II.
Nūrōdejumi dvēseļu vadeišonā.
1 Bet tu sludynoj tū, kas saskan ar vasalū mōceibu: 2 Vaci veirīši lai ir attureigi, cīneigi, gūdprōteigi, vasali ticeibā, mīlesteibā un pacīteibā. 3 Tai pat arī vacōs sīvītes sovā izaturēšonā lai ir svātajim pīdīneigā tārpā, jōs nadreikst cytus apmalōt, ni arī pasadūt dzeršonai; jōs lai ir kai paraugs lobā. 4 Un jom jaunōs sīvītes jōīmōca mīļōt sovus veirus un bārnus, 5 byut saprateigom, teirom, (attureigom), strōdeigom, mōjā lobom un sovim veirim padūtom, lai Dīva Vōrds natyktu saimōts. 6 Tai pat arī jaunūs veirīšus uzaicynoj uz gūdprōteigu dzeivi. 7 Un vysā kamā dūd jim pats lobu dorbu paraugu. Mōceibā esi gūdprōteigs un cīneigs. 8 Ikvīns vōrds lai ir vasals un bez ībyldumim, lai pretinīks teik aizkaunāts un nikō ļauna par mums navar pasaceit.
9 Vērgi lai ir vysā paklauseigi sovim kungim, lai jim īpateik un pretim lai narunoj. 10 Lai jī nav nikamā nūdeveigi, bet gon vysā piļneigi uzticeigi, lai jī Dīva myusu Pesteitōja mōceibu vysā kamā greznōtu.
11 Dīva žēlesteiba, kas visim cylvākim nas pesteišonu, ir pasarōdejuse. 12 Un jei myusus vad uz tū, lai mes nu bezdīveibas un pasauleigūs izprīcu atsateiktu un mūdri, taisneigi un dīvabaileigi šymā pasaulī dzeivōtu, 13 un pastōvātu svēteigā cereibā uz myusu lelō Dīva, Pesteitōja Jezus Kristus gūdeibas pasarōdeišonu. 14 Jys pats sevi atdeve, lai myusus nu ikvīnas nataisneibas izpesteitu un sev sagatavōtu teiru tautu, kas lobūs dorbūs ir centeiga. 15 Tai mōci, pamūdynoj un pōrsorgoj vysā nūpītneibā, un lai nivīns tevis napasmōdej.
1 Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību:
2 Lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā;
3 Tāpat vecākās sievietes: lai izturas kā svētam pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu,
4 Pamāca jaunākās mīlēt vīrus un bērnus,
5 Būt prātīgām, krietnām, labām nama mātēm, paklausīt saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots.
6 Jaunākos vīriešus tāpat paskubini būt prātīgiem;
7 Pats visur esi paraugs labos darbos, mācībā bezviltīgs un cienījams,
8 Veselīgos vārdos nevainojams, lai tas kas stājas pretim, paliek kaunā, nevarēdams neko ļauna par mums sacīt. —
9 Kalpi lai paklausa saviem kungiem visās lietās, lai tie ir patīkami, nerunā pretim,
10 Nezog, bet lai parāda pilnīgu uzticību, ka viņi visās lietās ir rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai.
11 Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem,
12 Audzinādama mūs, lai, atsacī-damies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā,
13 Gaidīdami svētlaimību, uz kupu ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu;
14 Viņš sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.
15 To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina.
