IV.
K. Jezus ītur gavēni un teik kārdynōts.
1 Tad Gors Jū nūvede uz tuksnesi, ka toptu valna kārdynōts. 2 Un Jezus, nūgavējis četrudesmit dīnu un četrudesmit nakšu, palyka olkons.
3 Pīgōjis Jam klōtu, kārdynōtōjs saceja: Jo Tu esi Dīva Dāls, pīsok, lai šitī akmini palīk par maizi. 4 Bet Jys atbyldādams saceja: Stōv raksteits: Na ar maizi vīn dzeivoj cylvāks, bet ari ar ikvīnu vōrdu, kas paīt nu Dīva mutes.
5 Tad valns pajēme Jū uz svātū piļsātu, nūvītōja uz svētneicas jumta molas 6 un saceja: Jo esi Dīva Dāls, nūlēc zemē. Stōv tadei raksteits:
Tevis dēļ Jys pavēlēja sovim eņgelim,
un jī nūness Tevi uz sovom rūkom,
ka Tu pret akmini nasasystu sovas kōjas.
7 Jezus atbiļdēja: Taipat stōv raksteits: Tev nabyus kārdynōt Dīva sova Kunga.
8 Tad valns Jū pajēme sev leidza uz ļūti augsta kolna, parōdeja Jam vysas pasauļa kēnestes un jūs krōšņumu 9 un Jam saceja: šytū vysu Tev dūšu, jo Tu, pakreitūt pi zemes, mani pagūdynōsi. 10 Nūst, satan, tūlaik Jezus jam teice, — stōv tadei raksteits: Tev byus Kungu, sovu Dīvu gūdynōt un vīneigi Jam kolpōt!
11 Tad valns Jū atstōja un, raug, klōtu pīgōja eņgeli un Jam kolpōja.
K. Jezus, kai mōceitōjs.
12 Izdzērdis, ka Jōņs ir apcītynōts, Jys atsagrīze atpakaļ uz Galileju. 13 Atstōjis Nazaretu, Jys aizgōja uz Kafarnaumu, jyurmolas mīstu, kurs ir Zabuļona un Neftalima rūbežu gobolā, un nūsamete tur uz dzeivi 14 Tai izapiļdeja pravīša Izaja vōrdi:
15 Zabuļona zeme un Neftalima zeme,
tu jyurmolas zeme viņpus Jordana upes,
pogōnu Galileja!
16 Tymseibā mytūšō tauta īraudzeja lelu gaismu;
nōves ānas vaļstī asūšajim
izausa gaisma.
17 Nu tō laika Jezus sōce mōceit un sludynōt: Atsagrīzit nu grākim, jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
K. Jezus pirmī mōcekli.
18 Īdams pa Galilejas jyurmolu, Jys īraudzeja divejus brōļus: Seimani, nūsauktū par Pīteri, un jō brōli Andrīvi matam jyurā teiklu, jo jī beja zvejnīki. 19 Un Jys tim saceja: Ejte maņ pakaļ; Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 20 Un jī tyuleņ, atstōjuši teiklus, gōja Jam pakaļ.
21 Aizīdams nu turīnes, Jys īraudzeja cytus divejus brōļus: Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, kuri ar tāvu Zebedeju sēdēja laivā un lōpeja sovus teiklus. Arī tūs Jys paaicynōja. 22 Un jī tyuleņ, atstōjuši teiklus un sovu tāvu, aizgōja Jam pakaļ.
23 Un Jezus izstaigōja vysu Galileju, mōceidams jūs synagogōs, sludynōdams vaļsteibas Evangeliju un dzīdynōdams ļaudim ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 24 Jō slava izaplateja vysā Syrijā. Un pi Jō nese vysus sliminīkus, dažaidom slimeibom un sōpem vōrdzynōtūs, valna apsāstūs, mēnešsērdzeigūs un krampa sarautūs, un Jys tūs dareja vasalus.
25 Un lels ļaužu pulks nu Galilejas, Dekapoļa, Jeruzalemas, Judeas un viņpus Jordana gōja Jam pakaļ.
1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka tas taptu velna kārdināts.
2 Un kad viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad tam gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie viņa un sacīja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.“
4 Bet viņš atbildēja un sacīja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.“
5 Tad velns viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6 „Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.“
7 Tad Jēzus tam sacīja: „Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt.“
8 Atkal velns to ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda viņam visas pasaules valstis un viņu godību
9 Un uz to saka: „To visu es tev gribu dot, ja tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.“
10 Tad Jēzus uz to saka: „Atkāpies, sātān! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.“
11 Tad velns viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie viņa piestājās un viņam kalpoja.
12 Bet Jēzus dzirdēdams, ka Jānis nodots, atgriezās Galilejā.
13 Viņš atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūrmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās,
14 Ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka:
15 „Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja,
16 Ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.“
17 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: „Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.“
18 Un staigādams Galilejas jūjmalā, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19 Un viņš uz tiem saka: „Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.“
20 Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.
21 Un no turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un viņš tos aicināja.
22 Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.
23 Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdāms viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā.
24 Un viņa slava izpaudās pa visu Siriju; un pie viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un viņš tos dziedināja.
25 Un daudz ļaužu no Galilejas, no Dekapoles, no Jeruzālemes, no Jūdejas un no viņpus Jardānas gāja viņam pakaļ.
