XV.
Pret cyta vōjumim jōir īcīteigam.
1 Mums styprajim ir pīnōkums byut īcīteigim pret nastyprūs vōjumim un mes nadreikstam dareit pēc sovas īgrybas. 2 Ikvīns nu mums sovam tyvōkajam lai ir pateikams un lai pamūdynoj uz lobu. 3 Arī Kristus pats nadareja pēc sovas īgrybas, bet gon kai stōv raksteits: Uz manis kreit tūs pasmōdēšonas, kas pasmōdej Tevi, 4 jo tys, kas stōv vacajūs Rokstūs, ir raksteits myusu pamōcēšonai, lai mums caur iztureibu un Rokstu īprīcynōjumu byutu cereiba. 5 Lai Dīvs, kas syuta iztureibu un īprīcynōšonu, dūd jums sovstarpejū sadareibu saskaņā ar Jezu Kristu, 6 lai jyus reizē vīnā bolsā gūdynōtu Dīvu, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvu.
7 Tōpēc pījemit vīns ūtru Dīvam par gūdu tai, kai jyusus ir pījēmis Kristus, 8 jo es soku: Kristus ir palicis par apgraizeišonas kolpu Dīva patīseiguma dēļ, lai izpiļdeitu tū sūlejumu, kas tāvim beja dūts. 9 Un pogōni lai slavej Dīvu Jō žālsirdeibas dēļ, jo tai stōv raksteits: Tōpēc es Tevi (Kungs) slavēšu storp pogōnim un augsti teikšu tovu vōrdu. 10 Un otkon: Prīcojitēs jyus, tautas, reizē ar Jō tautu. 11 Un cytā vītā: Teicit Kungu vysas pogōnu tautas un augsti slavejit Jū vysi ļaudis. 12 Arī Izajas soka: Nu Jesses nōks atauga, pasaceļs un pōrvaļdeis tautas. Uz Jū cerēs tautas. 13 Dīvs, nu kō nōk cereiba, lai pīpylda jyusus ar prīcu un mīru ikš ticeibas, lai jums Svātō Gora spākā byutu cereibas pōrpiļneiba.
Apostola nūdūmi un sveicīni.
14 Muni brōli, es nu sovas puses asmu pōrlīcynōts, ka jums ir lobs nūskaņōjums, ka asot bogōti ar ikvīnu zineibu un spējeigi cyts cytam dūt aizrōdejumus. 15 Vītom es jums, brōli, raksteju pōrdrūši, lai jums atgōdynōtu caur tū žēlesteibu, kuru Dīvs man ir devis. 16 Man jōir par Jezus Kristus omota kolpu dēļ pogōnim un kai presbyteram jōsludynoj Dīva Evangelijs, lai pogōni pōrsvēteiti caur Svātu Goru, toptu par pateikamu upura dōvonu. 17 Es varu dīžōtīs ikš Jezus Kristus par Dīva lītu, 18 jo es naīsadrūšynōtu kaut kō runōt, kō Kristus caur mani nabyutu darejis vōrdūs un dorbūs, lai pogōnus pīvastu pi paklauseibas 19 caur zeimu spāku, breinumim un Dīva Gora spāku. Tai es sludynōju Kristus Evangeliju sōcūt nu Jeruzalemas vysapleik leidz pat Illyrijai. 20 Pi tam es sev pīskaiteju kai gūdu nasludynōt Evangelija tur, kur Kristus vōrds jau beja pazeistams, jo es nagribēju ceļt uz svešas dryvas, 21 bet gon kai stōv raksteits: Tī, kam par Jū vēļ nabeja sludynōts, tī jū īraudzeis un tī, kas par Jū veļ nabeja dzērdējuši, tī ju pazeis 22 Šytō dēļ daudzreiz beju aizkavāts aizīt pi jums. 23 Bet tagad, kad šymūs apvydūs man nav vairs vītas, un gryba pi jums īsarast man ir jau nu daudz godim, 24 tad es ceļōdams uz Spaniju pi jums īsarasšu. Es ceru, ka garum ceļojūt jyusus redzēšu un pēc tam, kad jyusu vydā byušu mozlīt atsapyutīs, uz turīni man nu jums byus jyusu pavodūņi.
25 Bet tagad es ceļoju uz Jeruzalemu, paleidzādams svātajim, 26 jo Makedonija un Achaja nūlēme savōkt dōvonas dēļ tim nabogim, kas ir storp svātajim Jeruzalemā. 27 Jī tū nūlēme, jim arī ir pīnōkums tū dareit. Jo pogōni ir par tūs goreigūs lobumu daleibnīkim, tad jim ir jōpaleidz tim ar sovim laiceigajim lobumim. 28 Kad es tū nūkōrtōšu, un salaseitū tim nūdūšu, tad es braucūt uz Spaniju isarasšu pi jums. 29 Un es zynu, ka nūnōkūt pi jums, atnesšu Kristus (Evangelija) svēteibas pōrpiļneibu.
30 Brōli, es jyusus lyudzu caur myusu Kungu Jezu Kristu un caur (Svātō) Gora mīlesteibu, ka jyus man paleidzātu sovōs lyugšonōs uz Dīvu par mani, 31 lai mani izglōbtu nu Judejas naticeigajim un lai muns pakolpōjums svātajim Jeruzalemā nōktu par lobu. 32 Tad es, jo Dīvs tai gribēs, ar prīcu nōkšu pi jums un pi jums atsapyusšu.
33 Mīra Dīvs lai ir ar jums vysim! Amen.
1 Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
2 Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu.
3 Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam, bet, kā ir rakstīts: „To zaimi, kas tevi apsmēja, krituši uz mani.“
4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.
5 Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā,
6 Lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7 Tāpēc neatstumiet cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam.
8 Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu jūdiem, lai pierādītu, ka Dievs ir patiesīgs un lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus,
9 Lai pagānu tautas slavētu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts: „Tāpēc es tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu tavam vārdam.“
10 Un citur: „Priecājieties, jūs pagāni, kopā ar viņa tautu.“
11 Un vēl: „Slavējiet to Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet viņam, visi ļaudis!“
12 Arī Jesaja vēl saka: „Nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu par tautām, uz viņu tautas liks savu cerību.“
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs jusu ticībā ar visu prieku un mieru, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
14 Bet no savas puses, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt.
15 Varbūt es mazliet pārdroši jums esmu rakstījis, gribēdams jums visu to atgādināt tās žēlastības vārdā, ko Dievs man devis,
16 Lai es tādā kārtā, būdams Kristus Jēzus kalps pagānu tautām, pildītu priestera pienākumus pie Dieva evangelija, lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā Gara svētītu upurziedu.
17 Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū,
18 Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani, gan vārdos, gan darbos, vezdams pie ticības pagānu tautas,
19 Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem: sākot ar Jeruzālemi, es visapkārt līdz pat Ilirijai visur esmu izpildījis savu uzdevumu, pauzdams Kristus evaņģēliju.
20 Jo es esmu turējis par savu godu nest evaņģēliju tur, kur Kristus vārds vēl nav pazīstams, lai neceltu namu uz sveša pamata,
21 Bet kā ir raksīts: „Redzēs tie, kam nebija sludināts par vīnu, un nāks pie atziņas, kas nebija dzirdējuši.“
22 Šī paša iemesla dēļ tik bieži esmu ticis aizkavēts jūs apmeklēt.
23 Bet tā kā man tagad vairs nav telpas šinīs zemes joslās, un es jau kopš daudz gadiem ilgojos jūs apciemot,
24 Kad došos uz Spāniju, —tad es ceru, ka ceļā uz turieni redzēšu jūs, un jūs mani vadīsit tālāk uz turieni, kad būšu papriekšu daudzmaz baudījis prieku jūsu vidū.
25 Bet tagad es eju uz Jeruzālemi nest palīdzību svētajietai.
26 Jo Maķedonija un Achaja lēmušas sūtīt kādu pabalstu nabagiem Jeruzālemes svēto starpā.
27 Tā viņas lēmušas, jo viņas arī tiem to parādā: jo, ja pagānu tautas kļuvušas to līdzdalībnieces garīgās lietās, viņām savukārt nākas kalpot tiem laicīgajās.
28 Kad nu šo darbu būšu pabeidzis un šo dāvanu būšu nodevis viņu rokās, es došos uz Spāniju, ceļā iegriezdamies pie jums.
29 Un es zinu, ka pie jums nonākdams, nākšu ar pilnu Kristus svētību.
30 Es jūs lūdzu, brāļi, mūsu Kungu Jēzus Kristus un gara mīlestības vārdā, nāciet man palīgā savās aizlūgšanās Dieva priekšā,
31 Ka tieku izglābts no neticīgajiem, kas ir Jūdejā, un ka svētie Jeruzalemē manu palīdzību uzņem ar labvēlību.
32 Lai es pie jums varētu ierasties ar priecīgu sirdi un, ja Dievs to gribēs, kopā ar jums varētu atspirgt.
33 Bet miera Dievs lai ir ar jums visiem. Amen.
