II.
1 Muni bērneņi, šytū vysu es jums rokstu, lai jyus vairs nagrākōtu. Bet jo arī kaids nu jums sagrākoj, tad mums pi Dīva ir aizbiļdnis — Taisneigais, Jezus Kristus. 2 Jys ir pōrlyuguma upurs par myusu grākim, un na tikai par myusejim vīn, bet arī par vysa pasauļa (grākim).
3 Tū, ka mes Jū pazeistam, mes zynam nu tō, ka mes pyldam Jō bausleibas. 4 Jo kas apgolvōtu, ka Jū pazeist, bet Jō bausleibu napiļdeitu, tys byutu meļs un jymā patīseibas nabyutu. 5 Bet jo kas Jō vōrdu eistyn pylda, tymā Dīva mīlesteiba ir piļneiga. Un nu tō mes pazeistam, ka mes Jymā asom. 6 Bet kas apgolvoj, ka jys Jymā ir, tam ir jōdzeivoj tai, kai Jys dzeivōja.
7 Nūmīļōtī, tei nav jauna bausleiba, kū es jums rokstu, bet gon tei pat vacō, kura jums beja jau nu poša sōkuma. Tys vōrds, kū jyus dzērdējot, ir vacō bausleiba.
8 Tūmār, kū es jums rokstu, ir arī jauna bausleiba, kas patīseibā ir kai Jymā tai arī jyusūs. Jo tymsums jau izkleida un pasarōdeja eistynō gaisma. 9 Un kas saceitu, ka šys asūt gaismā, bet īneistu sovu brōli, tad tys pats arvīnu veļ ir tymsumā. 10 Bet kas sovu brōli mīļoj, tys palīk gaismā un nivīns nu jō naīsaļaunoj.
11 Bet kas sovu brōli īneist, tys ir veļ tymsumā un tymsumā dzeivoj, pats tō namaneidams, uz kurīni, jys tai aizīs, jo tymsums ir padarejis naredzeigas jō acis.
12 Es rokstu jums, bērneņi, jo jums caur Jō vōrdu ir pīdūti grāki.
13 Es rokstu jums, tāvi, jo jyus asot pazynuši tū, kas ir nu poša sōkuma. Es rokstu jums, jaunīši, jo jyus ļaunū asot uzvarējuši.
Es asmu jums, bārni, rakstejis, jo jyus asot pazynuši Tāvu. 14 Es asmu jums, tāvi, rakstejis, jo jyus pazynot tū, kas ir nu poša sōkuma. Es asmu jums, jaunīši, rakstejis, jo jyus asot stipri un jyusūs mōjoj Dīva vōrds un jyus asot uzvarējuši ļaunu.
15 Namīļojit pasauļa ni arī tō, kas pasaulī ir. Jo kas mīļoj pasauli, tad tymā nav mīlesteibas uz Tāvu, 16 jo vyss, kas pasaulī ir, ir mīsas kōreiba, ocu kōreiba un dzeives lepneiba. Un šytys nav nu Tāva, bet gon nu pasauļa. 17 Un pasauļs izniks kūpā ar sovom kōreibom. Bet tys, kas pylda Dīva vaļu, paliks myužam.
18 Bērneņi, jau ir pādejō stunde. Kai jyus dzērdējot, atnōks antikrists, bet jau arī tagad daudz antikristu ir rodušīs, un nu tō var pazeit pādejū stundi. 19 Jī gon cēlēs nu mums, tūmār jī myusejī nava, jo jī byutu bejuši myuseji, tad jī byutu ar mums palykuši, bet jī myusus atstōja, lai zynōtu, ka jī nivīns nav myusejī. 20 Bet jums ir apsvaideišona nu Svātō un jyus zynot vysu.
21 Es jums naraksteju tai, itkai jyus patīseibas nazynōtu, bet gon tai, ka jyus jū pazeistat un zynat, ka nikaidi mali nu patīseibas nanōk. 22 Kas tad cyts ir meļs, jo na tys, kas soka, ka Jezus nav Kristus? Kas aizalīdz Tāva, kai arī Dāla, tys ir antikrists.
23 Bet kas aizalīdz Dāla, tam nav arī Tāva. Kas izzeist Dālu, tam ir arī Tāvs. 24 Kū jyus nu sōkuma asot dzērdējuši, tam jyusūs jōpalīk. Un jo jyusūs paliks vōrds, kū jyus nu sōkuma dzērdējot, tad jyus paliksit Dālā un Tāvā. 25 Un tys, kū Jys mums ir apsūlejis, ir myužeigō dzeive.
26 Šytū es jums rokstu tūs dēļ, kuri jyusus grib īvest moldūs. 27 Bet jyusūs palīk apsvaideišona, kuru jyus nu Jō sajēmet, tōpēc jums nava vajadzeigs, lai jyusus kaut kas mōceitu. Nē kai Jō apsvaideišona vysam mōca, tai tys ir patīseiba un nava mali. Un kai jei jyusus mōceja, tai jyus jamā palīcit. 28 Un tagad, bērneņi, palīcit jymā, lai mes tūlaik, kad Jys atnōks, byutu drūsi, ka mums Jō prīškā nabyus jōsakaunej, kad Jys otkon pasarōdeis.
Dīvs ir taisneigs.
29 Jo jyus zynot, ka Jys ir taisneigs, tad zynit arī, ka tys, kas taisneigi dora, nu Jō ir pīdzimis.
1 Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā—Jēzus Kristus, kas ir taisns.
2 Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
3 No tā mēs noprotam, ka esam viņu atzinuši, ja turam viņa baušļus.
4 Kas saka: es esmu viņu atzinis, bet netur viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības.
5 Bet kas viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam viņā.
6 Kas teicas paliekam viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā viņš ir dzīvojis.
7 Mīļie, ne jaunu bausli es jums rakstu, bet vecu bausli, kas bija no sākuma. Šis vecais bauslis ir tas vārds, ko esat dzirdējuši.
8 Tomēr jaunu bausli es jums rakstu, un tas ir patiess viņā un jūsos, jo tumsība zūd, un īstā gaisma jau spīd.
9 Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir vēl aizvien tumsībā.
10 Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un viņš neklūp;
11 Bet kas savu brāli ienīst, ir tumsībā un dzīvo tumsā un nezina, kurp tas iet, jo tumsa ir aptumšojusi viņa acis.
12 Es rakstu jums, bērniņi, jo grēki jums ir viņa vārda dēļ piedoti.
13 Es rakstu jums, tēvi, jo jūs esat atzinuši to, kas ir no sākuma. Es rakstu jums, jaunekļi, jo jūs esat uzvarējuši ļauno.
14 Es esmu jums rakstījis, bērni, jo jūs esat Tēvu atzinuši. Es esmu jums rakstījis, tēvi, jo jūs esat atzinuši to, kas ir no sākuma. Es esmu jums rakstījis jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši.
15 Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības;
16 Jo viss, kas ir pasaulē—miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība—tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.
17 Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.
18 Bērniņi, ir pēdējā stunda, un kā jūs esat dzirdējuši, ka nāks antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda.
19 No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bte viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav visi mūsēji.
20 Jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt.
21 Es esmu jums rakstījis ne tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet tāpēc, ka jūs to zināt, un ka meli nekad nav no patiesības.
22 Kas ir melis, ja ne tas, kas liedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.
23 Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.
24 Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā.
25 Šis ir tas apsolījums, ko viņš mums; ir apsolījis—mūžīgā dzīvība.
26 To es esmu jums rakstījis par tiem, kas jūs maldina.
27 Un jums paliek tas svaidījums, ko no viņa esat saņēmuši, un jums nevajaga, ka kāds jūs mācītu; bet kā viņa svaidījums 1 māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli, un kā viņš jūs ir mācījis, tā palieciet viņā.
28 Tagad nu, bērniņi, palieciet viņā, lai, kad viņš parādīsies, mums būtu drošs prāts, un mēs, viņam atnākot, nepaliktu kaunā.
29 Ja jūs zināt, ka viņš ir taisns, tad jūs saprotat, ka katrs, kas dara taisnību, ir no viņa piedzimis.
