VI.
K. Jezus aizstōv mōcekļus.
1 Un nūtyka, ka sabatā Jys gōja pōri par apsātu dryvu. Jō mōcekli plyuce vōrpas un, rūkōs izgaļdeidami, ēde. 2 Daži farizeji teice: Kōpēc jyus dorat tū, kas sabata dīnā ir nūlīgts?
3 Jezus atsasauce un jim saceja: Vai tad jyus nalasejot, kū dareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jys īgōja Dīva nomā, un, pajēmis upuru maizi, ēde un deve leidzgōjējim; tūs tadei citi nadreikst ēst, kai tikai goreidznīki. 5 Tōļōk jim saceja: Cylvāka Dāls ir sabata kungs.
K. Jezus padora vasalu cylvākam nūkoltušū rūku.
6 Kad kaidā cytā sabatā Jys īgōja synagogā un mōceja, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu lobū rūku. 7 Farizeji un Rokstim mōceitī skatejōs pakaļ, vai ari tū sabatā napadareis vasalu, — lai atrast pamatu Jō apsyudzēšonai.
8 Jys, zynōdams jūs dūmas, saceja tam ar nūkoltušū rūku cylvākam: Celīs augšā un ej uz vyds. Tys pīsacēlis nūgōja uz vyds. 9 Jezus tim saceja: Es jyusu vaicoju: Kas sabatā doroms: lobs vai ļauns? Dzeive glōbama vai laižama īt būjā? 10 Tad Jys, metis uz jim vysapleik skotu, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Jys izstīpe un rūka palyka vasala.
11 Tī ļūti aizadusmōja un sprīde sovstarpeji, kas ar Jezu doroms.
12 Tamā laikā Jezus uzkōpe kolnā lyugtūs, un Dīva lyugšonā pōrbeja vysu nakti.
K. Jezus izlosa 12 apostolu.
13 Kad atgōja dīna, Jys pasauce pi sevis sovus mōcekļus un nu jūs vyda izlaseja divpadsmit, kurus nūsauce par apostolim: 14 Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, jō brōli Andrivi, Jākubu, Jōni, Filipu, Bārtuli, 15 Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Seimani, kuru sauce par Ceņteigū, 16 Jākuba brōli Judasu, Judasu Iskariotu, kas palyka par nūdevēju.
17 Tad Jys, nūkōpis nu kolna, nūstōja uz leidzonas vītas. Te beja daudzeji Jō mōcekli un lels ļaužu pulks nu vysas Judeas un Jeruzalemas, un pījyuras apvyda, Tyra un Sydona. 18 Jī beja sagōjuši Jō klauseitūs un izaveseleitūs nu sovom vōjeibom. Ari tī, kurus naškeistī gori vōrdzynōja, palyka vasali. 19 Visi ļaudis ceņtēs Jū aizskart; nu Jō tadei gōja (breiniškeigs) spāks un vysus dareja vasalus.
Kolna mōceiba.
20 Bet Jys, pacēlis sovas acis uz mōceklim, sōce runōt:
Svēteigi nabadzeigī, jo jums pīdar Dīva vaļsteiba.
21 Svēteigi, kas tagad olkstat, jo jyus tiksit paseitynōti.
Svēteigi, kas tagad raudojat, jo jyus prīcōsitēs.
22 Svēteigi jyus asat, jo Cylvāka Dāla dēļ ļaudis
jyusus naīredzēs, izslēgs, aizkaunēs, un jyusu lobū vōrdu laupeis.
23 Prīcojitēs tūlaik un līgsmojit, raug, dabasūs jums ir lela atmoksa. Tadei jūs tāvi taipat dareja pravīšim.
24 Bet bāda jums, bogōtnīkim, jyus tadei īprīcynōšonu jau sajēmet.
25 Bāda jums, kas tagad asat seiti, jo jyus cīssit bodu.
Bāda jums, kas tagad prīcojitēs, jo jyus skumsit un raudōsit.
26 Bāda jums, jo visi ļaudis jyusus teiks.
Tai pat tadei jūs tāvi dareja vyltu pravīšim.
Īnaidnīku mīlesteiba.
27 Bet jums, kas klausatēs, soku: Mīļojit sovus īnaidnīkus, dorit lobu tim, kas jyusus naīredz. 28 Slavejit tūs, kas jyusus lōd, un lyudzatēs par tim, kas jyusus izsmej. 29 Jo kas tev īsyt par vīnu vaiga pusi, pagrīz ūtrū. Tam, kas atjam nu tevis mēteli, atdūd ari svōrkus. 30 Ikvīnam, kas tevis lyudz, dūd. Nu tō, kas pajam tovu īpašumu, atpakaļ napīprosi. 31 Kai jums patyktu, ka jums ļaudis dareitu, tai jyus jim dorit.
32 Jo jyus mīļojit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaida gon jums byus atmoksa? Ari grēcinīki mīļoj tūs, kas jūs mīļoj. 33 Un jo jyus labi dorit tikai tim, kas jums labi dora, kaida gon jums byus atmoksa? Tadei i grēcinīki taipat dora. 34 Jo jyus palīnēsit tikai tim, nu kurim cerat dabōt atpakaļ, kaids tad jums byus nūpalns? Ari grēcinīki vīns ūtram palīnej, lai tik pat sajimtu atpakaļ.
35 Mīļojit lobōk sovus īnaidnīkus, labi dorit un līnejit, atpakaļ nikō nagaidūt, tad jums byus lela atmoksa, un jyus byusit par Vysaugstōkō bārnim, kurs ir labvēleigs napateiceigim un ļaunim. 36 Esit, tai tad, žālsirdeigi, kai jyusu Tāvs ir žālsirdeigs.
Tyvōkō mīlesteiba dorbūs.
37 Natīsojit, un jyus natiksit tīsōti; nazudynojit cytu, un jyus natiksit pazudynōti; pīdūdit citim, un jums byus pīdūts. 38 Dūdit citim, tad ari jums tiks dūts; Jyusu klēpī ībārts pylns, saspīsts, sakrateits, pōri ejūšs mārs. Tadei ar taidu māru, ar kaidu mēreisit, tiks jums atmēreits.
39 Tad Jys pastōsteja tim pīleidzeibu: Vai gon okls var vest oklu? Vai tad obeji naīkriss bedrē? 40 Mōceklis navā pōrōks par mōceitōju, bet gon lai ikvīns ir piļneigs, kai jō mōceitōjs. 41 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu un sovā poša acī bolkas namoni? 42 Kai tu vari sovam brōļam saceit: Brōļ, atļauņ nu tovas acs izjimt skoborgu, ka pats sovā acī bolkas namoni? Līkulis, izveļc pyrmōk nu sovas acs bolku, tad tu varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu.
43 Lobs kūks nadūd nalobu augļu, un nalobs kūks nadūd lobu augļu. 44 Nu auglim var pazeit ikvīnu kūku; nu ērškim tadei nalosa figu, ni ari nu dodzim veinūgu. 45 Lobs cylvāks nu sovas sirds krōjuma izjam lobas lītas, bet ļauns izjam ļaunas lītas. Tadei nu sirds pōrpiļneibas runoj lyupas.
Kolna mōceibas nūslāgums.
46 Kōpēc jyus Mani saucat: Kungs, Kungs, bet nadorat tō, kū Es soku? 47 Es grybu jums parōdeit, kam ir leidzeigs ikvīns cylvāks, kas atīt pi Manis, Munu vōrdu klausa un jūs pylda. 48 Jys ir leidzeigs cylvākam, kas, byuvejūt mōju, īsarūk dzili un pamatu uzlīk uz kliņts. Lelam leitam atejūt, straume sytās pret tū mōju, bet nikō navar padareit, jo tei beja uzbyuvāta uz kliņts. 49 Turptetim tys, kas Munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs cylvākam, kas sev mōju uzbyuvēja uz zemes bez pamatmyura. Sytūtīs pret jū straumei, jei tyuleņ sabruka, un tōs mōjas sabrukšona beja lela.
1 Un notika kādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda, ar rokām tās berzdami.
2 Bet kādi no farizējiem tiem sacīja: „Kam jūs darāt to, kas sabatā darīt aizliegts?“
3 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis un tie, kas pie viņa bija?
4 Ka tas ir iegājis Dieva namā un ir ņēmis un ēdis skatāmās maizes un devis arī tiem, kas bija pie viņa, lai gan vienīgi priesteriem bija atļauts tās ēst?“
5 Un viņš tiem sacīja: „Cilvēka Dēls ir kungs ari par sabatu.“
6 Bet atkal dtā sabatā viņam sinagogā ejot un mācot, notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija pamirusi.
7 Bet rakstu mācītāji un farizēji uz viņu glūnēja, vai viņš sabatā nedziedinās, lai atrastu iemeslu viņu apsūdzēt.
8 Bet viņš nomanīja viņu domas un sacīja uz cilvēku, kam roka bija pamirusi. „Celies un stājies šeit vidū!“ Un tas cēlās un nostājās.
9 Tad Jēzus sacīja: „Es jums ko vaicāšu: Vai ir brīv sabatā labu darīt, vai laimu: dzīvību glābt vai maitāt?“
10 Un visus viņus uzlūkojis, viņš uz slimo sacīja: „Izstiep savu roku!“ Un tas to darīja, un viņa roka tapa vesela.
11 Tad tie saskaitās līdz ārprātam un sarunājās savā starpā, ko varētu nodarīt Jēzum.
12 Bet notika tanīs dienās, ka viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.
13 Un kad gaisma ausa, tad viņš sasauca savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus viņš nosauca par apustuļiem:
14 Sīmani, kūpi viņš nosauca par Pēteri, viņa brāļi Andreju, Jēkabu, Jāni, Filipu un Bartolomeju,
15 Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zelotu,
16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas vēlāk kļuva par nodevēju.
17 Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām.
18 Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli.
19 Un visi ļaudis mēģināja viņam pieskarties, jo spēks izgāja no viņa, un viņš visus darīja veselus.
20 Bet viņš, pacēlis savas acis uz saviem mācekļiem, sacīja: „Svētīgi jūs nabagi, jo ļums pieder Dieva valstība!
21 Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities!
22 Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ.
23 Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem.
24 Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga!
25 Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit!
26 Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.
27 Bet jums, saviem klausītājiem, es saku: Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst,
28 Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.
29 Kas tevi sit vienā vaigā, tam pasniedz ari otru, kas ņem tavu mēteli, tam neliedz arī savus svārkus.
30 Katram lūdzējam dod un neatprasi savu mantu no tā, kas tev to atņem,
31 Un kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem.
32 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Ir grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.
33 Un ja jūs saviem labdariem darāt labu, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki dara to pašu.
34 Un ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to atdabūtu.
35 Bet mīliet savus ienaidniekus un darait labu un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsit Visaugstākā bērni; jo viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.
36 Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.
37 Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.
38 Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.“
39 Viņš tiem ari sacīja līdzību: „Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē?
40 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.
41 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā paša acī tu nepamani?
42 Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā paša aci tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.
43 Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz tas ir nelāga koks, kas nes labus augļus.
44 Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes nedz vīnogas no dadžiem.
45 Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.
46 Ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs! bet nedarāt, ko es saku?
47 Ikviens, kas pie manis nāk un manus vārdus dzird un dara, —es jums rādīšu, kam viņš līdzināms.
48 Tas ir līdzināms cilvēkam, kas, ēku celdams, dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi nāca, tad ūdeņi lauzās uz ēku, bet nespēja to kustināt, jo tā bija celta uz klints.
49 Bet kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes, bez pamata; un kad ūdeņi tai lauzās virsū, tad ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela.“
