V.
1 Esit, tai tad, pakaļdareitōji Dīvam, kai Jō nūmīļōtī bārni 2 un dzeivojit mīlesteibā, kai Kristus jyusus ir nūmīļōjis un pats sevi myusu dēļ ir atdevis Dīvam kai upura dōvonu pateikamai smaržai.
Kristticeigī ir gaismas bārni.
3 Storp jums lai nateik pat pīmynāta ni naceisteiba, ni bezkauneiba, ni arī montkōreiba, kai tys pīdīņ svātajim, 4 lai nav nikō apkaunojūša, ni vīglprōteigas un muļkeigas runōšonas, bet gon lai vairōk nūteik pateikšona (Dīvam). 5 Esit stipri pōrlīcynōti par sekūšū: Nivīnam izvyrtuļam, ni naceistajam, ni montkōreigajam, kas nav nikas cyts, kai elku kolps, Dīva un Kristus vaļsteibā montōjuma nabyus. 6 Lai nivins jyusu namaldynoj caur tukšom runom, jo taidu lītu dēļ par napaklauseibas bārnim nōk Dīva dusme. 7 Napalīcit par jūs leidzbīdrim.
8 Agrōk jyus bejot tymsums, bet tagad ikš Kunga asot gaisma. Dzeivojit tod kai gaismas bārni. 9 Gaismas augli ir kotrā labsirdeibā, taisneigumā un patīseibā. 10 Pōrbaudit, kas Kungam ir pateikams, 11 un najemit daleibas naaugleigajūs tymseibas dorbūs, bet gon tūs nūrōjit. 12 Tū, kū jī slāpumā pīkūp, pat pīminēt ir rībeigi. 13 Vysu, kas ir rōjams, gaisma atklōs, jo vyss, kas atklōti nuteik, ir gaisma. 14 Tōpēc ir teikts: Pasamūsti tu, kas guli, celīs augšā nu myrūnim, un Kristus tevi apgaismōs.
15 (Brōli), uzmonit, lai atsardzeigi dzeivōtu: na kai muļki, bet gon kai gudrī. 16 Izmontojit laiku, jo dīnas ir ļaunas. 17 Tōpēc naesit naprōteigi, bet gon mōcitēs saprast Kunga grybu. 18 Naapreibstit nu veina, jo tamā ir izlaideiba, bet gon piļdit sevi ar (Svātu) Goru. 19 Dzīdit kūpeigi psaļmus, himnus un goreigōs dzīsmes. Dzīdojit un līgsmojit Kungam sovā sirdī. 20 Pasateicit vīnmār Dīvam Tāvam myusu Kunga Jezus Kristus vōrdā par vysu.
Laulōtūs pīnōkumi.
21 Kristus bailē esit vins ūtram padeveigi. 22 Sīvas lai ir padeveigas sovim veirim kai Kungam, 23 jo veirs ir sīvas golva, kai Kristus ir Bazneicas golva. Jys ir mīsas pesteitōjs. 24 Kai Bazneica vysā kamā ir padūta Kristum, tai arī sīvas lai ir — sovim veirim.
25 Jyus veiri mīļojit sovas sīvas tai, kai Kristus Bazneicu ir nūmīļōjis un sevi par jū atdevis. 26 lai jū padareitu svātu un teiru caur (dzeiveibas) vōrdu un yudiņa kristeibu, 27 lai jū stōdeitu sev prīškā skaistu, bez traipa un grumbom un bez cyta tam leidzeiga, bet lai jei byutu svāta un nasatraipeita. 28 Un veiri lai mīļoj sovas sīvas tai, kai poši sovu mīsu. Kas mīļoj sovu sīvu, tys mīļoj pats sevi, 29 jo nivins nikod pats sovas mīsas nav naīredzējis, bet gon tū kūp un glōb, kai arī Kristus Bazneicu, 30 un mes asom Jō mīsas lūcekli (nu Jō mīsas un nu Jō kaulim).
31 Tōpēc cylvāks atstōs tāvu un mōti un pīsavīnōs sīvai un jī obeji byus vīna mīsa. 32 Šytys nūslāpums ir lels, bet es šytū soku atteiceibā uz Kristus un Jō Bazneicu. 33 Tai arī ikvīns nu jums lai mīļoj sovu sīvu, kai sevi pošu; un sīva lai beistās veira.
1 Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni
2 Un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs ir mīlējis un mūsu labā sevi nodevis Dievam par upufa dāvanu, par jauku smaržu.
3 Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas;
4 Tāpat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.
5 Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!
6 Neviens lai jūs nepieviļ tukšām runām, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem.
7 Nebiedrojieties ar viņiem.
8 Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.
9 Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība, —
10 Un pārbaudiet, kas tam Kungam patīkams.
11 Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā,
12 Protams, ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt.
13 Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma.
14 Tāpēc ir sacīts: „Uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus.“
15 Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri;
16 Izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!
17 Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.
18 Un neapreibinaities ar vinu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet gara pilni,
19 Runādami cits uz citu psalmos, himnās un gara iedvesmotās dziesmās, dziedādami un koklēdami tam Kungam savās sirdīs.
20 Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
21 Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijibā.
22 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam.
23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs.
24 Bet kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26 Lai to šķīstītu un tā darītu svētu ar ūdens kristībā teikto vārdu,
27 Sev savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.
28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.
29 Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi,
30 Jo mēs esam viņa miesas locekli.
31 „Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu.“
32 Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi.
33 Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.
