XXI.
1 Vēļōk otkon Jezus pasarōdeja sovim mōceklim uz Tyberijas jyuras krosta nōkūšā veidā: 2 Seimaņs Pīters, Tomass, sauktais Dydymass, Natanieļs nu Galilejas Kana, Zebedeja dāli un vēļ divi Jō mōcekli beja sasalasejuši kūpā. 3 Seimaņs Pīters jim saceja: Es īšu zyvu zvejōtu. Jī atbiļdēja: Ari mes īsim tev leidza.
Jī aizgōja un sasāda laivā, bet tanī naktī nikō nanūgiva.
4 Atejūt reitam, uz krosta stōvēja Jezus. Bet mōcekli napazyna, ka tys ir Jezus. 5 Tad Jezus jūs vaicōja: Bārni, vai jums ir kū ēst? Tī Jam atbiļdēja: Nē. 6 Jys tim saceja: Īmetit teiklu pa lobajai laivas pusei un atrassit. Jī īmete, — un, zyvu daudzuma dēļ, vairs navarēja izviļkt.
7 Tad tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, Pīteram saceja: Šytys ir Kungs. Kai tik Seimaņs Pīters izdzērda, ka Kungs ir, nūmete nu sevis vērsdrēbes, jo jys beja vīgli apsaviļcis, — un laides jyurā. 8 Citi mōcekli brauce pēc jō pakaļ ar laivu, vylkdami sev leidza teiklu ar zivim, jo jī nabeja tōli nu molas, apmāram divi simti ūlekšu.
9 Izkōpuši uz krosta, jī īraudzeja īkūrtu guni, salyktas zivis un maizi. 10 Jezus jim saceja: Atnesit zyvu, kuras tagad pīzvejōjot. 11 Seimaņs Pīters īkōpe laivā un izvylka krostā teiklu, pōrpiļdeitu ar symts pīcdesmit trejom lelom zivim. Lai gon tūs tik daudzi beja, tūmār teikls nasatryuka.
12 Tad Jezus jim saceja: Ejte āstu. Bet nivīns nu mōceklim naīsadrūšynōja nu Jō pavaicōt: Kas Tu esi, jo zynōja, ka Jys ir Kungs. 13 Jezus, pajēmis maizi, tyuleņ izdaleja jim, tai pat ari zivis.
14 Šitei beja jau trešō reize, kad Jezus, pīsacēlis nu myrūnim, pasarōdeja mōceklim.
K. Jezus īceļ Pīteri par Bazneicas vērsgonu.
15 Pēc ēsšonas Jezus Seimaņam Pīteram saceja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai Tu Mani mīļoj vairōk par šitim? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Jys jam saceja: Goni munus jārus. 16 Jys otkon ūtrreiz vaicōja: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Jys atbiļdēja: Tai, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīļoju. Un Jys tam saceja: Goni munus jārus. 17 Jys vaicōja trešu reizi: Seimaņ, Jōņa dāls, vai tu Mani mīļoj? Tad Pīters palyka skumeigs, ka trešu reizi nu jō vaicoj: Vai tu Mani mīļoj? un Jam atbiļdēja: Kungs, Tu vysu zini, Tu ari zini, ka es Tevi mīļoju. Jezus jam saceja: Goni munas vuškas! 18 Patīši, patīši, Es tev soku: Koleidz tu vēļ beji jauns, tu pats sevi jūzi un gōji, kur tu gribēji, bet, kad tu paliksi vacs, tad izstīpsi sovas rūkas, un kas cyts tevi jūzs un vess tur, kur tu nagribi. 19 Ar šitim vōrdim Jys pasaceja, caur kaidu nōvi jam beja jōuzslavei Dīvs. Pēc tō Jys jam saceja: Ej Maņ pakaļ.
20 Pīters atsagrīzis īraudzeja, ka pēc jūs īt pakaļ ari tys mōceklis, kuru Jezus mīļōja, kurs vakareņu laikā pi Jō kryutim dusēja un vaicōja: Kungs, kurs ir tys, kas Tevi nūdūs. 21 Īraudzejis jū, Pīters nu Jezus vaicōja: Kas nūtiks ar šytū? 22 Jezus jam atbiļdēja: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū? — Tu ej Maņ pakaļ.
23 Brōļu vydā tad izaplateja ziņa, ka tys mōceklis namēršūt. Bet Jezus jam nateice, ka jys namērs, bet tikai: Jo Es grybātu, ka jys tai palyktu, koleidz atīšu, kas tev par tū?
24 Šytys ir tys mōceklis, kurs par tom lītom līcynoj, un kurs jōs saraksteja, un mes zynom, ka jō līceiba ir patīseiga.
25 Vēļ daudzi cytu lītu Jezus padareja; bet es dūmoju, ka, jo kas grybātu jōs vysas smaļki apraksteit, pasauļs navarātu aptvert grōmotu, kuras vajadzātu pīraksteit. (Amen).
1 Pēc tam Jēzus vēl reiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūjras. Tas notika tā:
2 Tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi viņa mācekļi.
3 Sīmanis Pēteris viņiem saka: „Es iešu zvejot.“ Tie saka viņam: „Mēs iesim tev līdz!“ Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja.
4 Bet rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus.
5 Tad Jēzus viņiem saka: „Bērni, vai jums ir kas ko ēst?“ Tie viņam atbildēja: „Nav!“
6 Viņš tiem sacīja: „Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsit!“ Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju daudzuma.
7 Tad mācekļis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: „Tas ir Kungs!“ Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūpā.
8 Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simts olekšu.
9 Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi.
10 Jēzus viņiem saka: „Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši.“
11 Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un lai gan viņu bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.
12 Jēzus viņiem saka: „Nāciet un turiet azaidu!“ Bet neviens no mācek-ļiem nedrīkstēja viņam jautāt: „Kas tu esi?“ Jo tie gan zināja, ka tas ir pats Kungs.
13 Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod to viņiem, tāpat arī zivis.
14 Šī bija trešā reize, ka Jēzus parādījās saviem mācēkļiem pēc savas augšāmcelšanās no miroņiem.
15 Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā šie?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manus jērus!“
16 Vēl otru reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Tas viņam saka: „Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!“ Viņš saka tam: „Gani manas avis.“
17 Trešo reiz viņš tam saka: „Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?“ Pēteris noskuma, ka viņš trešo reizi viņam sacīja: „Vai tu mani mīli?“ un sacīja viņam: „Kungs, tu zini visas lietas, tu zini, ka es tevi mīlu.“ Jēzus saka: „Gani manas avis!
18 Patiesi, patiesi, es tev saku: Jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.“
19 Bet to viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un to teicis, viņš tam saka: „Seko man!“
20 Apgriezies, Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: „Kungs, kujrš ir tas, kas tevi nodos?“
21 To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: „Bet kas būs ar šo, Kungs?“
22 Jēzus viņam saka: „Ja es gribu, lai šis paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa? Tu seko man!“
23 Tā izgāja šī valoda brāļu starpā: „Šis māceklis nemirs.“ Bet Jēzus viņam nebija sacījis: „Viņš nemirs,“ bet: „Ja es gribu, ka viņš paliek, tiekāms es nāku, kāda tev daļa?“
24 Tas ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un kas šo visu ir uzrakstījis; un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.
25 Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule ir nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.
