XV.
K. Jezus Pilata prīškā.
1 Tyuleņ, reitā, vērsgoreidznīki ar tautas vacōkajim, Rokstim mōceitim un vysu augstū padūmi nūturēja apsprīdi. Jī, sasējuši, Jezu aizvede un nūdeve Pilatam.
2 Pilats (nu) Jō vaicōja: Vai Tu esi jūdu kēneņš? Jys atbyldādams saceja: Tu pats pasaceji.
3 Vērsgoreidznīki Jū apvaiņōja daudzejā.
4 Tad Pilats otkon vaicōja: Vai Tu nikō naatbiļdēsi? Raug, cik daudzi jī pret Tevim līcynoj. 5 Bet Jezus naatbiļdēja vairōk tai, ka Pilats ļūti breinōjōs.
6 Pa īrodumam, jys uz svātkim atbreivōja vīnu cītumnīku, kurō jī praseja.
7 Tamā laikā cītumā sēdēja vīns cylvāks, Barabass vōrdā, kurs reizē ar citim beja namīra cēlējs un sasaceļšonā beja izdarejis slapkaveibu. 8 Ļaudis sasalasejuši sōce lyugt, lai izdareitu, kai vysod.
9 Pilats vaicōja: Gribit, ka es jums izlaistu jūdu kēneņu? 10 Jys taču beja nūmanejis, ka vērsgoreidznīki skaudeibas dēļ ir Jū nūdavuši.
11 Bet vērsgoreidznīki pīrunōja ļaudis, lai tys jim lobōk izlaiž Barabasu.
12 Bet Pilats jautōja vēļ reizi: Kū tad lai doru ar tū, kurs saucams jūdu Kēneņš? 13 Tad jī otkon klīdze: Pīkaļ Jū krystā!
14 Bet Pilats jautōja: Kū gon ļauna Jys ir izdarejis? Tad jī klīdze vēļ styprōk: Pīkaļ Jū krystā!
15 Pilats, nūlēmis gondareit ļaužu grybai, palaide jim Barabasu un Jezu nūdeve šausteišonai un krystā pīkaļšonai.
Krūņōšona ar ērškim.
16 Bet karaveiri, nūvaduši Jū uz tīsas noma pogolmu, sasauce kūpā vysu nūdaļu. 17 Tad apvylka Jam sorkonu drēbi, un, nūpynuši nu ērškim krūni, uzlyka Jam uz golvas 18 un sōce Jū sveicynōt: Esi sveicynōts, jūdu Kēneņš! 19 Tad syta Jam ar nīdri par golvu, apspļaudeja Jū, un, masdamīs ceļūs, Jū gūdynōja.
20 Pēc izsmīšonas, nūvylka sorkonū drēbi un apvylka Jam Jō poša drēbes. Tad vede Jū uz krystā kaļšonu.
K. Jezus krystā pīkaļšona.
21 Jī pīspīde vīnu, Seimani Cyrinejīti, Aleksandra un Rufus tāvu, kas gōja nu teiruma, lai tys nastu Jō krystu.
22 Un jī nūvede Jū uz Golgotu, tys ir pīres vītu. 23 Tur jī deve Jam dzert ar myrru sajauktu veinu. Bet Jys tō najēme. 24 Tad jī pīkola Jū krystā un izdaleja storp sevi Jō drēbes, masdami kauleņus, kas kam krystu sajimt.
25 Kad Jū pīkola krystā, beja trešō stuņde. 26 Jō apvaiņōjuma vērsrokstā beja teikts: Jūdu Kēneņš. 27 Reizē ar Jū pakōre krystā divejus slapkovas, vīnu pa lobajai un ūtru pa Jō kreisajai pusei. 28 (Tai izapiļdeja Rokstu vōrdi: Jys topa īskaiteits ļaundaru pulkā).
29 Garumgōjēji Jū zaimōja, krateidami golvas un saceidami: Še tev: nūjauc nyu svētneicu un trejōs dīnōs uzceļ jū; 30 kōp nyu zemē nu krysta un pestej pats sevi!
31 Tai pat Jam izasmēja vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī, cyts cytam saceidami: Cytus pesteja, bet pats sevis pesteit naspēj. 32 Kristus, Izraeļa Kēneņš, nūkōp nyu nu krysta, tad mes redzēsim un īticēsim. Ari tī, kas ar Jū beja krystā pakōrti, izsmēja Jū.
K. Jezus nōve.
33 Atejūt sastajai stuņdei, vysu zemi apklōja tymsums leidz deveitai stuņdei.
34 Deveitajā stuņdē Jezus aizaklīdze lelā bolsā: Eloi, Eloi, lamma sabaktani? Tys ir — muns Dīvs, muns Dīvs, kōpēc esi pametis Mani? 35 Daži nu klōtstōvātōjim, tū dzērdādami, saceja: Jys Eliju sauc.
36 Tad vīns, pīskrējis klōt, pīsyucis syuklī etika un pīstyprynōjis tū nīdres kōtā, padeve Jam dzert saceidams: Pagaidit, pasavērsim, vai atīs Elija Jō nūjimtu. 37 Bet Jezus, lelā bolsā aizaklīdzis, nūmyra.
38 Tad svētneicas aizkors pōrpleisa pušu nu augšas leidz zemei.
39 Nūdaļas vērsinīks, kas stōvēja Jam pretim, radzādams, ka Jys (tai saukdams) nūmyra, saceja: Šytys cylvāks ir eistyns Dīva Dāls!
40 Nu tōlīnes skatejōs ari sīvītes; storp jom beja Marija Magdalena, jaunōkō Jākuba un Jezupa mōte Marija un Salome. 41 Jōs beja gōjušas Jam pakaļ Galilejā un Jam pīkolpōjušas. Beja ari daudz cytu, kuras ar Jū reizē beja atgōjušas uz Jeruzalemu.
K. Jezus īlikšona kopā.
42 Vokorā, kad jau metēs mikrēslis, beja tadei sasagatavōšonas dīna, tys ir sabata prīkšdīna, 43 atgōja Arimatejas Jezups, īvārojamais padūmes lūceklis, kas taipat gaideja Dīva vaļsteibas. Jys drūši gōja pi Pilata un izlyudze nu jō Jezus mīsu.
44 Pilats breinōjōs, ka Jys tai ōtri ir nūmiris. Tōpēc, atsaucis nūdaļas vērsinīku, izvaicōja: vai seņ Jys nūmyra. 45 Sajēmis nu nūdaļas vērsinīka ziņas, jys atvēlēja Jezupam Jō mīsu.
46 Tys nūpērcis lynu drēbi un nūjēmis nu krysta, ītyna Jū lynu drēbē. Tad jys īlyka Jū kopā, kuru kliņtī beja sev izcērtis un kopa īeju aizvēle ar akmini.
47 Marija Magdalena un Marija, Jezupa mōte, redzēja, kur Jys tyka nūlykts.
1 Un tūlīt rīta agrumā augstie priesteri ar vecajiem un rakstu mācītājiem un visa augstā tiesa taisīja spriedumu un, sasējuši Jēzu, lika to aizvest un nodeva viņu Pilātam.
2 Un Pilāts viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Un viņš atbildēdams tam saka. „Tu to saki.“
3 Un augstie priesteri viņu smagi apsūdzēja.
4 Bet Pilāts viņam atkal vaicāja: „Vai tu nekā neatbildi? Redzi, cik smagi tie tevi apsūdz!“
5 Bet Jēzus neatbildēja vairāk nekā, tā ka Pilāts brīnījās.
6 Bet uz svētkiem tas viņiem mēdza atlaist vienu cietumnieku, kupu tie prasīja.
7 Bet tur bija kāds vārdā Baraba, sagūstīts ar dumpiniekiem, kas dumpī bija izdarījuši slepkavību.
8 Un ļaudis, augšā sanākuši, sāka prasīt, lai tiem tā darītu, kā parasts.
9 Bet Pilāts tiem atbildēja un sacīja: „Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu jūdu ķēniņu?“
10 Jo viņš zināja, ka augstie priestepi to bija nodevuši aiz skaudības.
11 Bet augstie priestepi sakūdīja ļaudis, lai labāk tiem atlaistu Barabu.
12 Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: „Ko tad lai daru ar to, ko jūs saucat par jūdu ķēniņu?“
13 Bet tie atkal brēca: „Sit viņu krustā!“
14 Bet Pilāts tiem sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie vēl vairāk brēca: „Sit viņu krustā!“
15 Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
16 Bet kapavīri viņu noveda pili, tas ir pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku.
17 Un tie viņam apvelk purpura mēteli un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika viņam to galvā
18 Un sāka viņu sveicināt. „Sveiks, jūdu ķēniņ!“
19 Un sita viņam pa galvu ar niedri, un viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un viņu pielūdza.
20 Un kad tie viņu bija apsmējuši, tad viņam novilka purpura mēteli un viņam apvilka viņa paša drēbes un viņu aizveda, lai sistu krustā.
21 Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu viņa krustu.
22 Un tie viņu noveda Golgātā, kas ir tulkots: pieres vieta.
23 Un viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma.
24 Un tie viņu sita krustā un izdalīja savā starpā viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kupš dabūtu.
25 Un tā bija trešā stunda, kad viņu sita krustā.
26 Un bija likts uzraksts viņa vainas apzīmēšanai: „Jūdu ķēniņš.“
27 Un līdz ar viņu sita krustā divi slepkavas, vienu viņam pa labo, otru pa kreiso roku.
[28 Un raksti ir piepildīti, kas saka: „Viņš tika ļaundariem pielīdzināts.“]
29 Un tie, kas gāja garām, viņu zaimoja, kratīja galvas un sacīja: „Redzi, dievnama noplēsēj un uztaisītāj trijās dienās,
30 Palīdzies pats sev un kāp no krusta zemē.“
31 Tāpat ari augstie priesteri ar rakstu mācītājiem viņu apsmēja un sacīja: „Citus viņš ir pestījis un sevi pašu viņš nevar pestīt.
32 Lai nu Kristus, Israēla ķēniņš, no krusta nokāpj, ka mēs redzam un ticam.“ Un ir tie, kas lidz ar viņu bija krustā sisti, viņu zaimoja.
33 Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi lidz devitai stundai.
34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: „Eloī, Eloī, lama zabachtam!“ Tas ir tulkots: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?“
35 Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: „Redzi, viņš sauc Eliju.“
36 Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri un deva viņam dzert, sacīdams: „Pagaidiet, redzēsim vai Ēlija nāks un viņu noņems.“
37 Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira.
38 Un priekškars dievnamā pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei.
39 Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja viņam pretī, redzēdams, ka viņš tādā veidā bija miris, sacīja: „Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.“
40 Un tur bija arī sievas, kas no tālienes skatījās; starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba jaunākā un Jāzepa māte, un Zalome.
41 Tās, kad viņš bija Galilejā, viņam bija gājušas pakaļ un viņam kalpojušas, un daudz citas, kas līdz ar viņu bija nākušas uz Jeruzālemi.
42 Kad jau vakars metās, un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir sabata priekšvakars,
43 Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.
44 Bet Pilāts brīnījās, ka tas jau bija nomiris, un virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr viņš miris?
45 Un to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas.
46 Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.
47 Bet Marija Magdalēna un Marija, Jozēta māte, skatījās, kur viņš tapa nolikts.
