VII.
Pōrsorgōjums natīsōt.
1 Natīsojit, ka jyus poši natyktu tīsōti. 2 Kai jyus tīsōsit, tai ari poši tiksit nūtīsōti; ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums tiks atmēreits. 3 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu, bet pats sovā acī bolkas namoni? 4 Kai tu vari saceit sovam brōļam: laid, lai es nu tovas acs izraunu skoborgu, kad tovā poša acī guļ bolka? 5 Līkuļ, pyrmōk izveļc nu sovas acs bolku, un tad tikai varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu!
6 Tō, kas ir svāts, sunim nadūdit un sovu perļu cyukom prīškā nametit, lai, gadīnī, ar sovom kōjom jōs tō nasameitu un atsagrīzušas jyusu pošu nasaplāstu.
Lyugšona teik izklauseita.
7 Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atdareits. 8 Ikvīns lyudzējs tadei sajam, maklātōjs atrūn, un klaudzynōtōjam teik atdareits. 9 Vai ir storp jums taids cylvāks, kas sovam dālam dūtu akmini, kad tys maizes lyugtu? 10 Vai ari jam čyusku pasnāgtu, kad zivis lyugtu? 11 Jo tad jyus, byudami ļauni, mōkat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk jyusu Tāvs, kurs ir dabasūs, lobu dūs tim, kas Jō lyudz.
12 Vysu, kō jyus gribit, ka jums cylvāki dareitu, poši jim dorit, jo tys ir lykums un pravīši.
Pamūdynōjumi un pōrsorgōjumi.
13 Ejte īkšā caur šaurajim vōrtim! Jo ploti ir vōrti, un plots ir ceļš, kas vad uz pazusšonu, un daudz ir taidu, kas pa jim īt. 14 Cik šauri ir vōrti, un šaurs ir ceļš, kas vad uz dzeivi, un cik moz ir taidu, kas jū atrūn!
15 Sorgojitēs nu vyltu pravīšim, kuri pi jums atīt vušku ōdā, bet īkšeigi ir plēseigi vilki. 16 Nu jūs auglim jyus jūs pazeisit. Vai kas losa nu ērškim veinūgas un nu dodzim figas? 17 Tai tad, ikvīns lobs kūks dūd lobus augļus, un ikvīns ļauns kūks dūd ļaunus augļus. 18 Lobs kūks nalobu augļu dūt navar, taipat nalobs kūks lobu augļu dūt navar. 19 Ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks nūcērsts un gunī īmasts. 20 Tai tad, jyus jūs pazeisit nu auglim.
21 Na ikvīns, kurs maņ soka: Kungs, Kungs, īīs dabasu vaļsteibā, bet tikai tys (īīs dabasu vaļsteibā), kas pylda muna Tāva, kurs ir dabasūs, grybu. 22 Tamā dīnā daudzeji maņ saceis: Kungs, Kungs! Vai mes Tovā vōrdā napravītōjom? Vai mes Tovā vōrdā naizdzynom ļaunūs goru, Tovā vōrdā naizdarejom daudz breinumu. 23 Bet tūlaik Es jim izzeišu: Es jyusu nikod napazynu. Ejte nūst nu manis jyus, nataisneibas dareitōji!
24 Ikvīns, kurs šūs munus vōrdus dzērd un jūs pylda, ir pīleidzynojams gudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz kliņts. 25 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, bet jei nasabruka, jo beja uzcalta uz kliņts. 26 Un ikvīns, kas šytūs munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs nagudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz smiļkts. 27 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, un jei sabruka, un jōs sabrukums beja lels.
28 Un, kad Jezus šytū runu beidze, ļaužu puļki ļūti breinōjōs nu Jō mōceibas; 29 jo Jys mōceja, kai tys, kam ir vara, bet na tai, kai jūs Rokstim mōceitī (un farizeji).
1 „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
2 Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.
3 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?
4 Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: Laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un redzi, baļķis tavā paša acī?
5 Liekuli, izvelc papriekšu baļķi no savas acs, un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.
6 Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.
7 Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.
8 Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.
9 Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?
10 Jeb kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?
11 Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas viņu lūdz?
12 Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.
13 Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
14 Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.
15 Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
16 No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīna ogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem?
17 Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.
18 Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
19 Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
20 Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
21 Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.
22 Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brī-numu darījuši?
23 Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.
24 Tāpēc ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gud-ram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
25 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
26 Un ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.
27 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.“
28 Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par viņa mācību.
29 Jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
