VII.
K. Jezus ceļā uz nūmetņu svātkim.
1 Pēc tam Jezus staigōja pa Galileju; pa Judeu Jys nagribēja staigōt, jo jūdi tīkōja Jū nūnōvēt.
2 Tam laikam tyvōjōs jūdu nūmetņu svātki. 3 Jō brōli Jam saceja: Ej prūjom nu šenītes un dūdīs uz Judeu, ka Tovi mōcekli radzātu tūs dorbus, kurus Tu dori. 4 Nivīns tadei nūslāpumā nastrōdoj, jo grib byut pazeistams. Tai kai Tu taidas lītas dori, pasarōdi pasauļam atklōti. 5 Pat Jō broli Jam naticēja.
6 Jezus tim atbiļdēja: Muns laiks vēļ navā atgōjis, bet dēļ jums laiks ir vysod. 7 Jyusu pasauļs navar īneist; bet Mani jys īneist, jo Es aizrōdu, ka jō dorbi ir ļauni. 8 Ejte jyus uz tim svātkim; Es uz tim svātkim naīšu, jo muns laiks vēļ navā atgōjis.
9 Šytū pasacejis, Jys pats palyka Galilejā.
10 Kad Jō brōli iau beja uz svineibom aizgōjuši, tad ari Jys aizgōja, tikai na atklōti, bet itkai slapyn.
11 Svātkūs jūdi Jō meklēja saceidami: Kur Jys ir? 12 Ļaudīs daudz par Jū tyka pōrrunōts. Daži apgolvōja: Jys ir lobs; citi otkon saceja: Pavysam nē, — Jys maldynoj ļaudis. 13 Tūmār atklōti nikas par Jū naīsadrūšynōja runōt, jo beidōs jūdu.
14 Kad jau puse svātku beja pagōjuse, Jezus īgōja svētneicā un mōceja. 15 Jūdi breinōjōs saceidami: Kai Jys var zynōt Rokstus, jo navā mōcejīs.
16 Jezus tim atbyldādams saceja: Muna mōceiba napaīt nu Manis poša, bet nu Tō, kas Mani syuteja. 17 Kas Jō vaļu izpylda, tys pōrsalīcynōs, vai šitei mōceiba paīt nu Dīva, vai ari Es pats nu sevis runoju. 18 Kas pats nu sevis runoj, tys meklej sova gūda; bet kas meklej gūda Tō, kas jū syuteja, tys ir patīseigs, un malu pi Jō navā. 19 Vai tad Moizešs jums lykuma naīdeve? Bet nivīns nu jums lykuma napylda. Kōpēc jyus meklejat Mani nūnōvēt? 20 Ļaužu pyuļs sauce: Tevi ļaunais gors ir apsēdis; kas gon Tevi grib nūnōvēt?
21 Jezus atsasauce un jim saceja: Tikai vīnu lītu izdareju, bet jyus visi tam breinojitēs. 22 Moizešs jums īdeve apgraizeišonu, — na itkai tei byutu nu Moizeša, bet gon nu seņčim, — jyus tūmār sabata dīnā cylvāku apgraizat. 23 Jo kas var sabatā pījimt apgraizeišonu un ar tū napōrkōp Moizeša lykuma, vai tad dreikstat uz Manis dusmōtīs, ka Es sabatā vysu cylvāku padareju vasalu? 24 Natīsojit pēc ōrejō izskota, bet tīsojit pēc taisneibas!
25 Tad daži Jeruzalemas īdzeivōtōji saceja: Vai tad šytys navā tik tys, kuru grib nūnōvēt? 26 Bet raug, Jys runoj atklōti, un nikas nikō Jam nateic. Na jau eistyn prīkšnīki ir pōrsalīcynōjuši, ka Jys ir Kristus. 27 Bet mes tadei zynom, nu kurīnes Jys ir; bet, kad Kristus pasarōdeis, nikas nazynōs, nu kurīnes Jys paīt. 28 Tad Jezus, mōceidams svētneicā, saceja: Jyus Mani pazeistat un zinit, nu kurīnes Es asmu. Es pats nu sevis naatgōju, bet asmu Tō syuteits, kas ir taisneigs; jyus gon Jō napazeistat, 29 bet Es Jū pazeistu, jo Es nu Jō paeju, un Jys Mani syuteja. 30 Tī gribēja Jū apcītynōt, bet nivīns nalyka pi Jō rūkas, jo nabeja vēļ atgōjuse Jō stuņde.
31 Daudz kas nu ļaudim Jam īticēja un saceja: Vai tad, kad atīs Kristus, vairōk dareis breinumu par tim, kurus Šytys padareja?
32 Šytōs sarunas par Jū beja izdzērduši farizeji. Goreidznīku prīkšnīki un farizeji syuteja kolpus, lai Jū apcītynōtu.
33 Jezus saceja: Es pi jums asmu tik mozu laiceņu, tad īšu uz Tū, kas Mani syuteja. 34 Jyus Manis meklēsit, bes naatrassit; un kur Es asmu, tur jyus atīt navarit. 35 Tad jūdi sovstarpeigi vaicōja: Kur tad Šytys aizīs, ka mes Jō navarēsim atrast? Vai tik Jys naīs tur, kur jūdi ir izbōrsteiti storp pogōnim, pogōnu mōceitu? 36 Kū tys nūzeimoj, kū Jys soka: Jyus Manis meklēsit, bet naatrassit; un: Kur Es asmu, tur jyus atīt navarit?
K. Jezus apsūla Sv. Goru.
37 Pādejā svātku lelajā dīnā Jezus tur stōvēja un sauce, saceidams: Kas slōpst, tys lai īt pi Manis un dzer. 38 Kas Maņ tic, nu tō, kai Roksti soka, plyuss dzeiva yudiņa straume. 39 Tū Jys saceja par Goru, kuru sajims tī, kas Jam tic. Pagaidom gon Svātais Gors vēļ nabeja (dūts), jo Jezus vēļ nabeja izslaveits.
40 Daži nu ļaužu pulka, kas šytūs vōrdus dzērdēja, sauce: Eistyn Šytys ir Tys Pravīts. 41 Citi saceja: Šytys ir Kristus. Daži otkon vaicōja: Vai tad Kristus nu Galilejas atīs? 42 Vai tad Roksti nastōsta, ka Kristus atīs nu Davida ciļts, nu Betleema mīsta, nu kura ir Davids? 43 Jō dēļ ļaudīs cēlēs nasaskaņas. 44 Daži gribēja Jū jimt cīši, bet nikas pret Jū rūkas napacēle.
45 Kolpi atsagrīze atpakaļ uz goreidznīku prīkšnīku un farizejim. Tī vaicōja: Kōpēc jyus Jō naatvedet? 46 Kolpi atbiļdēja: Vēļ nikod cylvāks navā tai runōjis, kai šytys Cylvāks. 47 Farizeji saceja: Vai tad ari jyus atļōvet sevi īvest moldūs? 48 Vai tad vīns farizejs vai tautas vacōkais ir Jam īticējis? 49 Bet tys nūlōdātais pyuļs, kas nu lykuma nikō nazyna.
50 Bet vīns nu jūs pulka, Nikodems, kas agrōk beja (naktī) pi Jō atgōjis, atsasauce: 51 Vai tad myusu lykums nūtīsoj kaidu cylvāku, īprīkš jō naizklausūt un napōrbaudūt jō dorbu? 52 Tī jam atbiļdēja, saceidami: Vai tik ari tu naesi nu Galilejas? Pētej (Rokstus) un raugi, ka nu Galilejas nivīns pravīts napaīt. 53 (Tad jī izstaigōja kotrs uz sovu sātu).
1 Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi viņu meklēja nokaut.
2 Bet jūdu Lieveņu svētki bija tuvu.
3 Tad viņa brāļi sacīja viņam: „Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redz tavus darbus, ko tu dari.
4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja viņš grib kļūt pazīstams. Ja tu to gribi, rādies pasaulei.“
5 Jo pat viņa brāp neticēja viņam.
6 Tad Jēzus viņiem saka: „Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt.
7 Jūs pasaule nevar nīst, bet mani viņa nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.
8 Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.“
9 Un to sacījis, viņš palika Galilejā.
10 Bet kad viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslēpšus.
11 Bet jūdi svētkos viņu meklēja un sacīja: „Kur viņš ir?“
12 Un daudz valodas par viņu bija tautā; vieni sacīja: „Viņš ir labs,“ citi: „Nē, viņš maldina tautu.“
13 Tomēr neviens nerunāja atklāti par viņu, baidīdamies no jūdiem.
14 Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja templī un sāka mācīt.
15 Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: „No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?“
16 Jēzus viņiem atbildēja: „Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.
17 Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis.
18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības.
19 Vai Mozus jums nav devis baus-lību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs mani meklējat nokaut?“
20 Ļaudis atbildēja: „Ļauns gars tevi apsēdis: kas tevi meklē nokaut?“
21 Jēzus viņiem atbildēja: „Vienu darbu es esmu darījis, un jūs visi uz-traucaties par to.
22 Mozus jums devis apgraizīšanu—lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem—un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.
23 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?
24 Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!“
25 Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja:. „Vai šis nav tas, ko viņi meklē nokaut?
26 Un redziet, viņš runā pilnīgi atklāti, un tie viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka šis ir Kristus?
27 Tomēr par viņu mēs zinām, no kurienes viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.“
28 Tad Jēzus templī mācīdams sauca: „Tiešām, mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes es esmu. Un tomēr es neesmu nācis no sevis, bet viens, kas ir patiess, mani sūtījis. To jūs nepazīstat.
29 Bet es viņu pazīstu, jo no viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.“
30 Tad tie gribēja viņu gūstīt. To-mēr neviens savas rokas pie viņa nepie-lika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
31 Bet no tautas daudzi viņam sāka ticēt un sacīja: „Vai gan Kristus, kad tas nāks, vairāk zīmēs darīs, nekā šis ir darījis?“
32 Kad nu farizēji dzirdēja, ka tautā iet par viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizēji nosūtīja sulaiņus, lai viņu apcietinātu.
33 Tad Jēzus sacīja: „Vēl īsu brīdi es esmu pie jums, tad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis.
34 Jūs mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt.“
35 Tad jūdi sacīja cits citam: „Kur šis grib iet, ka mēs viņu nevarētu atrast? Vai tikai viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus?
36 Ko nozīmē vārdi, ko viņš teica: Jūs mani meklēsit un neatradīsit un: kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
37 Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer!
38 Kas man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens strau-mes.“
39 To viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.
40 Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: „Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.“
41 Cits sacīja: „Sis ir Kristus.“ Bet citi sacīja: „Vai gan no Galilejas jānāk Kristum?
42 Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?“
43 Tā šķelšanās cēlās tautā viņa dēļ.
44 Daži no viņiem gribēja viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie viņa nepielika.
45 Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizējiem, tie viņiem sacīja: „Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?“
46 Sulaiņi atbildēja: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.“
47 Farizēji viņiem atbildēja: „Vai ari jums prāti sajaukti?
48 Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem?
49 Nē, tikai ši tauta, kas nepazīst bauslības, —lai nolādēti viņi!“
50 Tad viens no viņu vidus, Niko-dēms, kas jau agrāk bija nācis pie viņa, sacīja:
51 „Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?“
52 Tie atbildēja viņam: „Vai arī tu esi galilietis? Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.“
53 Un tie aizgāja katrs savā mājā.
