XXI.
Jaunō piļsāta.
1 Es redzēju jaunus dabasus un jaunu zemi, jo pirmī dabasi un pyrmō zeme beja pōrgōjuši, arī jyuras vairs nav. 2 Un es (Jōņs) redzēju svātū piļsātu, jaunū Jeruzalemu, kas nōce nu dabasim nu Dīva, kura beja īrūšta kai leigova, kas īsarūš sovam leigovaiņam. 3 Nu gūda krāsla es dzērdēju lelu bolsu saucam: Raug, šitei ir Dīva nūmetne storp ļaudim. Jei dzeivōs pi jim, un jī byus jōs tauta, un pats Dīvs dzeivōs storp jim. 4 Un Jys nūslauceis nu jūs acim ikvīnu osoru, un nabyus vairs ni nōves, ni sōpu, ni žālōšonōs, ni cīsšonu, jo tys īprīkšejais jau ir pagōjis.
5 Un tys, kas sēdēja gūda krāslā, saceja: Raug, es vysu doru jaunu, un tōļōk: Roksti: Šytī vōrdi ir patīseigi un taisneigi.
6 Un jys man saceja: Jau izapiļdeja. Es asmu Alfa un Omega, īsōkums un beigas. Slōpstūšajam es dūšu par breivu yudini nu dzeiveibas olūtim. 7 Uzvarātōjs tū īmontōs un es jam byušu Dīvs un jys man byus dāls. 8 Bet baileigī, naticeigī, satraipeitī, slapkovas, bezkauneigī, būri, dīvaklu kolpi un visi moldu mōceitōji sajims sovu daļu dagūšajā guņs un sāra mutulī. Šytei byus ūtrō nōve.
9 Tad pi manis atnōce vīns nu tim septenim engelim ar septenim kausim pylnim ar septenim pādejim mērim un man runōja saceidams: Nōc, es tev parōdeišu leigovu, Jāra sīvu. 10 Un jys mani pajēme gorā uz lela augsta kolna un parōdeja man svātū piļsātu Jeruzalemu, kaida jei nu dabasim nu Dīva nūkōpe Dīva gūdeibā. 11 Jei mirdzēja kai vysdōrgōkais dōrgakmiņs, kai kristalteirais Jaspids. 12 Jai beja lels augsts myurs un divpadsmit vōrtu un uz tim vōrtim divpadsmit engeļu un uzraksteiti vōrdi, kas ir divpadsmit Izraeļa bārnu ciļšu vōrdi. 13 Trejs vōrti beja uz austrumim, trejs uz zīmelim, trejs uz dīnvydim un trejs uz vokorim. 14 Piļsātas myuram beja divpadsmit pamatakmiņu, uz kurim beja uzraksteiti divpadsmit jāra apostolu vōrdi.
15 Tam, kas ar mani runōja, beja zalta mārs, lai izmēreitu piļsātu, jōs vōrtus un jōs myuru. 16 Piļsāta ir calta četrstyurī, cik gara tik arī plota. Jys piļsātā izmēreja ar (zalta) māru divpadsmit tyukstūšu stadiju; jai garums, plotums un augstums ir vīnaidi. 17 Myurūs jys izmēreja symts četrudesmit četras ūlekts, pēc cylvāku māra, kurs ir arī engeļu mārs. 18 Jōs myuri beja calti nu jaspida, poša piļsāta nu teira zalta, tik teira kai stykls. 19 Piļsātas myura pamatakmiņi beja īrūšti ar dažaidim dōrgakminim. Pyrmais pamatakmiņs beja jaspids, ūtrais — safirs, trešais — chalcedons, catūrtais — smaragds, 20 pīktais — sardoniks, sastais — sardis, septeitais — chrizolits, ostoitais — berills, deveitais — topazs, dasmytais — chrizopras, vīnpadsmytais — hyacynts, divpadsmytais — ametists. 21 Divpadsmit vōrti beja divpadsmit pērles, kotri vōrti beja nu vīnas pērles. Piļsātas īlas beja nu teira zalta, kai caurspeidūšs stykls.
22 Es tur naredzēju nivīnas svētneicas, jo Dīvs Kungs Vysvareigais un Jārs ir jōs svētneica. 23 Piļsātas apgaismōšonai navajadzēja ni saules, ni mēneša, jo Dīva gūdeiba jū apspeidēja un gaismas olūts jai beja Jārs. 24 Jō spūžumā dzeivōs tautas un vērszemes kēneni jamā īness sovu gūdu (un dōrgumu). 25 Jōs vōrti dīn natiks slāgti, bet nakts tur nabyus. 26 Jamā saplyuss tautu gūds un dōrgums. 27 Bet jamā nikod nikas nateirs naīkļyus, arī nivīns elku dīvu kolps un nivīns moldu mōceitōjs, bet tikai tī, kas ir īraksteiti Jāra dzeiveibas grōmotā.
1 Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
2 Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.
3 Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: „Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
4 Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.“
5 Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu es daru jaunu.“ Tad viņš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.“
6 Un viņš man sacīja: „Ir noticis. Es esmu A un O, sākums un gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvī-bas ūdens avota.
7 Kas uzvar, tas to iemantos, un es būšu viņa Dievs, un viņš būs mans dēls.
8 Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otra nave.“
9 Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: „Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu.“
10 Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva.
11 Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristalldzidrs jaspids.
12 Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem div-padsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti div-padsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;
13 Trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem.
14 Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
15 Tam, kas ar mani runāja, bija mērogs, zelta niedre, pilsētas, tās vārtu un mūra mērīšanai.
16 Pilsēta celta četrstūrī, tikpat gajra cik plata. Viņš mērīja pilsētu ar niedri. Tur bija ap divpadsmit tūkstoš stadiju. Tās garums, platums un augstums bija vienādi.
17 Tad viņš mērīja tās mūri: simts četrdesmit četras olektis, pēc cilvēku mēra, kas ir eņģeļa mērs.
18 Tās mūris bija celts no jaspida, un pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam.
19 Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais chalkedons, ceturtais smaragds,
20 Piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais chrizolits, astotais berils, devītais topāzs, desmitais chrisoprass, vienpadsmitais hiakinīs, divpadsmitais ametists.
21 Divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, katri vārti bija darināti no vienas pašas pērles; un pilsētas iela bija tīrais zelts kā caurspīdīgs stikls.
22 Tempļa es tur neredzēju. Jo Kungs Dievs visuvaldītājs ir viņas tem-plis, un Jērs.
23 Pilsētai saules un mēness gaismas nevajaga, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs.
24 Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu.
25 Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nava.
26 Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus.
27 Ne mūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
