XX.
Leidzeiba par veina dōrza strōdnīkim.
1 Dabasu kēnests ir pīleidzynojama saiminīkam, kas agri reitā izgōja sovam veina dōrzam strōdnīku sadarātu. 2 Sadarējis strōdnīkus pa denaram dīnā, īsyuteja tūs sovā veina dōrzā. 3 Trešā stuņdē, izgōjis ōrā, pamaneja cytus uz tērga laukuma stōvūt bez dorba, 4 un tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā. Es jums samoksōšu pēc taisneibas. 5 Un tī sagōja. Sastā un deveitā stuņdē otkon izgōjis ōrā, padareja tai pat. 6 Un izgōjis vīnpadsmytā stuņdē, atroda cytus stōvūt un vaicōja: Kōpēc jyus te stōvit vysu dīnu bez dorba? 7 Tī atbiļdēja: Nikas myusu nasaderēja. Jys tim saceja: Ejte ari jyus munā veina dōrzā.
8 Vokoram atejūt, veina dōrza kungs saceja sovam uzraugam: Pasauc strōdnīkus un samoksoj jim peļņu, īsōkdams nu pādejim leidz pyrmajim. 9 Atgōjuši tī, kas vīnpadsmytā stuņdē beja sadarāti, sajēme pa denaram. 10 Un pirmī, klōt īdami, dūmōja sajemt vairōk, bet ari jī sajēme pa denaram. 11 Sajāmuši kūrnēja pret saiminīku saceidami: 12 Pādejī strōdōja tikai vīnu stuņdi, un padareji jūs leidzeigus mums, kas nesem dīnas gryutumu un korstumu. 13 Draugs, atbiļdēja jys vīnam nu tim, es nataisneibas tev napadareju. Vai gon nasadarēji ar manim par denaru? 14 Pajem tū, kas tev pīdar, un ej. Es grybu tam pādejam tik pat samoksōt, kai tev. 15 Vai tad es nadreikstu ar tū, kas maņ pīdar, dareit tai, kai maņ pateik? Vai, laikam, tova acs ir skaudeiga, ka es asmu lobs? 16 Tai tad, pādejī byus pirmī, un pirmī pādejī. (Jo daudzeji ir aicynōti, bet moz izlaseitu).
K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.
17 Ejūt uz Jeruzalemu, Jezus pajēme nūmaļ divpadsmit mōcekļu un ceļā tim saceja: 18 Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim; tī Jū nūtīsōs uz nōvi, 19 un nūdūs pogōnu izsmīkļam, šausteišonai un krystā pīkaļšonai, un trešajā dīnā Jys pīsaceļs nu myrūnim.
Zebedeja dālu mōtes lyugums.
20 Tad pīgōja pi Jō Zebedeju dālu mōte reizē ar dālim un pīsalīkdama lyudze nu Jō kaut kū. 21 Bet Jys tai saceja: Kō tu gribi? Jei teice: Pavēli, lai šitī divi muni dāli sēd tovā vaļsteibā, vīns pa tovai lobajai un ūtrs par tovai kreisajai rūkai.
22 Bet Jezus atbyldādams saceja: Poši nazynot, kō lyudzat. Vai ta varat dzert tū bikeri, kū Es dzeršu? Tī Jam atbiļdēja: Varam. 23 Tad Jys tim saceja: Munu bikeri gon dzersit, bet sēdēšonas nūrōdeit pa Munai lobajai vai kreisajai rūkai Maņ napīdar, bet gon jōs pīdar tim, kam ir nu Muna Tāva pazeimōtas.
24 Tū dzērdādami, citi desmit apsakaita uz tim divejim brōlim. 25 Tōpēc Jezus, paaicynōjis jūs pi Sevis, saceja: Jums ir zynoms, ka tautas vodūni kolpynoj sovus pavaļstnīkus, un lelveiri izlītoj pret jim sovu varu. 26 Storp jums tai byut nadreikst. Bet gon, jo kas storp jums grybātu topt lelōks, tys lai ir jums kolps, 27 un kas grybātu byut pyrmais storp jums, tam ir jōbyun jyusu vērgam. 28 Tai pat ari Cylvāka Dāls nav atgōjis, lai Jam kolpōtu, bet gon, lai pats kolpōtu un sovu dzeiveibu atdūtu kai atpērkšonas moksu par daudzejim.
Oklais nu Jericho.
29 Izejūt nu Jericho, Jam pakaļ gōja daudz ļaužu. 30 Un raug, ceļa molā sēdēja divi oklī. Izdzērduši, ka garum īt Jezus, sauce saceidami: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums! 31 Ļaudis jim pīdraudēja, lai klusātu, bet jī vēļ styprōk sauce: Kungs, Davida Dāls, apsažāloj par mums!
Jezus nūstōjis atsauce jūs pi Sevis un saceja: 32 Kū grybat, lai jums dareitu? 33 Tī Jam atbiļdēja: Kungs, mes grybātu, ka atsadareitu mums acis. 34 Jezus, leidzcīteibas pōrjimts, pīsadyure pi jūs acim, un tyuleņ jī palyka redzeigi un gōja Jam pakaļ.
1 „Jo debesu valstība ir līdzīga nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīna kalnā.
2 Un saderējis strādniekus par vienu denariju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīna kalnā.
3 Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam
4 Un sacīja tiem: Noeita ir jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.
5 Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
6 Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?
7 Tie viņam saka: Neviens mūs nav derējis. Viņš saka tiem: Eita jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsit.
8 Bet kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.
9 Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam.
10 Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam.
11 To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu
12 Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.
13 Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju?
14 Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev.
15 Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?
16 Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie. [Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.]“
17 Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie sevis un iedams tiem sacīja:
18 „Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi
19 Un nodos pagāniem, lai tie viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā viņš celsies augšām.“
20 Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie viņa, metās zemē un lūdza ko no viņa.
21 Un viņš tai sacīja: „Ko tu gribi?“ Viņa saka uz to: „Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.“
22 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu? Tie saka uz viņu: „Varam gan.“
23 Un viņš saka tiem: „Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.“
24 Un kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem.
25 Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež.
26 Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27 Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28 Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“
29 Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja.
30 Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
31 Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
32 Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?“
33 Tie saka uz viņu: „Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.“
34 Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizkāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.
