters un vēļ vīns mōceklis gōja Jezum pakaļ. Tys mōceklis vērsgoreidznīkam beja pazeistams un reizē ar Jezu īgōja vērsgoreidznīka pogolmā, 16 bet Pīters palyka ōrā stōvam pi vōrtim. Tad tys mōceklis, kas vērsgoreidznīkam beja pazeistams, izgōja ōrā, sarunōja ar vōrtu sorgu un īvede īškā Pīteri. 17 Kolpyune, kas sorgōja vōrtus, vaicōja nu Pītera: Vai ari tu napīdar pi šō Cylvāka mōceklim? Jys atbiļdēja: Nē.
18 Tai kai beja solts, tad kolpi un sulaini beja sakyuruši guni un siļdeidamīs stōvēja ap jū apleik. Ari Pīters reizē ar jim stōvēja un siļdejōs.
19 Vērsgoreidznīks nu Jezus vaicōja par Jō mōceklim un par Jō mōceibu. 20 Jezus tam atbiļdēja: Es pasauļam runōju atklōti, Es vysod mōceju vai synagogōs, vai ari svētneicā, kur sasalosa visi jūdi, paslāptā vītā Es nikō naasmu runōjis. 21 Un kōpēc vaicoj nu Manis? Vaicoj tūs, kuri dzērdēja, kū Es jim stōsteju; jī zyna, kū Es runōju.
22 Kad Jys šytū saceja, vīns klōtasūšais kolps īsyta Jezum par vaigu saceidams: Vai šytai Tu atbiļdi vērsgoreidznīkam? 23 Jezus tam atbiļdēja: Jo Es nataisneigi pasaceju, tad pīrōdi nataisneibu, bet jo Es taisneibu saceju, kōpēc Maņ sit?
24 Annass Jū sasītu aizsyuteja uz vērsgoreidznīku Kaifasu.
25 Seimaņs Pīters stōvēja tur un siļdejōs. Tad jō vaicōja: Vai ari tu naesi nu Jō mōcekļu skaita? Jys aizalīdze un saceja: Naasmu.
26 Vīns vērsgoreidznīka kolps, tō, kuram Pīters beja atcērtis ausi, radinīks, saceja: Vai tik es tevis dōrzā pi Jō naredzēju? 27 Te Pīters otkon aizalīdze, un tyuleņ aizdzīdōja gaiļs. 28 Nu Kaifasa jī aizvede Jezu uz tīsas nomu. Beja agrs reits. Jī poši tīsas nomā nagōja, ka napalikt nateirim, lai varātu ēst Leldines jāru.
K. Jezus Pilata prīškā.
29 Tōpēc Pilats, izgōjis pi jim ōrā, vaicōja: Kamā jyus šytū Cylvāku apvaiņojat?
30 Jī atbiļdēja saceidami: Jo šytys nabyutu bejis ļaundars, tad mes Jō tev nabyutu nūdavuši.
31 Bet Pilats jim atbiļdēja: Jemit Jū un poši pēc sova lykuma nūtīsojit. Jūdi jam atbiļdēja: Mums navā breivi kaut kū uz nōvi nūtīsōt. 32 Tai izapiļdeja Jezus vōrdi, kurus Jys izteice, nūrōdeidams, kaidā nōvē nūmērs.
33 Pilats īgōja atpakaļ tīsas nomā, lyka pasaukt Jezu un Jam saceja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? 34 Jezus atbiļdēja: Vai tu vaicoj pats nu sevis, vai ari citi tev par Mani ir stōstejuši? 35 Pilats atbiļdēja: Vai tad es asmu jūds? — Tadei Tova tauta un vērsgoreidznīki Tevi munōs rūkōs nūdeve; kū Tu padareji? 36 Jezus atbiļdēja: Muna kēnests navā nu šō pasauļa. Jo Muna kēnests byutu bejuse nu šō pasauļa, tad Muni pīkritēji, bez šaubom, karōtu, lai Manis jūdu rūkōs nanūdūtu. Bet Muna kēnests nu šenīnes navā.
37 Pilats nu Jō vaicōja tōļōk: Tūmār Kēneņš Tu esi?
Jezus atbiļdēja: Tu pats tū pasaceji, ka Es kēneņš asmu. Es asmu pīdzimis un uz šū pasauli atgōjis, lai līcynōtu par patīseibu. Ikvīns, kas nu patīseibas paīt, Muna vōrda klausa.
38 Tad Pilats Jam saceja: Kas ir patīseiba?
Pēc šytūs vōrdu jys izgōja otkon ōrā pi jūdim un saceja: Es pi Jō nikaidas vaiņas naatrūnu.
39 Pi jums ir īrodums, ka uz Leldines svātkim es jums vīnu palaižu vaļā. Vai gribit, ka es jums palaistu vaļā jūdu kēneņu? 40 Tad jī sōce otkon klīgt: Nē, šytū nē, Barabbasu gon. Bet Barabbass beja ļaundars.
1 To sacījis, Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidranas strautam; tur bija dārzs. Tanī viņš un viņa mācekļi iegāja.
2 Bet arī Jūda, viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.
3 Tad nu Jūda, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizēju sulaiņus, ierodas tur ar lāpām, lākturiem un ieročiem.
4 Zinādams visu, kam jānāk pār viņu, Jēzus izgāja tiem pretim un sacīja: „Ko jūs meklējat?“
5 Tie atbildēja viņam: „Jēzu Nacarieti.“ Viņš tiem saka: „Es tas esmu.“ Bet arī viņa nodevējs Jūda stāvēja pie viņiem.
6 Kad nu viņš teica: „Es tas esmu,“ tie atkāpās un nokrita pie zemes.
7 Tad viņš vēlreiz viņus jautāja: „Ko jūs meklējat?“ Un tie atbildēja: „Jēzu Nacarieti.“
8 Jēzus atbildēja: „Es jums esmu sacījis, ka es tas esmu; ja jūs mani meklējat, tad lai šie aiziet!“
9 Tā piepildījās vārdi, ko viņš bija teicis: „No tiem, ko tu man esi devis, es nevienam neesmu ļāvis iet bojā.“
10 Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malchs.
11 Tad Jēzus sacīja Pēterim: „Bāz zobenu makstīs! Vai tad man nedzert to kausu, ko mans Tēvs man ir nolicis?“
12 Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu sulaiņiem saņēma Jēzu, sasēja to
13 Un aizveda papriekš pie Annas, jo tas bija sievas tēvs Kajafam, tā gada augstajam priesterim.
14 Bet Kajafa bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka esot pareizi, ka viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums.
15 Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pilī.
16 Bet Pēteris palika ārpusē pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, runāja ar durvju sargu un ieveda Pēteri iekšā.
17 Tad kalpone, kas sargāja durvis, saka Pēterim: „Vai arī tu nepiederi pie šī cilvēka mācekļiem?“ Bet viņš saka: „Nepiederu.“
18 Tur stāvēja kalpi un sulaiņi, kas no oglēm bija sakūruši uguni un sildījās, jo bija auksts; bet arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās.
19 Pa to laiku augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un par viņa mācību.
20 Jēzus viņam atbildēja: „Es pilnīgi atklāti esmu runājis pasaules priekšā; es pastāvīgi esmu mācījis sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni.
21 Ko tu mani jautā? Jautā tiem, kas dzirdējuši, ko es uz tiem esmu runājis; tie zina, ko es esmu teicis.“
22 Kad viņš to bija teicis, viens no sulaiņiem, kas tur stāvēja, Jēzum iesita vaigā, sacīdams: „Vai tu tā atbildi augstajam priesterim?“
23 Jēzus viņam atbildēja: „Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi; bet ja es esmu runājis pareizi, ko tu mani siti?“
24 Tad Anna viņu sasietu sūtīja pie augstā priestera Kajafas.
25 Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: „Vai arī tu nepiederi pie viņa mācekļiem?“ Bet viņš liedzās un sacīja: „Nē.“
26 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris bija nocirtis ausi, vēl saka: „Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā?“
27 Tad Pēteris atkal liedzās; un tūdaļ gailis dziedāja.
28 No Kajafas tie Jēzu ved uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai neap-gānītos, bet varētu ēst Lieldienas jēru.
29 Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: „Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?“
30 Tie atbildēja viņam: „Ja viņš nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši.“
31 Tad Pilāts viņiem sacīja: „Ņemiet jūs viņu un tiesājiet viņu pēc sava likuma!“ Jūdi viņam sacīja: „Mums nav tiesības nevienu nonāvēt.“
32 Tā sāka piepildīties Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis zīmējoties uz to, kādā nāvē viņam bija mirt.
33 Tad Pilāts atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja viņam: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“
34 Jēzus atbildēja: „Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi tev par mani stāstījuši?“
35 Pilāts atbildēja: „Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi ir nodevuši. Ko tu esi darījis?“
36 Jēzus atbildēja: „Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.“
37 Tad Pilāts viņam sacīja: „Tad tu tomēr esi kēņinš?“ Jēzus atbildēja: „Tu pareizi saki, es esmu ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.“
38 Pilāts viņam saka: „Kas ir patiesība?“ Un to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka viņiem: „Es nekādas vainas pie viņa neatrodu.
39 Bet jums ir paradums, ka es jums Lieldienās vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“
40 Tad viņi atkal brēca: „Ne šo, bet Barabu!“ Bet Baraba bija laupītājs.
