VI.
Lobī dorbi jōdora Dīva dēļ.
1 Sorgojitēs, ka sovas taisneibas nadareitu ļaužu prīškā tai, lai jim pasarōdeitu; cytaiž jums nabyus nūpalnu pi jyusu Tāva, kurs ir dabasūs.
2 Tai tad, ka dūsi dōvonu, naizpaud pret sevi tō, kai tū dora līkuli synagogōs un uz īlom, lai topt ļaužu slaveitim. Patīši, Es jums soku: Jī sovu olgu jau sajēme. 3 Dūdams dōvonu, izdori tai, lai tova kreisō rūka nazynōtu, kū dora tova lobō. 4 Lai tova dōvona palīk slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atleidzēs.
5 Un, kad jyus lyudzatēs, tod naesit, kai līkuli, kas mīļ synagogōs, un uz īlu styurim stōvādami, lyugtīs, lai pasarōdeitu ļaudim. Patīši, jums soku, ka jī sovu olgu jau sajēme. 6 Jo tu lyudzīs, ej sovā kambarī un, aizdarejis durovas, lyudzīs sova Tāva slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs. 7 Lyudzūtīs daudzi narunojit, kai pogōni, kas dūmoj, ka sovas daudzruneibas dēļ byus izklauseiti. 8 Naesit jim leidzeigi! Jyusu Tāvs tadei pyrmōk zyna, kas jums ir vajadzeigs, na kai jyus jō lyudzat. 9 Tai tad, jums ir jōsalyudz šytai:
Myusu Tāvs, kurs esi dabasūs,
slaveits lai tūp Tovs vōrds.
10 Lai atnōk Tova vaļsteiba.
Tova vaļa lai nūteik, kai dabasūs, tai ari vērs zemes.
11 Myusu ikdīneiškū maizi dūd mums šudiņ.
12 Un atlaid mums myusu porōdus, kai un mes atlaižam sovim porōdnīkim.
13 Un naved myusu kārdynōšonā,
bet izglōb myusus nu ļauna (Amen).
14 Tai tad, jo jyus atlaissīt cylvākim jūs nūzigumus, ari jums (jyusu nūzigumus) jyusu debeseigais Tāvs atlaiss. 15 Bet, jo jyus cylvākim jūs nūzigumu naatlaissit, ari jyusu Tāvs jums nūzigumu naatlaiss.
16 Kad gavejat, naesit dryumi, kai līkuli, kas sovu vaigu padora najauku, lai pasarōdeitu ļaudim, ka šī gavejūt. Patīši, jums soku: Jī sovu moksu jau sajēme. 17 Kad tu ītur gavēni, sasvaid er eleju sovu golvu, nūmozgoj sovu vaigu, 18 lai naizarōdeitu par gavātōju ļaudim, bet gon sovam Tāvam slāpumā. Un tovs Tāvs, kas slāpumu cauri redz, tev atmoksōs.
Monta krōšona.
19 Nakrōjit sev monta vērs zemes, kur kūdes un ryuss tū maitoj, kur zagli tū izrūk un nūzūg. 20 Krōjit sev montu dabasūs, kur jō ni kūdes ād, ni ryuss maitoj, kur zagli tō naizrūk un nanūzūg. 21 Kur ir tovs monts, tur ari ir tova sirds.
22 Acs ir mīsas gaisma. Tai tad, jo tova acs ir vasala, vysa mīsa ir apgaismōta; 23 bet, jo tova acs ir slyma, — vysa mīsa palīk tymsumā. Un, jo tevī asūšō gaisma ir tymsums, cik tymss tad ir pats tymsums?
24 Nivīns divim kungim kolpōt naspēj; jo vīnu īneiss, ūtrū mīļōs, — vai arī vīnu pasmōdēs un ūtram byus uzticeigs. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai.
Pōrmēreigas ryupes.
25 Tōdēļ Es jums soku: Nasaryupejit pōrōk par jyusu dzeiveibu, kū essit un kū dzersit, ni ari par jyusu mīsu, ar kū apsagērbsit. Vai tad dzeiveiba nav daudz vērteigōka par bareibu un mīsa par apgērbu? 26 Pasaskotit uz gaisa putnim: ni tī sēj, ni pļaun, ni zōrdā kraun, bet jyusu debeseigais Tāvs jūs baroj. Vai tad jyus par jim naasat daudz vērteigōki? 27 Un kurs nu jums, dūmojit, caur sovom ryupem varātu pi sova auguma pīlikt kaut vīnu ūlekti? 28 Un par apgērbu kōpēc jyus pōrōk pyulejitēs? Apskotit teiruma lilijas, kai jōs aug: ni jōs strōdoj, ni sprēž; 29 tūmār, Es jums soku, ka pat Salomons vysā sovā kūšumā nabeja tai gārbts, kai vīna nu jom. 30 Un, jo Dīvs tai gērb teiruma zōli, kura šudiņ ir un reit tiks īmasta krōsnē, tad tū vairōk jyusus, — jyus mozticeigī! 31 Tai tad nasaryupejit pōrōk, saceidami: Kū mes lai ādam? Kū mes lai dzeram? Ar kū mes lai gērbamēs? 32 Par tū vysu ari pogōni ryupejās. Jyusu debeseigais Tāvs tadei zyna, ka jums tys vyss ir vajadzeigs.
33 Meklejit tad pyrmōk Dīva vaļsteibu un jōs taisneibu un vyss cyts jums tiks pīlykts. 34 Nasaryupejit pōrōk par reitdīnu; reitdīna ryupēsīs poša par sevi. Ikvīnai dīnai pīteik sovu vōrgu.
1 „Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 Tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
5 Un kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi es jums saku, tiem jau ir sava alga.
6 Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.
7 Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
8 Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajaga, pirms jūs viņu lūdzat.
9 Tāpēc jums būs tā lūgt: Mūsu Tēvs debesis! Svētīts lai top tavs vārds.
10 Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā ari virs zemes.
11 Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
12 Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
13 Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. [Jo tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Amen.]
14 Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu debesu Tēvs arīdzan piedos.
15 Bet ja jūs cilvēkiem viņu nozie-gumus nepiedodat, tad jūsu debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.
16 Un kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši, kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi es jums saku, tiem jau ir sava alga.
17 Bet kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18 Ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
19 Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog.
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagp nerok un nezog.
21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
22 Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
23 Bet ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša. Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa.
24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetis. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
25 Tāpēc es jums saku: Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
26 Skataities uz putniem gaisā: ne tic sēj, ne ue pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
27 Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
28 Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj,
29 Tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.
30 Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31 Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies?
32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.
33 Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.
34 Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu.“
