I.
1 Pōvuls, caur Dīva vaļu Jezus Kristus paaicynōtais apostols un brōļs Timotejs Dīva draudzei Korintā reizē ar vysim svātajim, kuri ir vysā Achaijā.
2 Žēlesteiba jums un mīrs lai ir nu Dīva myusu Tāva un nu Kunga Jezus Kristus.
3 Lai ir slaveits Dīvs, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs un apsažālōšonōs Tāvs un ikvīnas īprīcynōšonas Dīvs.
4 Jys myusus īprīcynoj ikvīnūs spaidūs un tai mes varam arī cytus īprīcynōt ikvīnūs spaidūs ar tū īprīcynōšonu, ar kuru myusus pošus īprīcynoj Dīvs. 5 Kai mes montōjam pōrpiļneibā Kristus cīsšonas, tai pat pōrpiļneibā caur Kristus montōsim īprīcynōšonu. 6 Jo mes asam spaidūs, tod tys ir jyusu īprīcynōšonai un pesteišonai, un jo mes asam īprīcynōti, tad arī tys ir jyusu pesteigai īprīcynōšonai. (Jo mes byusim paskubynōti, tad tys ir jyusu pamūdynōšonai un izlobōšonai). Caur tū jyus varat pacīteigi panest tōs pošas cīsšonas, kuras mes cīšam. 7 Par jums myusu cereiba ir stypra, jo mes zinim, ka jyus byusit kai cīsšonu, tai arī īprīcynōšonas leidzdaleibnīki.
8 Brōli, mes nagrybam, ka jyus byutu nazynōšonā par tim spaidim, kas mums beja jōpōrcīš Azijā. Jī myusus tik stipri pōri par spākim apmīdze, ka mes pat par dzeiveibu krytom izmysumā, 9 un poši sevī jau nosōjam nōves sprīdumu. Mums beja jōīsamōca pasaļaut na pošim uz sevis, bet gon uz Dīva, kas ceļ augšam nūmyrušūs. 10 Un Jys myusus izglōbe nu tik lelom brīsmem, glōb myusus tagad un, kai mes ceram, glōbs arī turpmōk. 11 Arī jyus vīnojitēs lyugšonā par mums, lai par mums uzrōdeitū žēlesteibu nu daudzejū lyupom myusu vōrdā nōktu daudzkōrteiga pateiceiba.
Kavēšonōs īmesli.
12 Myusu dīžonums pastōv myusu sirdsapziņas līceibā, ka mes svātumā un attureibā Dīva prīškā, na mīseigā gudreibā, bet gon Dīva žēlesteibas spākā pa pasauli staigojam, un it seviški storp jums. 13 Mes nikō cyta jums narokstam, kai tik tū, kū jyus losat un saprūtat. Un es ceru, ka jyus saprassit piļneigi, 14 kai jyus jau pa daļai asat myusus saprotuši, ka mes asam jyusu dīžonums, kai arī jyus byusit myusejais (dižonums) myusu Kunga Jezus (Kristus) dīnā.
15 Šytamā pōrlīceibā es jau gribēju pi jums aizīt pyrmōk, lai jyus žēlesteibu sajimtu divkōrš. 16 Un nu jums es gribēju dūtīs uz Makedoniju un nu Makedonijas grīstīs pi jums atpakaļ un nu jums sev pajimt pavodūņus uz Judeju. 17 Bet vai es šytamā nūdūmā beju vīglprōteigs? Vai arī sovūs nūdūmūs es asmu atkareigs nu īgrybas tai, ka man jā, jā ir nē, nē? 18 Kai Dīvs ir uzticeigs, tai myusu runa jums nav reizē jā un nē. 19 Jo Dīva Dāls Jezus Kristus, kuru mes: es, Silvans un Timotejs jums sludynōjom, nabeja reizē jā un nē, bet gon jymā izapiļdeja jā. 20 Vysas Dīva apsūleišonas caur jū palyka par jā; un Jymā ir Amen Dīvam par gūdu caur mums. 21 Bet tys, kas myusus reizē ar jums ikš Kristus nūstyprynōja, ir Dīvs. 22 Jys myusus apzeimūgōja un īlyka myusu sirdīs Goru kaī īprīkšgolvōjumu.
23 Pi sovas dzeiveibas es pīsaucu Dīvu par līcinīku, ka es uz Korintu nagōju, lai jyusus saudzātu; 24 un na tōpēc, ka mes jyusu ticeibu grybātu pōrvaļdeit, bet gon tōpēc, ka mes gribējom leidzstrōdōt jyusu prīcā, jo jyus ticeibā asot stipri.
1 Pāvils pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Achaju:
2 Žēlastība jums un miers 110 Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.
3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 Ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva saņēmuši.
5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.
6 Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko ari mēs nesam.
7 Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā ari iepriecā.
8 Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.
9 Pēc mūsu pašu domām bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
10 No tādām nāves briesmām viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš mūs joprojām glābs.
11 Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi iz-teiktu pateicību par mums.
12 Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.
13 Jo mēs jums cita nekā nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt un ari saprotat; un es ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,
14 Tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.
15 Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu žēlastību.
16 No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju, un no Maķedonijas atkal atgriezties pie jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.
17 Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lē-mumi ir tik miesīgi, ka mans jā jā varētu būt ari nē nē?
18 Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.
19 Jo Dieva dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet viņā ir bijis jā.
20 Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā jā, tāpēc caur viņu mūsu—amen Dievam par godu.
21 Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, tas ir Dievs;
22 Viņš mūs ir an apzīmogojis un devis gara ķīlu mūsu sirdis.
23 Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es jūs saudzēdams vairs neesmu nācis uz Korintu.
24 Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.
