XI.
Lyugšonas paraugs.
1 Un nūtyka, ka Jys kaidā vītā lyudzēs. Kad pabeidze, vīns nu mōceklim lyudze: Kungs, izmōc myus lyugtīs, kai un Jōņs sovus mōcekļus izmōceja.
2 Un Jys saceja: Lyudzūtīs sokit:
Tāvs, lai ir svēteits Tovs vōrds,
lai atnōk Tova vaļsteiba,
3 dūdi mums ikdīnas myusu ikdīniškū maizi,
4 atlaid mums myusu vaiņas, kai mes atlaižam ikvīnam
myusu porōdnīkam,
naved myusu kārdynōšonā!
5 Tōļōk jim saceja: Jo kaidam nu jums byutu draugs, kas atītu ap pušnaktim un lyugtu: Draugs, īdūd maņ porōdā trejs maizes kukuļus, 6 jo muns draugs, īdams pa ceļu, ir pi manis īgōjis un maņ navā, kū jam nūlikt prīškā. 7 Bet tys, īkšā byudams, atbyldātu saceidams: Naapgryutynoj manis, durovas tadei jau ir aizdareitas, un es ar bārnim asmu gultā; es navaru pīsaceļt un tev īdūt. 8 (Un, kad jyus ilgōk klaudzynōtu), tad Es jums soku, ka, lai gon nagrybātu ceļtīs un dūt tōpēc, ka tys ir jō draugs, tūmār, uzbōzeibas dēļ, pīsaceļs un īdūs, cik tam ir vajadzeigs.
9 Taipat Es jums soku: Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit un atrassit, klaudzynojit, un jums atdareis. 10 Tadei ikvīns, kas lyudz, sajam, kas meklej, atrūn, un tam, kas klaudzynoj, atdora. 11 Jo kaids lyugtu nu sova tāva maizes, vai tad tys padūtu jam akmini? 12 Jo zivis lyugtu nu jō, vai tad zivis vītā čyusku īdūs? Vai ari, ka ūlas lyugs, skorpiju īdūs? 13 Un jo jyus, ļauni byudami, saprūtat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk dabasu Tāvs īdūs Svātū Goru tim, kas Jō lyudz.
Farizeji zaimoj K. Jezus.
14 Jezus izdzyna ōrā ļaunū goru, kas beja māms. Kad ļaunais gors izgōja, māmais sōce runōt. Ļaužu pulks breinōjōs. 15 Bet daži nu jim saceja: Jys ļaunūs gorus izdzan caur Beelzebuba, ļaunūs goru vērsinīka, spāku. 16 Citi otkon gribēja Jū pōrbaudeit un pīpraseja nu dabasim zeimes.
17 Bet Jys, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kurā nav saticeibas, īt būjā, un vīna mōja kreit uz ūtras. 18 Tai tad, jo ļaunajam goram patim ar sevi nav saticeibas, kai tad var pastōvēt, jō vaļsts. Jyus tadei sokat, ka Es caur Beelzebubu dzanu ōrā ļaunūs gorus. 19 Un jo Es caur Beelzebubu ļaunūs gorus izdzanu, caur kū tad jūs izdzan ōrā jyusu dāli? Tōdēļ jī byus jyusu tīsōtōji. 20 Bet jo Es ļaunūs gorus izdzanu caur Dīva pērstu, tad, patīši, uz jums ir atgōjuse Dīva vaļsteiba. 21 Jo styprais apsabrūņōjis sorgoj sovu sātu, tad vyss, kas jam ir, ir drūšeibā. 22 Bet jo īsalauzs īškā styprōks un jū paveiks, tad pajims brūņas, kurom tys uzaticēja, un cytu laupejumu izdaleis. 23 Kas nava ar Mani, tys ir pret Mani, un kas ar Mani navōc kūpā, tys izbōrsta.
Atpakaļ krisšona grākā.
24 Kad ļaunais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa tukšom vītom un maklej sev atpyutas; bet naatradis jys soka: īšu atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. 25 Atgōjis, atrūn jū izslauceitu un izpuškōtu. 26 Tad nūgōjis pajam leidza ar sevi septeņus cytus gorus, ļaunōkus par sevi, un, sagōjuši īškā, tur dzeivoj. Un pādejōs taida cylvāka lītas ir ļaunōkas par pyrmajom.
Marijas sveicynōšona.
27 Kad Jys šytū runōja, vīna sīvīte nu ļaužu pulka pacēle sovu bolsu un saceja: Svēteiga ir mīsa, kas tevi nosōja, un kryuts, kuras Tevi barōja. 28 Jys saceja: Jā, patīši, svēteigi ir ari tī, kas Dīva vōrda klausōs un jū sorgoj.
Jonasa zeime.
29 Ļaužu pulkim klōt plyustūt, Jys saceja: Šytei ciļts ir ļauna. Jei pīprosa zeimes; bet jai tiks dūta tikai pravīša Jonasa zeime. 30 Kai Jonass beja par zeimi ninivīšim, tai Cylvāka Dāls byus šytai ciļtei. 31 Dīnvydu kēnenīne pi tīsas uzastōs šōs ciļts veiru vydā un jūs nūtīsōs; jo jei nu pasauļa gola atgōja, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet raug, šyte ir par Salomonu lelōks. 32 Ninivīši, pīsacāluši reizē ar šytū ciļti, jū nūtīsōs, jo jī Jonasa sludynōšonas dēļ dareja grāku vaidēšonu, bet raug, te ir par Jonasu lelōks.
Leidzeiba par gaismu.
33 Nivīns tadei, aizdedzis guni, nalīk jōs apslāptā styurī, vai zam sīka, bet gon līk jū uz luktura, lai īejūt varātu redzēt jōs gaismu. 34 Par mīsas apgaismōtōju ir (tova) acs. Jo tova acs ir vasala, tad vysa tova mīsa ir apgaismōta. Jo acs navasala, tod ari mīsa palīk tymsumā. 35 Sorgojīs, ka gaisma tevī napalyktu par tymsumu. 36 Jo vysa mīsa ir apgaismōta un ni vīna jōs daļa nav tymsa, tod vyss ir apgaismōts, itkai gaisma ar sovim storim tevi apspeidātu.
K. Jezus nūsūda farizeju līkuleibu.
37 Kad Jys vēļ runōja, vīns farizejs īlyudze Jū pi sevis āstu. Jys, īgōjis īškā, atsasāda pi golda. 38 Farizejs radzādams, ka Jys pyrms ēsšonas nasamozgoj, breinōjōs.
39 Tad Kungs jam saceja: Jyus, farizeji, tagad teirejat bikeram un bļūdai tikai ōrpusi, bet jyusu īkšīne ir laupeišonas un ļaunuma pylna. 40 Un muļki, vai tad Tys pats, kas radeja ōrpusi, naradeja ari īkšpuses? 41 Dūdit lobōk, kas īškā ir, kai žāļsirdeibas dōvonu, un teirs dēļ jums byus vyss. 42 Bet bāda jums, farizeji, jyus gon dūdat mātru, dillu un citu dōrzu augu dasmytū daļu, bet par Dīva taisneibu un mīleibu nimoz nasaryupejat. 43 Šytys gon doroms, bet ari tys nav atstōjams nūvōrtā.
44 Bāda jums, farizeji, jyus labprōt ījamat synagogōs pyrmōs vītas un grybat byut sveicynōti uz īlom. Bāda jums, jo esit leidzeigi nūslāptom kopa dūbem, par kurom ļaudis staigoj pōri, jūs namonūt.
45 Vīns lykuma zynōtōjs atbiļdēja: Mōceitōj, Tu ar taidim vōrdim ari myusus nycynoj!?
46 Tad Jys saceja: Bāda ari jums, lykuma zynōtōjim! Jyus ļaudim kraunat uz placim napanasamas nostas, bet tūs nostu poši nagrybat ni ar pērstu aizskōrt. 47 Bāda jums! Jyus ceļat pravīšim pīminēkļus, bet jyusu tāvi tūs nūnōvēja. 48 Jyus, patīseibā, atzeistat un slavejat sovu tāvu dorbus, jī tadei nūnōvēja, bet jyus ceļat. 49 Tōdēļ ari Dīva Gudreiba saceja: Syuteišu pi jim pravīšus un apostolus, bet jī dažus nu tim nūnōvēs un vojōs, 50 tai, ka nu šytōs ciļts vajadzēs pīpraseit vysu pravīšu ašņa, kas ir izlīts, sōcūt nu pasauļa radeišonas, 51 nu Abeļa ašņa leidz Zacharija ašņam, kas storp svētneicu un oltori nūmyra. Tai tad, Es jums soku, ka nu šytōs ciļts tiks pīpraseits.
52 Bāda jums, lykuma zynōtōjim! Jyus pajēmet zynōšonas atslāgu, bet poši naīgōjot un tim, kas gribēja īīt, naļōvet.
53 Kad Jys nu turīnes gōja prūjom, farizeji un mōceitī sōce sīvi brukt Jam vērsā, apbārdami Jū ar dažaidim jautōjumim. 54 Jī ļūti uzmaneja, lai nu Jō lyupom sagyutu kaidu vōrdu (lai Jū apsyudzātu).
1 Gadījās, ka viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.“
2 Tad viņš tiem sacīja: „Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava valstība.
3 Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu
4 Un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā.“
5 Un viņš sarija: „Kufam jūsu starpā ir draugs, ja viņš pie tā noietu nakts vidū un tam teiktu: Mīļais, aizdod man trīs maizes,
6 Jo mans draugs no ceļa pie manis ir iegriezies, bet man nekā nav ko viņam celt priekšā; —
7 Un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: Neapgrūtini mani; durvis ir jau aizslēgtas, un mani bērni ir jau pie manis gultā: es nevaru celties un tev dot.
8 Es jums saku, ja ari viņš neceltos un nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad viņa neatlaidības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam vajaga.
9 Tā ari es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.
10 Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un kas klauvē, tam atvērs.
11 Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi?
12 Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu?
13 Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem berniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?“
14 Pēc tam viņš izdzina ļaunu garu, kas bija mēms. Kad nu ļaunais gars bija izgājis, tad mēmais sāka runāt, un ļaudis brīnījās.
15 Bet daži no viņiem sacīja: „Viņš izdzen ļaunos garus caur Belcebulu, ļauno garu valdnieku.“
16 Bet citi, viņu kārdinādami, prasīja no viņa zīmi no debesīm.
17 Bet viņš, nopratis viņu domas, sacīja: „Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst.
18 Ja nu sātāns ar sevi ir naidā, kā tad viņa valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu.
19 Bet ja es laimos garus izdzenu caur Belcebulu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.
20 Bet ja es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.
21 Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā,
22 Bet kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļavās, un izdala viņam atņemto laupījumu.
23 Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa.
24 Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet to neatradis, saka: Es atgriezīšos savā mājoklī, kupu atstāju.
25 Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu.
26 Tad viņš noiet un ņem līdz sep-tiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāki, nekā bija iepriekš.“
27 Un gadījās, kad viņš tā runāja, tad kāda sieviete paceltā balsī uz viņu sacīja: „Svētīgas tās miesas, kas tevi nesušas un tās krūtis, ko tu esi zīdis.“
28 Bet viņš sacīja: „Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.“
29 Un kad ļaudis sapulcējās, tad viņš iesāka runāt: „Šī cilts ir samaitāta cilts. Viņa meklē zīmi, bet cita zīme kā Jonas zīme tai netaps dota;
30 Jo, kā Jona bij par zīmi niniviešiem, tā arī Cilvēka Dēls būs par zīmi šai ciltij.
31 Dienvidzemes ķēniņiene stāsies tiesas dienā pret šīs cilts ļaudīm un tos pazudinās; jo viņa nāca no pasaules gala klausīties Salamana gudrību, un redzi, te ir vairāk nekā Salamans.
32 Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo viņi, dzirdējuši Jonas sludināšanu, atgriezās no grēkiem, un redzi, še ir vairāk nekā Jona.
33 Bet sveci iededzinājis, neviens to neliek kaktā vai zem pūra, bet to liek lukturī, lai tie, kas nāk iekšā, redzētu viņas gaismu.
34 Miesas spīdeklis ir acs. Ja tava acs ir laba, tad ari visa tava miesa ir gaiša, bet ja acs ir samaitāta, tad visa tava miesa ir tumša.
35 Tad nu pielūko, ka gaisma, kas tevi ir, nekļūst par tumsu.
36 Ja nu visa tava miesa ir gaiša bez kāda tumša kaktiņa, tad viņa būs tik gaiša, it kā svece ar savu gaismu tevi apspīdētu.“
37 Bet kamēr viņš vēl tā runāja, kāds farizējs viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un viņš iegājis apsēdās.
38 Farizējs, to redzēdams, brīnījās, ka viņš nemazgājās priekš ēšanas.
39 Bet tas Kungs tam sacīja: „Tagad jūs, farizēji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību.
40 Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas ra-dījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi?
41 Bet dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un redzi, viss jums būs šķīsts.
42 Bet vai jums, jūs farizēji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā.
43 Vai jums, jūs farizēji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem.
44 Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepe-niem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina.“
45 Tad viens no bauslības mācītājiem viņu pārtrauca sacīdams: „Mācītāj, tā runādams, tu apvaino arī mūs.“
46 Un viņš atbildēja: „Arī jums vai! jūs bauslības vīri! jo jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši tām nepieskaraties ne ar vienu pirkstu.
47 Vai jums! jo jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos ir nokāvuši.
48 Tā jūs apliecināt, ka jums patīk jūsu tēvu darbi; viņi tos nokāva, un jūs ceļat pieminekļus.
49 Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, un viņi citus nokaus un citus vajās,
50 Lai no šīs cilts prasītu visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules sākuma,
51 No Ābela asinīm līdz Cacharijas asinīm, kas nonāvēts starp altāri un dievnamu. Patiesi es jums saku: no šīs cilts viņas tiks prasītas.
52 Vai jums! jūs bauslības vīri! Jūs esat noslēpuši atzīšanas atslēgu; paši jūs neejat iekšā un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat aizkavējuši!“
53 Kad viņš no turienes bija aizgājis, tad rakstu mācītāji un farizēji sāka viņam pastāvīgi uzmākties ar visādiem jautājumiem,
54 Slepeni glūnēdami, vai neizdosies viņu noķert kādos vārdos.
