X.
Apostolu vara un uzdavums.
1 Un, sasaucis pi sevis sovus divpadsmit mōcekļus, Jys īdeve tim varu par naškeistim gorim, lai jūs izdzeitu un izdzīdynōtu ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 2 Tūs divpadsmit apostolu vōrdi ir šaidi: Pyrmais ir Seimaņs, kuru sauc Pīters, un jō brōļs Andrivs; 3 Zebedeja dāls Jākubs un jō brōļs Jōņs; Filips un Bārtuļs; Tomass un muitinīks Mateuss; Alfeusa dāls Jākubs un Tadeuss; 4 Seimaņs Kananeits un Judass Iskariots, kurs Jū nūdeve.
5 Jezus izsyuteja šytūs divpadsmit, dūdams jim aizrōdejumus un saceidams: Naejte pa tū ceļu, kas tak uz pogōnim, naejte ari samarīšu mīstūs, 6 bet gon ejte pi Izraeļa mōjas pazudušajom vuškom. 7 Īdami sludynojit saceidami: Dabasu vaļsteiba ir tyvu. 8 Dorit vasalus slymūs, celit augšā nūmyrušūs, padorit teirus špitaleigūs, dzenit ōrā valnus.
Par veļti sajēmet, par veļti dūdit.
9 Najemit leidza sovōs jūstōs ni zalta, ni sudobra, ni vara, 10 ni ceļa kules, ni diveju svōrku, ni kūrpu, ni vāzas; strōdnīks tadei ir sovas pōrtykas cīneigs.
11 Īgōjuši kaidā mīstā, vai sadžā, izzynojit, vai ir jamā kaids cīneigs, un tur palicit leidz tōļōk īšonai. 12 Īīdami mōjā sveicynojit jū (saceidami: Mīrs šai mōjai). Jo mōja tō byus cīneiga, 13 lai jyusu mīrs tur palīk; jo nabyus tō cīneiga, jyusu mīrs lai grīžās pi jums atpakaļ. 14 Jo kas jyusu napījemtu un jyusu vōrdu naklauseitu, īdami ōrā nu tōs mōjas vai nu tōs piļsātas, nūkrotit putekļus nu sovom kōjom. 15 Patīši, Es jums soku: Sodomas un Gomoras apvidim tīsas dīnā byus vīgļōk, kai tam mīstam.
Nōkūšōs vojōšonas.
16 Raug, Es jyusus syutu, kai vuškas vylku vydā. Esit tad gudri, kai čyuskas, un vīnkōrši, kai bolūži. 17 Sorgojitēs, tūmār, nu cylvākim, jo jī jyusus nūdūs tīsai un sovōs synagogōs jyusus šausteis. 18 Manis dēļ jyusus stateis vaļdinīku un kēneņu prīškā, lai jim un pogōnim dūtu līceibu.
19 Kad jyusus nūdūs, nasaryupejit par tū, kai un kū runōt, jo jums tamā pat breidī byus dūts tys, kas jōrunoj. 20 Tadei na jyus asat tī, kas runōs, bet gon jyusu Tāva Gors ir, kas caur jums runōs.
21 Nūdūs nōvei brōļs brōli un tāvs bārnu; bārni sasaceļs pret sovim dzymdynōtōjim un jūs nūnōvēs. 22 Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss. Bet kas izturēs leidz golam, tys tops izpesteits. 23 Jo jyusus vīnā vītā vojōtu, bēdzit uz ūtru. Patīši, Es jums soku: Jyus naapstaigōsit Izraeļa mīstu, koleidz Cylvāka Dāls atnōks.
24 Mōceklis nav pōrōks par sovu mōceitōju, ni ari kolps par sovu kungu. 25 Pīteik mōcekļam kļyut, kai jō moceitōjs, un kolpam, kai jō kungs. Jo mōjas saiminīku nūlomōja par Belzebubu, tū vairōk tai lomōs jō sētnīkus. 26 Bet nasabeistit jūs.
Iztureiba ir vajadzeiga.
Nikas tadei nav tai nūglobōts, ka natyktu atrosts un nikas nav tai nūslāpts, ka natyktu atklōts. 27 Kū Es jums tymsumā soku, tū sludynojit gaismā; kas jums klusiņom ausī byus teikts, tū stōstit nu jumtim! 28 Nasabeistit tūs, kas nōvej mīsu, bet dvēseles nūnōvēt naspēj; bet gon beistitēs Tō, kas dvēseli un mīsu var pazudynōt eļnē. 29 Vai gon par vīnu vara gobolu nav pōrdūdami divi zvērbuli. Tūmār nivīns nu jim nakreit zemē bez jyusu Tāva grybas. 30 Un pat visi jyusu moti uz golvas ir saskaiteiti. 31 Tōpēc nasabeistit; jyus asat vērteigōki na zvērbuļu daudzums.
32 Ikvīnu, kas Mani atzeis ļaužu prīškā, arī Es atzeišu muna Tāva prīškā, kurs ir dabasūs. 33 Bet kas Manis aizalīgtu ļaužu prīškā, tō ari Es aizalīgšu sova Tāva prīškā, kurs ir dabasūs.
34 Nadūmojit, ka Es asmu atgōjis vērs zemes mīra nastu: na mīra, bet škāpa nastu atgōju. 35 Es asmu atgōjis škērt cylvāku nu jō tāva, meitu nu jōs mōtes un vadaklu nu jōs veira mōtes; 36 cylvāka īnaidnīki ir jō pōša sētnīki. 37 Kas tāvu vai mōti mīļoj vairōk na Mani, tys Manis navā cīneigs. 38 Kas sova krysta najam uz sevis un naīt Maņ pakaļ, tys Manis navā cīneigs. 39 Kas sovu dzeiveibu ceņšās izglōbt, tys jū pazaudēs; bet kas Manis dēļ sovu dzeiveibu pazaudēs, tys jū izglōbs.
40 Kas pījam jyusus, tys pījam Mani; un kas pījam Mani, tys pījam tū, kas Mani ir syutejis. 41 Kas pījam pravīti pravīša vōrda dēļ, tys sajems pravīša atolgōjumu; kas pījam taisneigū taisneibas vōrdā, tys sajems taisneigō atolgōjumu; 42 kas vīnam nu šitim mozajim padūd kaut solta yudiņa glōzi tōdēļ, ka jys ir muns mōceklis, patīši Es jums soku: jō atmoksa nazuss.
1 Un pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, viņš tiem deva varu pār nešķistiem gariem, tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.
2 Bet šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: Pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis.
3 Filips un Bartolomejs, Toms un Matejs, muitinieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs;
4 Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots, kas viņu arī nodeva.
5 Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: „Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6 Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
7 Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
8 Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.
9 Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz vapu savās jostās,
10 Nedz ceļa somu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.
11 Un kufā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts, un tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aiziesit.
12 Un namā ieiedami, sveicinait to.
13 Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas.
14 Un ja kas jūs negrib uzņemt nedz klausīt jūsu vārdus, izeita no tada nama vai tādas pilsētas un nokratait pīšļus no savām kājām.
15 Patiesi es jums saku: Sodomas un Gomoras zemei būs vieglāki soda dienā nekā tādai pilsētai.
16 Redzi, es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.
17 Bet sargaities no cilvēkiem, jo tie jūs nodos savās tiesās un jūs šautīs savās sinagogās,
18 Un jūs vedīs manis dēļ valdnieku un ķēniņu priekšā, viņiem un pagāniem par liecību.
19 Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko jūs runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā.
20 Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva gars ir tas, kas jūsos runā.
21 Bet brālis brāli nodos nāvē, un tēvs dēlu; un bērni celsies pret vecākiem un tos nonāvēs.
22 Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
23 Bet kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētās, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.
24 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju nedz kalps par savu kungu.
25 Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa mācītājs, un kalps kā viņa kungs; ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, par cik gan vairāk tad.
26 Tāpēc nebīstieties no tiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms.
27 Ko es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinait uz jumtiem.
28 Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.
29 Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30 Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti.
31 Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.
32 Tad nu ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to ir es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
33 Bet kas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
34 Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.
35 Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti.
36 Un vina paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.
37 Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.
38 Un kas savu krustu neuzņemas un man neseko, tas manis nav vērts.
39 Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet kas savu dzīvību zaudē manis dēļ, tas to iemantos.
40 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani, un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.
41 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, tas dabūs pravieša algu, un kas uzņem taisnu taisnā vārdā, tas dabūs taisnā algu.
42 Un kas dzirdinās vienu no šiem mazākajiem tikai ar kausu auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku, tam sava alga nezudīs.“
