II.
K. Jezus pīdzimšona.
1 Tamā laikā izgōja nu keizara Augusta pavēle saraksteit vysu kēnesti. 2 Šei beja pyrmō saraksteišona, un jei nūtyka, kad Cyrins pōrvaļdeja Syriju. 3 Raksteitūs gōja visi, kotrs uz sovu dzimts mīstu.
4 Ari Jezups laidēs īt nu Galilejas, nu Nazaretes mīsta uz Judeju, uz Davida mīstu, vōrdā Betleemu, jo jys beja nu Davida noma un ciļts, 5 lai pīsaraksteitu reizē ar Mariju, sovu sadarynōtū leigovu, kura beja mōtes cereibōs. 6 Jim tur asūt, jai nōce dzemdeišonas laiks. 7 Jei dzemdeja sovu pyrmdzymtū Dālu, ītyna Jū drēbeitēs un paguļdeja silē; — jo naktsmōjā dēļ jim nabeja vītas.
Goni pi siles.
8 Tamā pat apvydā uz teiruma beja goni, kas naktī apsorgōja sovus gonomūs pulkus. 9 Te jim pasarōdeja Kunga eņgeļs, un Kunga slave jūs apgaismōja. Jī ļūti nūsabeida, 10 bet eņgeļs jim saceja: Nasabeistit! Raug, es sludynoju jums lelu prīcu, kura byus visim ļaudim: 11 Šudiņ Davida mīstā jums pīdzyma Pesteitōjs. Jys ir Kristus, Kungs. 12 Un, kai zeime, lai jums byus šys: Jyus atrassit drēbeitēs īteitu bārnu guļūt silē. 13 Umai, reizē ar eņgeli pasarōdeja dabasu karapulki. Jī slavēja Dīvu saceidami:
14 Gūds Dīvam augstumā un vērs zemes,
mīrs labvēleibas ļaudim.
15 Un nūtyka, kad eņgeļs pasacēle atpakaļ uz dabasim, goni vīns ūtram saceja: Īsim uz Betleemu un apskateisim tōs lītas, kas tur ir nūtykušas, kai Kungs mums ir pasludynōjis. 16 Tad jī steidzeigi nūgōja un atroda Jezupu, Mariju un, silē paguļdeitu, Jaunpīdzymušū. 17 Apsavāruši pastōsteja, kas jim par šytū bārnu beja sludynōts. 18 Visi, kas tik tū ziņu dzērdēja, kū goni atnese, breinōjōs.
19 Bet Marija vysus tūs vōrdus uzglobōja un sovā sirdī pōrdūmōja.
20 Goni atsagrīze atpakaļ, teikdami un slaveidami Dīvu tō vysa dēļ, kū beja dzērdējuši un redzējuši tai, kai jim beja sludynōts.
Jezus bārns svētneicā.
21 Kad atgōja ostoitō dīna, Bārns beja jōapgraiza: Jam deve vōrdu Jezus, kai Jū beja nūsaucis eņgeļs pyrmōk, kai mōtes mīsā beja ījimts.
22 Un kad škeisteišonas dīnas, kuras Moizeša lykums nūteic, beja pagōjušas, jī atnese Jū uz Jeruzalemu, lai upurātu Kungam. 23 Kunga lykumā ir nūrōdeits: Ikvīns veirīšu kōrtas pyrmdzymušais jōupurej Kungam 24 un jōnūdūd upurā, kai Kunga lykums pīsoka: yubeļu pōri, vai divi jaunus bolūžus.
25 Jeruzalemā dzeivōja vīns cylvāks, Seimaņs vōrdā. Jys beja taisneigs un dīvbejeigs cylvāks. Jys gaideja Izraeļa īprīcynōšonas; jamā beja Svātais Gors. 26 Svātais Gors jam beja pasludynōjis, ka jys, naīraudzejis pyrmōk Kunga Apsvaideitō, nōves naredzēs. 27 Jys, Svāta Gora pamūdynōts, nūgōja uz svētneicu. Kad dzymdynōtōji īnese bārnu Jezus, lai izpiļdeitu tū, kū lykums pīsaceja, 28 tad jys pajēme Jū uz sovom rūkom, slavēja Dīvu un saceja:
29 Palaid tagad, Kungs, sovu kolpu,
kai esi sacejis, aizīt mīrā;
30 jo munas acis redzēja tovu Pesteišonu,
31 kuru sagatavōji vysu tautu prīškā:
32 Pogōnu apgaismōšonai Gaismu,
tovai Izraeļa tautai slavu.
33 Jō tāvs un mōte breinōjōs nu tō, kas par Jū tyka saceits. 34 Seimaņs ari jim svēteja un Marijai, Jō mōtei, saceja:
Raug, šytys ir Izraelī daudzejim kai krisšona,
un — augšamceļšonōs, un kai zeime, kurai pretōsīs,
35 un tovu pošas dvēseli pōrdūrs zūbyns,
lai ītu klajā daudzeju siržu nūdūmi.
36 Tur beja pravīte Anna, Fanueļa meita, nu Asera ciļts. Jei beja ļūti vaca; pēc sovom jaunom dīnom jei dzeivōja ar veiru septeni godi, 37 tad kai atraitne nūdzeivōja ap ostoņdesmit četrim godim. Jei nagōja nu svētneicas ōrā nikod, bet gavēnī un lyugšonā kolpōja Dīvam dīn un nakt. 38 Ari jei, atgōjuse tamā pat stuņdē, slavēja Dīvu un stōsteja par Jū visim tim, kas gaideja Jeruzalemas atpērkšonas.
39 Izpiļdejuši vysu pēc Kunga lykuma, jī atsagrīze atpakaļ uz Galileju, uz sovu mīstu Nazaretu.
40 Bārns auga un styprynōjōs pylns gudreibas, un Dīva žēlesteiba beja ar Jū.
Jezus svētneicā.
41 Jō dzymdynōtōji gods godā gōja uz Jeruzalemu Leldines svineibōs. 42 Kad Jam beja jau divpadsmit godu, jī, saskaņā ar svātku īrodumu, nūgōja (uz Jeruzalemu). 43 Svineibom beidzūtīs, jī laidēs atpakaļ uz mōjom, bet bārns Jezus, dzymdynōtōjim nazynūt, palyka Jeruzalemā. 44 Pōrlīceibā, ka Jys ir storp ceļōtōjim, jī gōja vysu dīnu un Jō meklēja storp radinīkim un pazeistamim, 45 bet naatroduši, grīzēs atpakaļ un meklēja Jeruzalemā.
46 Pēc trejom dīnom atroda Jū svētneicā, sēžūt storp mōceitōjim, klausūt jūs un vaicojūt. 47 Visi, kas Jū dzērdēja, apbreinōja Jō prōtu un atbiļdes. 48 Īraudzejuši Jū, jī breinōjōs. Jō mōte Jam saceja: Dāls, kōpēc šytū mums padareji? Raug, Tovs tāvs un es, skum’u pōrjimti, tevis meklējom.
49 Bet Jys atbiļdēja: Kōpēc manis meklējot? Vai nazynōjot, ka maņ muna Tāva (lītōs) jōjam daleiba? 50 Bet jī nasaprota tō, kū Jys gribēja teikt.
51 Jys reizē laidēs ceļā, nūgōja uz Nazareti un beja jim paklauseigs. Un Jō mōte paturēja vysus šūs nūtykumus sovā sirdī. 52 Jezus auga gudreibā, godūs un žēlesteibā pi Dīva un pi ļaudim.
1 Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.
2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā.
3 Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā.
4 Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts,
5 Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.
6 Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.
7 Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā.
8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus,
9 Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11 Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.
12 Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“
13 Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
14 „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“
15 Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“
16 Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
17 Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.
18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.
19 Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.
20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
21 Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija iedzimis mātes miesās.
22 Un kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu tam Kungam priekšā
23 Pēc tā Kunga bauslības priekšraksta: Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts;
24 Un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: Vienu pāri ūbeļu, vai divus jaunus baložus.
25 Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26 Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto.
27 Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,
28 Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 „Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis;
30 Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,
31 Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm.
32 Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“
33 Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: „Redzi, viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.
35 Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.“
36 Un tur bija viena praviete, Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Dieva namā, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.
38 Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja to Kungu, par to runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestī-šanu.
39 Un visu pēc tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, uņ Dieva žēlastība bija ar viņu.
41 Un viņa vecāki gāja ikgadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 Kad nu viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Un kad svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un viņa māte to nezināja.
44 Bet tie domāja, ka tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie to meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Un kad tie to neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai to meklētu.
46 Un pēc trim dienām tie viņu atrada templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.
47 Un visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm.
48 Un viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un viņa māte uz to sacīja: „Mans dēls, kāpēc tu mums to esi darījis? Redzi, tavs tēvs un es, mēs tevi ar sāpēm esam meklējuši.“
49 Bet viņš tiem atbildēja: „Kam jūs esat mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?“
50 Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.
51 Un viņš nogāja tiem līdz uz Nācareti un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
