I.
Īvods.
1 Pyrmajā grōmotā, Teofil, es atstōsteju vysu tū, kū Jezus sōkumā dareja un mōceja 2 leidz tai dinai, kurā Jys sovus izlaseitūs apostolus caur Svātū Goru pamōceja un tyka pajimts dabasūs. 3 Pēc sovom cīsšonom četrudesmit dīnu jim pasarōdeidams un runōdams par tū, kas atsateic uz Dīva vaļsteibu, Jys tim daudzkōrteigi pīrōdeja, ka Jys ir dzeivs.
K. Jezus kōpšona dabasūs.
4 Kūpā ar jim āsdams, Jys pavēlēja, lai ji nu Jeruzalemas prūjom naītu, bet gon lai pagaideitu Tāva Apsūleišonas. Par Tū tadei, Jys saceja, nu Manis dzērdējot. 5 Jōņs kristeja tikai yudinī, bet jyus pēc nadaudz dīnom topsit kristeiti Svātā Gorā.
6 Tad klōtsagōjušī vaicōja nu Jō saceidami: Kungs, vai tamā laikā Tu atjaunōsi Izraeļa vaļsti? 7 Jys tim atbiļdēja: Zynōt laiku un stuņdi, kuru Dīvs sovā varā ir nūlicis, — navā jyusu dareišona. 8 Bet gon jyus sajimsit atejūšō uz jums Svātō Gora varu un byusit muni līcinīki Jeruzalemā, vysā Judeā un Samarijā, leidz pat zemes golam.
9 Pēc šitim vōrdim Jys, tim radzūt, pasacēle uz augšu, un nu tūs acim Jū aizsedze mōkūņs. 10 Kad, Jam aizejūt, jī uzmaneigi skatejōs uz dabasim, raug, divi veirīši boltōs drēbēs nūstōja pi jim un saceja: 11 Galilejas veiri, kō jyus stōvat vārdamīs uz dabasim? Šytys pats Jezus, kurs tagad nu jums tyka uz dabasim pajimts, atīs tai pat, kai jyus Jū redzējot uz dabasim aizejam.
Apostoli pādejūs vakariņu mōjā.
12 Tad jī nu tō kolna, kurs saucās Eleja kolns un nu Jeruzalemas ir sabata vīna ceļōjuma attōlumā, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu. 13 Atgōjuši, jī uzkōpe augšajā kambarī un tur palyka. Tī beja Pīters un Jōņs, Jākubs un Andrivs, Filips un Tomass, Bārtuļs un Mateuss, Alfeja dāls Jākubs, Seimaņs Dydymass un Jākuba brōļs Judass. 14 Šitī visi reizē ar sīvītem, Jezus mōti Mariju un Jō brōlim vīnprōteigi nūsadeve lyugšonai.
Apostola Mateja izvēlēšona.
15 Tamōs dīnōs Pīters, pīsacēlis brōļu vydā, — tur beja sasapuļcejušas apmāram symts divdesmit personas, — saceja: 16 Veiri, brōli! Rokstu vōrdim, kurus Svātais Gors caur Davida muti par Judasu, Jezus apcītynōtōju vodūni, beja īprīkš pasludynōjis, vajadzēja izapiļdeit. 17 Tys pīdarēja pi mums un beja par myusu omota leidzdaleibnīku. 18 Jys gon īgyva zemes gobolu par nataisneigu moksu, bet pasakōris pōrtryuka un vysas īkšas iztecēja. 19 Par šytū izzynōja visi Jeruzalemas īdzeivōtōji; tōpēc tys zemes gobols tyka nūsaukts jūs volūdā Akeldama, tys ir: Ašņa Teirums. 20 Psaļmu grōmotā tadei stōv raksteits:
Jō dzeives vītai jōpalīk tukšai,
un nabyus, kas tur dzeivōtu.
Un tōļōk:
Jō omotu jōpajam cytam.
21 Vajaga tadei, ka vīns veirs nu tim, kas ar mums puļcejōs vysu laiku, kurā pi mums atejūt un aizejūt beja Kungs Jezus, 22 sōcūt nu Jōņa kristeibas leidz Jō debessskōpšonas dīnai, toptu reizē ar mums par Jō augšamceļšonōs līcinīku.
23 Jī stōdeja prīškā divejūs: Jezupu, Barsabas sauktū, pōrsauktū Justus, un Mateju. 24 Tad jī lyudzēs saceidami: Kungs, Tu vysu siržu zynōtōjs, parōdi, kuru nu šitim divejim izlaseji, 25 lai pajimtu tū kolpōšonu un apostola omotu, nu kurō Judass, lai nūkļyut uz sovu vītu, atkryta. 26 Tad jī deve tim lūzes, un lūze kryta Matejam, un tai jys tyka pīskaiteits klōt pi tim vīnpadsmit apostolim.
1 Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis unmācījis no paša sākuma
2 Līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, viņš tika uzņemts debesīs.
3 Tiem viņš arī pēc savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību.
4 Un, tos sapulcinājis, viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā viņš sacīja, no manis esat dzirdējuši.
5 Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
6 Tad tie, kas bija kopā, viņam vaicāja: „Kungs, vai tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?“
7 Viņš tiem atbildēja: „Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis savā paša varā.
8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un lidz pašam pasaules galam.“
9 To sacījis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess viņu uzņēma prom no viņu acīm.
10 Kad tie, viņam aizejot, deši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs,
11 Tie sacīja: „Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam.“
12 Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalnu, kas ir tuvu pie Jeruzālemes vienu sabata gājumu.
13 Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls un Žēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls.
14 Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un ar viņa brāļiem.
15 Tanīs dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū—tur bija kopā ap simts divdesmit cilvēku—sacīja:
16 „Brāļi, bija jāpiepildās rakstiem, ko Svētais Gars runājis ar Dāvida muti par Jūdu, kufš bija vedis Jēzus gūstītājus.
17 Jo tas bija pieskaitīts mums un dabūjis to pašu kalpošanas amatu.
18 Tas, ieguvis tīrumu par netaisnības algu un uz vaiga nokritis, ir vidū pārsprādzis, un visas viņa iekšas izgāzušās.
19 Tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, tādēļ arī šis tīrums viņu valodā nosaukts Hakeldama, tas ir asins tīrums.
20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa māja lai paliek par postažu, lai neviens tur nedzīvo; un lai cits dabū viņa uzrauga pilnvaras.
21 Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis,
22 Sākot ar Jāņa kristību lidz tai dienai, kad viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par viņa augšāmcelšanās lieci-nieku.“
23 Un tie izraudzīja divus, Jāzepu, tā saukto Barsabu, ar pievārdu Justs, un Matiju.
24 Un, Dievu pielūguši, viņi sacīja: „Kungs, tu visu siržu pazinējs, rādi, kuju no šiem abiem tu esi izredzējis
25 Uzņemties kalpošanas un apustuļa amatu, ko Jūda ir atstājis, lai noietu savā vietā.“
26 Tie deva viņiem meslus, un mesli krita Matijam, un viņš tika pieskaitīts vienpadsmit apustuļiem.
