II.
Postora dīnas atnōkšona.
1-2 Brōli, kas atsateic uz myusu Kunga Jezus Kristus atnōkšonu un myusu ar Jū sasavīnōšonu, tod mes jyusus lyudzam, ka jyus tyuliņ bez māra nanūsabeitu un natyktu satrycynōti ni nu kaida gora, ni arī nu kaida vōrda, ni nu myusu vēstules, ka itkai Kunga dīna byutu pavysam tyvu. 3 Lai nivīns jyusu nikai napīkrōp, jo īprīkš jōnōk atkrisšonai un jōpasarōda grāka cylvākam, pazusšonas dālam, 4 kas pretōsīs un sevi ceļs pōrōku par vysu tū, kas ir Dīvs un kas kai dīvišks teik gūdynōts. Jys pat Dīva svētneicā nūsēss un pats sevi nūsauks par Dīvu. 5 Vai jyus vairs napīminit, ka es jums šytū jau saceju, kad pi jums beju. 6 Jyus zynot arī tū, kas jū veļ tagad aizkavej, ka jys pasarōdeitu sovā laikā. 7 Bezdīveibas nūslāpums gon pošlaik ir darbeigs, tikai jōnūbeida nu ceļa tys, kas jū aizkavej. 8 Un tad bezdīveigais pasarōdeis atklōti; tūmār Kungs Jezus ar sovas mutes dvēsmi jū nūnōvēs un caur sovas atnōkšonas spūžumu jū iznycynōs.
9 Tys gon satana spākā uzastōs ar dažaidom vareibas moldu zeimem 10 un breinumu dorbim un ar dažaidim mōnim uz ļaunu pi tim, kas īs pazusšonā, jo tī patīseibas, caur kuru byutu izpesteiti, namīļōja un napījēme. 11 Tōpēc Dīvs ļaun, lai par jim nōktu moldu vara, un lai jī tycātu malim. 12 Un tai lai krystu strōpē visi tī, kas natic patīseibai, bet gon pīkreit nataisneibai.
Pateiceiba par izvēlēšonu.
13 Bet mes jyusu dēļ, Kunga nūmīļōti brōli, asom Dīvam arvīnu pateiceibu porōdā, jo Dīvs jau nu sōkuma jyusus izlaseja pesteišonai caur Gora svātdareišonu un caur ticeibu patīseibai, 14 un caur myusu Evangeliju paaicynōja byut par daleibnīkim myusu Kunga Jezus Kristus gūdeibā.
15 Tai tad, brōli, stōvit drūši un pastōvit tradicijōs, kuras jyus vai mutiski, vai rakstiski nu mums sajēmet. 16 Lai tad Kungs Jezus Kristus un Dīvs myusu Tāvs, kas myusus ir nūmīļōjis un sovā žēlesteibā mums ir devis myužeigu īprīcynōšonu un lobu cereibu, 17 jyusu sirdis īprīcynoj un jyusus ikvīnā lobā dorbā un vōrdā styprynoj.
1 Bet, kas attiecas uz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un mūsu savienošanos ar viņu, tad mēs lūdzam jūs, brāļi:
2 Nepadodieties tik ātri neapdomīgam uztraukumam vai bailēm, it kā tā Kunga diena būtu klāt. Vai tas būtu gara iedvesmojums, runāts vārds, vai it kā manā vārdā rakstīta vēstule,
3 Lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekšu jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam,
4 Pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templi, pats sevi celdams par Dievu.
5 Vai jūs neatceraties, ka es par to jums esmu runājis, vēl pie jums būdams?
6 Un jūs zināt, kas ir tagad tas kavēklis, kuj-a dēļ viņš atklāti parādīsies tikai tad, kad būs pienācis viņa laiks.
7 Jo netaisnības noslēpumainais spēks jau ir darbā, tikai tam, kas to līdz šim kavē, papriekš jāpazūd.
8 Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā.
9 Jo viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātāna darbs,
10 Kas ar visādiem netaisnības līdze-kļiem pievil tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi.
11 Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem
12 Un tādā kārtā krīt sodā visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību.
13 Bet mums pienākas Dievam pastāvīgi pateikties par jums, tā Kunga mīļotie brāļi, ka Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai gara dzīves svētumā un patiesības ticībā,
14 Aicinādams jūs uz to ar mūsu sludināšānu, lai jūs iemantotu mūsu Kunga Jēzus Kristus godību.
15 Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules.
16 Bet viņš pats, mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Dievs mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību,
17 Lai iepriecina jūsu sirdis un lai vara jūs stiprus ikvienā labā darbā un dārdā.
