XXVIII.
Sīvītes pi kopa.
1 Pyrmajai pēc sabata dīnai austūt, Marija Magdalena un ūtrō Marija gōja kopa apraudzeitu.
2 Un raug, nūtyka lela zemes treisēšona; jo Kunga eņgeļs nūsalaide nu dabasim, un, pīgōjis klōt, atvēle akmini un uz jō nūsāda. 3 Jō izskots beja, kai zibsnis, un jō drēbes boltas, kai snīgs. 4 Sorgi nu bailem treisēja un beja palykuši kai myrūni. 5 Eņgeļs saceja sīvītem: Nasabeistit. Es zynu, ka jyus meklejat Jezu, kas beja pīkolts krystā. 6 Te Jō vairs nava; Jys pīsacēle augšam, kai beja sacejis. Ejte šur un aplyukojit tū vītu, kur Kungs beja paguļdeits. 7 Tad ejte steidzeigi un pasokit Jō mōceklim, ka Jys jau ir pīsacēlis nu myrūnim. Un, raug, Jys īprīkš jyusu īs uz Galileju, tur Jū redzēsit. Raug, es jums tū pastōstu īprīkš.
8 Lelas prīcas un bailes pōrjimtas, jōs ōtri aizgōja nu kopa un aizasteidze paziņōt Jō mōceklim.
9 Un, raug, Jezus aizgōja jom prīškā un saceja: Esit sveicynōtas! Jōs, pīgōjušas klōt, apskova Jō kōjas un Jū pagūdynōja. 10 Tūreiz Jezus jom saceja: Nasabeistit, ejte un pasokit Munim brōlim, ka jī ītu uz Galileju; tur jī Mani īraudzeis.
Sorgu pōrpērkšona.
11 Pēc jūs aizīšonas, raug, daži nu sorgim aizgōja uz piļsātu un pastōsteja vērsgoreidznīkim vysu, kas beja nūticis.
12 Tad jī kūpā ar vacōkajim nūturēja apsprīdi, īdeve karaveirim daudz naudas, 13 jim saceidami: Sokit, ka Jō mōcekli, atgōjuši naktī, koleidz jyus gulējot, Jū nūzoga. 14 Jo šytys toptu zynoms apgobola pōrvaļdnīkam, mes jū pīrunōsim un par jums aizbiļdēsim. 15 Jī, pajāmuši naudu, dareja tai, kai beja pīvuiceiti. Šōs runas ir izplateitas storp jūdim leidz pat šai dīnai.
K. Jezus pasarōda apostolim.
16 Bet tī vīnpadsmit mōcekli nūgōja uz Galileju, uz tū kolnu, kuru Jezus jim beja nūrōdejis. 17 Jū īraudzejuši, jī atdeve Jam gūdu, bet daži vēļ šaubejōs.
18 Tad Jezus, pīgōjis tyvōk, jim saceja: Maņ ir dūta vysa vara dabasūs un vērs zemes. 19 Ejte un mōcit vysas tautas, kristeidami jōs Tāva, un Dāla, un Svātō Gora vōrdā. 20 Mōcit jūs pīļdeit vysu tū, kū Es jums pīsaceju. Un, raug, Es asmu ar jums vysom dīnom leidz pasauļa beigom.
1 Bet pēc sabata, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca kapu apraudzīt.
2 Un redzi, notika liela zemes trīce, jo tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis, novēla akmeni no durvīm un sēdās tam virsū.
3 Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs.
4 Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši.
5 Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: „Nebīstieties, jo es zinu, ka jus meklējat Jēzu, krustā sisto.
6 Viņš nav šeitan, jo viņš ir augšām cēlies, kā viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur viņš gulēja.
7 Un eita steigšus un sakait viņa mācekļiem, ka viņš ir no miroņiem augšām cēlies; un redzi, viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis.“
8 Un tās steigšus izgāja no kapa ar bailēm un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt viņa mācekļiem.
9 Un redzi, Jēzus nāca tām pretim un sacīja: „Esiet sveicinātas!“ Bet tās piegāja pie vina, apkampa viņa kājas un krita viņa priekšā pie zemes.
10 Tad Jēzus saka uz tām: „Nebīstieties, eita un sakait to maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi mani redzēs.“
11 Bet viņam aizejot, redzi, kādi no sargiem atnāca pilsētā un pastāstīja augstajiem priesteriem visu, kas bija noticis.
12 Un tie sapulcējās ar vecajiem, nolēma bagātīgi dot kareivjiem naudas
13 Un tos pamācīja: „Sakiet, ka viņa mācekļi naktī atnāca un, mums guļot, to nozaga.
14 Un ja tas zemes pārvaldniekam taptu zināms, mēs viņu gan apmierināsim un gādāsim par to, ka jums nekas nenotiek.“
15 Un sargi ņēma naudu un darīja, kā bija mācīti. Un šī valoda ir izpaudusies starp jūdiem līdz šai dienai.
16 Bet viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis.
17 Un kad tie viņu redzēja, tie no-krita viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās.
18 Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: „Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
19 Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā,
20 Tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.“
