XI.
1 Un nūtyka, ka Jezus, pabeidzis sovim divpadsmit mōceklim dūt pamōceibas, aizgōja nu turīnes tōļōk mōceitu un sludynōtu jūs mīstūs.
Jōņa Kristeitōja syutni pi K. Jezus.
2 Tad Jōņs, izdzērdis cītumā par Kristus dorbim, nūsyuteja divejus nu sovim mōceklim, 3 lai pavaicōtu: Vai Tu esi Tys, kam ir jōatnōk, vai mums jōgaida cyts. 4 Jezus jim atbiļdēja: Ejte un pasokit Jōņam tū, kū dzēržat un radzat: 5 oklī redz, klibī staigōj, špitaleigī palīk teiri, kūrlī dzērd, myrušī pīsaceļ un nabogim teik sludynōts Evangelijs. 6 Un svēteigs ir tys, kurs nu Manis naīsaļaunoj!
7 Pēc jūs aizīšonas, Jezus sōce runōt ļaužu pulkim par Jōni: Kō vārtūs izgōjat tūksnesī? Vai nīdres, kuru vējs lūka? 8 Bet kō tad vārtūs izgōjat? Vai meikstōs drēbēs gārbta cylvāka? Raug, kuri nosoj meikstas drēbes, dzeivoj kēneņu pilīs. 9 Bet kō gon jyus izgōjat? Pravīša vārtūs? — Jā, Es jums soku: pōrōka par pravīti. 10 Jys ir tadei tys, par kuru ir raksteits:
Raug, Es syutu Tova vaiga prīškā sovu eņgeli,
kurs sagatavōs Tev ceļu.
11 Patīši, Es jums soku: Nivīns lelōks par Jōni Kristeitōju nu sīvītes nav dzimis; bet, tūmār, pats mozōkais dabasu vaļsteibā par jū ir lelōks. 12 Nu Jōņa Kristeitōja dīnom leidz šam laikam dabasu vaļsteiba cīš pōrspāku, un pōrvarātōji jū laupa. 13 Visi tadei pravīši un lykums pravītōja leidz Jōņam. 14 Un, jo gribit pīkrist, jys ir tys Eliass, kam beja jōnōk. 15 Kam ir auss dzērdēšonai, lai klausās.
K. Jezus pōrmat naticeigajim.
16 Kam gon lai Es pīleidzynoju šytū paaudzi? Jei ir leidzeiga bārnim, kuri sādādami uz tērga laukuma, sauc sovejim saceidami: 17 Mes jums stabulējom, bet jyus nadejojat; mes vaimaņōjom, bet jyus naraudōjot.
18 Beja atgōjis Jōņs: ni jys ēde, ni dzēre, bet jī saceja: jamā ir naškeists gors. 19 Atgōja Cylvāka Dāls, — ād un dzer, bet jī soka: Raug, cylvāks, kas mīļoj daudzi ēst un veinu dzērt; jys ir muitinīku un grēcinīku draugs! Un šei gudreiba nu jūs dorbim tyka attaisnōta.
20 Tad Jys sōce pōrmest mīstim, kuramūs beja nūtykuse lelōkō breinumu daļa, ka navaidēja par grākim.
21 Bāda, tev, Koradzain, bāda tev, Betsaida! Jo Tyrā un Sydonā byutu nūtykuši tī breinumi, kas pi jums nūtyka, jau seņ jī maisūs un palnūs byutu vaidējuši par grākim. 22 Tai tad, Es jums soku: Tīsas dīnā Tyrai un Sydonai byus vīgļōk, na kai jums.
23 Un tu, Kafarnaum, vai na leidz dabasim esi paaugstynōts? — Tu nūsleidēsi leidz eļnei. Jo Sodomā byutu nūtykuši tī breinumi, kas tevī nūtyka, jei dzeivōtu vēļ šudiņ. 24 Tai tad, Es jums soku: Sodomas apvydam tīsas dīnā byus vīgļōk, na kai tev.
Pateiceibas lyugšona.
25 Tamā laikā Jezus, jimdams vōrdu, saceja:
Tāvs, dabasu un zemes Kungs,
Es Tevi slaveju,
ka Tu šytū esi paslēpis pret gudrim un prōteigim,
bet atklōjis vīnkōršim.
26 Jā, Tāvs, Tev tai ir labpaticis.
27 Muns Tāvs Maņ vysu ir atdevis,
un nikas cyts napazeist Dāla, vīneigi Tāvs,
un nikas napazeist Tāva, vīneigi Dāls,
un tys, kam Dāls tū gribēs atklōt.
28 Ejte pi Manis visi,
kas cīšat vōrgus, un apgryutynōti esit,
un Es jums atvīglynōšu.
29 Jemit munu jyugu uz sevis
un mōcotēs nu Manis,
Es tadei asmu lānprōteigs un pazemeigu, sirdi;
un jyus atrassit sovai dvēselei mīru.
30 Muns jyugs tadei ir maigs
un muna nosta ir vīgla.
1 Un notikās, kad Jēzus pavēles saviem divpadsmit mācekļiem bija pa-beidzis, tad viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
2 Un kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem.
3 Un lika tam sacīt: „Vai tu esi tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?“
4 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5 Akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6 Un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.“
7 Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: „Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vēiš šurpu turpu šauba?
8 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos.
9 Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis.
10 Šis ir tas, par ko rakstīts: Redzi, es sūtu savu eņģeli tavā priekšā, kam būs tev ceļu sataisīt.
11 Patiesi es jums saku: No sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.
12 Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.
13 Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim.
14 Un kad jūs gribat saprast, viņš ir Elija, kam bija jānāk.
15 Kam ausis ir, tas lai dzird.
16 Bet kam es šo cilti līdzināšu? Tā ir līdzīga bērniem, kas sēd tirgus lau-kumā un uzsauc saviem biedriem,
17 Sacīdami: Mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt; mēs jums sēru dziesmas dziedājām, un jūs neraudājāt.
18 Jo Jānis atnāca, viņš ne ēda, ne dzēra; un tie saka: Viņam ir ļauns gars.
19 Cilvēka Dēls atnāca, viņš ēd un dzer; uti tie saka: redzi, kāds negausis un vīna dzērājs, muitinieku un grēcinieku draugs; un gudrība attaisnotas ar saviem darbiem.“
20 Tad viņš iesāka norāt tās pilsētas, kur viņa brinumi visvairāk bija notikuši, ka tās no grēkiem neatgriezās.
21 „Vai tev, Choracina! Vai tev, Betsaida! Jo, kad Tirā vai Sidonā būtu tādi brīnumi notikuši, kas pie jums notika, tad tie jau sen būtu grēkus nožēlojuši maisos un pelnos.
22 Bet es jums saku: Tirai un Sidonai vieglāki būs soda dienā nekā jums.
23 Un tu, Kapernauma, vai tu nebiji līdz debesīm paaugstināta? tu līdz ellei tiksi nogāzta; jo, ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kas notika tevī, tad tā stāvētu vēl šodien.
24 Bet es jums saku: Sodomas zemei būs vieglāki tiesas dienā nekā tev.“
25 Tanī pašā laikā Jēzus iesāka rimāt un sacīja: „Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.
26 Patiesi, Tēvs, jo tā tavs labais prāts ir noticis tavā priekšā.
27 Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.
28 Māciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.
29 Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30 Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.“
