III.
Attaisnōšona caur ticeibu.
1 Ak jyus, nasaprateigī galatīši! Kas tad jyusus ir apstulbōjis (ka jyus nabyutu paklauseigi patīseibai), jyusus, kurim ocu prīškā tyka tālōts Jezus Kristus pi krysta? 2 Nu jums es grybātu zynōt tikai šytū: Vai jyus Goru sajēmet caur lykuma dorbim, vai arī caur ticeibas klauseišonu. 3 Cik jyus asat nasaprateigi: Jyus īsōcet Gorā, bet pabeigt grybat mīsā! 4 Vai tad tū vysu jyus veļti asot cītuši? Ka tikai par veļti nabyutu! 5 Vai tad tys, kas jums īdeve Goru un storp jums dora breinumus, dora tūs lykuma dorbu dēļ, vai arī ticeibas klauseišonas dēļ?
6 Te ir taipat kai Abraamam: Jys ticēja Dīvam un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. 7 Tai tad zinit, ka tī, kas dzeivoj nu ticeibas, ir Abraama pēcnōcēji. 8 Īprīkšparadzūt, ka Dīvs tautas attaisnōs caur ticeibu, Abraamam tyka pasludynōts: Tevī tiks svēteitas vysas tautas. 9 Tai tad, ticeigī tiks svēteiti reizē ar ticeigū Abraamu. 10 Bet visi, kas bolstōs uz lykuma dorbim, ir zam lōsta. Stōv raksteits: Lai ir nūlōdāts ikvins, kas uzcīteigi naīvāroj vysa, kas ir raksteits lykuma grōmotā. 11 Tūmār tys, ka nivins caur lykumu Dīva prīškā nateik attaisnōts, ir skaidrs; jo taisneigais dzeivōs nu ticeibas. 12 Un lykums ticeibā napastōv, bet gon: Kas tū dora, tys caur tū dzeivōs. 13 Nu lykuma lōsta myusus atpērka Kristus, myusu dēļ palykdams par lōstu, kai stōv raksteits: Kas pi kūka korōjōs, tys lai ir nūlōdāts. 14 Taidā kōrtā Abraama svēteiba caur Jezus Kristus nōks uz tautom, lai mes caur ticeibu sajimtu apsūleitū Goru.
15 Brōli, es runoju pēc ļaužu īroduma: Kaida cylvāka lykumeigā spākā īgōjušū testamentu navar nivīns ni atceļt, ni arī jū papyldynōt. 16 Bet Abraamam un jō pēcnōcējim beja pasludynōti apsūlejumi. Un tys nava teikts par daudzim: jō pēcnōcējim, bet gon par vīnu: jō pēcnōcējam, un tys ir Kristus. 17 Ar šytū es grybu pasaceit sekūšū: Lykums, kas četri simti trejsdesmit godu vēļōk nōce, navar nu Dīva īprīkš lykumeigi nūstateitō testamenta atceļt, un taidejaidi apsūleišonu iznycynōt. 18 Jo montōjums byutu atkareigs nu lykuma, tad jys nabyutu atkareigs nu apsūleišonas. Bet Dīvs Abraamam tū nūdrūšynōja caur apsūleišonu, kai dōvonu.
19 Kam tad ir lykums? — Jys nōce pōrkōpumu dēļ, koleidz nōks pēcnōcējs, kam ir apsūleišona. Jys tyka nūzeimōts caur engelim un nōce caur starpnīka rūku. 20 Bet vīnam starpnīks nav vajadzeigs. Un Dīvs ir tikai vins. 21 Vai tad lykums nūsastōj Dīva apsūleišonom pretim? Nimoz nē. Un tikai tūreiz, jo lykums byutu dūts ar dzeivi nasūšu spāku, nu lykuma eisti nōktu attaisnōšona. 22 Bet lykums vysu īslēdze zam grāka, lai ticeigī apsūleišonu montōtu nu ticeibas ikš Jezus Kristus.
23 Tamā laikā, koleidz nabeja atnōkuse ticeiba, mes bejom īslāgti un zam lykuma turāti paklauseibā deļ ticeibas, kurai vajadzēja pasarōdeit. 24 Tai lykums beja myusu pamōceitōjs pyrms Kristus, lai mes jū vairōk caur ticeibu byutu attaisnōti. 25 Nu tō laika, kai atnōce ticeiba, mes pamōceitōjam vairs padūti naasom. 26 Caur ticeibu ikš Jezus Kristus jyus visi asot Dīva bārni. 27 Jyus visi, kas ikš Kristus asot nūkristeiti, asot sevi apgārbuši Kristū. 28 Te vairs nakreit svorā ni jūds, ni pogōns, ni vērgs, ni breivais, ni veirīts, ni sīvīte. Ikš Kristus jyus visi asot vīns. 29 Bet jo jyus pīdarat Kristum, tad jyus asot Abraama pēcnōcēji un apsūleišonas mantinīki.
1 Jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis, jūs, kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais?
2 To vien vēlētos no jums dabūt zināt: Vai jūs garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludi-nāšanu?
3 Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?
4 Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? taču ne velti!
5 Vai tad nu tas, kas jums sniedz garu un jūsos modina brīnuma spēkus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?
6 Jau Ābrahāms „ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību.“
7 Tā tad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
8 Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānu tautas, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: „Tevī taps svētītas visas tautas.“
9 Tā tad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.
10 Proti visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā.“
11 Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo „ticībā taisnais dzīvos.“
12 Bauslībai nav daļas ar ticību, bet—„kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību.“
13 Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka,“
14 Lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagānu tautām Jēzū Kristū, tā ka ticībā mēs saņemam gara apsolījumu.
15 Brāļi, es runāju cilvēcīgi, ir cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.
16 Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts „un dzimumiem,“ tas ir par daudziem, bet par vienu: „un tavam dzimumam,“ proti Kristum.
17 Bet es domāju to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apso-lījumu.
18 Jo, ja ar bauslību nāk mantojums, tad vairs ne ar apsolījumu, bet Ābrahāmam to Dievs ar savu apsolījumu ir dāvinājis.
19 Kāpēc tad nu dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klātpielikta—līdz nāktu atvase, kam ir dots apsolījums—eņģeļu dota, ar starpnieka roku uzrakstīta.
20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
21 Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22 Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23 Bet pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bij jānāk.
24 Tā tad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtum taisnoti.
25 Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26 Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.
27 Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.
28 Tur nav ne jūda ne grieķa, nav ne kalpa nedz svabadā, tur nav ne vīrieša nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.
29 Bet kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.
