VI.
1 Ikvīns, kam ir jōnas vērdzeibas slūgs, lai sovus kungus īskaita par ikvīnas gūdbejeibas cīneigim, lai Dīva vōrds un mōceiba natyktu saimōti. 2 Tī, kuru Kungi ir ticeigi, lai jūs tōdēļ napasmōdej, ka jī ir brōļi, bet gon lai veļ centeigōk kolpoj tōpēc, ka tī ir ticeigi un (Dīvam) pateikami un ryupejās par labvēleibu. Tai tev ir jōmōca un jōpavēl.
Dažaidi aizrōdejumi.
3 Bet kas cytaiž mōca un napīsatur pi myusu Kunga Jezus Kristus veseleigajim vōrdim, ni arī pi mōceibas, kas vad uz padīveibu, 4 tys ir apstulbis. Tys nikō nazyna, bet gon vōrgst streidu jautōjumūs un vōrdu spēlē, un nu tō ceļās skaudeiba, kildas, saimōšona, ļaunas aizdūmas, 5 pastōveiga berzšonōs storp ļaudim, kas sovōs dūmōs ir nūsamaļdejuši un nu patīseibas ir atkrytuši un ir tamā pōrlīceibā, ka padīveiba ir īnōkuma olūts.
6 Padīveiba, kas saisteita ar pīticeibu, kotrā ziņā ir lels lobums. 7 Mes nikō uz pasauli leidza naatnesem un nikō leidza naspējam aiznest. 8 Jo mums ir ēdīņs un apgērbs, tad mums jōir apmīrynōtim. 9 Bet tī, kas grib byut bogōti, kreit kārdynōšonā, (valna) spūstūs un daudzejōs bezprōteigōs un aizkaunejūšōs kōreibōs, kas cylvākus gryuž samaitōšonā un iznīceibā. 10 Naudas kōre ir vysu ļaunumu sakne, un jau daži, kas pēc jōs dzanās, ir nu ticeibas atkrytuši un sagōdōjuši sev daudz gaudu cīsšonu.
11 Bet tu, Dīva cylvāks, nu tō sorgojīs. Tu dzenīs pēc taisneibas, padīveibas, ticeibas, mīlesteibas, pacīteibas un lānprōteibas. 12 Karoj lobu ticeibas karu un pīsatur pi myužeigōs dzeives, uz kuru tu esi aicynōts un pi kuras tu sevi atzini daudzejūs līcinīku prīškā. 13 Dīva, kas vysam dūd dzeiveibu, un Jezus Kristus prīškā, kas pret Ponciju Pilatu tū lobū aplīcynōjumu atzyna, es tev pavēļu: 14 Izpiļdi šytū bausleibu bez traipa un bez pōrmatuma leidz myusu Kunga Jezus Kristus atnōkšonai, 15 kuru sovā laikā parōdeis svēteigais, visim vīneigais Pavēļnīks, Kēneņu Kēneņš un Valdinīku Kungs.
16 Jam, kam vīnam vīneigam ir namērsteiba, kas mit napīejamā spūdreibā, kuras nivīns cylvāks nav redzējis, ni arī redzēt spēj, lai ir gūds un myužeigō vara. Amen.
17 Bogōtajim šymā pasaulī es pavēļu, lai jī nabyutu augstprōteigi un sovas cereibas nalyktu uz nadrūšōs manteibas, bet gon uz (dzeivō) Dīva, kas myusu lītōšonai bogōteigi dūd vysu. 18 Lai jī dora lobu un ir bogōti lobūs dorbūs, lai ir labdareigi un leidzcīteigi 19 un kai lobu pamatu lai krōj sev krōjumu nōkūtnei, lai varātu sasnēgt eistū dzeivi.
Nūslāgums.
20 Ak Timotej, sorgoj tū, kas tev ir uztycāts. Izasorgoj nu nagūdeigas, pasauleigas pļōpōšonas un nu moldu atziņas streidu jautōjumim, 21 kurim daži pīkryta un tai nu ticeibas atkryta.
Žēlesteiba lai ir ar jums! (Amen).
1 Visiem, kas ir vergi apakš jūga, būs turēt savus kungus par visa goda cienīgiem, lai Dieva vārds un mācība netiktu zaimoti.
2 Bet tiem, kam ir ticīgi kungi, nebūs nicināt viņus tāpēc, ka tie ir brāļi, bet jo vairāk viņiem kalpot; jo tie, kupi labā viņi darbojas, ir ticīgi un mīlami. To tu māci un uz to skubini.
3 Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai,
4 Tas ir uzpūties, un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas,
5 Prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanās, —tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu.
6 Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību,
7 Jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest;
8 Bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.
9 Bet kas grib tapt bagāts, krīt kār-dinājumā un valgā un daudzās bezprā-tīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.
10 Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.
11 Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības,
12 Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.
13 Es piekodinu tev Dieva priekšā kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzu, priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā,
14 Turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies savā godībā,
15 Ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais valdnieks, ķēniņu ķēniņš un kungu Kungs,
16 Kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kujru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, —viņam lai ir gods un mūžīga vara! Amen!
17 Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt;
18 Lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi,
19 Uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.
20 Tu, Timotej’, paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām iz-runām un pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziņas;
21 Daži, turēdamies pie tās, ir nomaldījušies no ticības. Žēlastība lai ir ar jums.
