IX.
Kristus Jaunō Īstōdejuma upurs.
1 Arī Vacajam (īstōdejumam) beja sovi prīkšroksti par dīvakolpōšonu un sova vērszemes svētneica. 2 Pyrmōk uzcēle nūmetni, kuras prīkšejā telpā beja nūvītōti: lukturi, golds un upuru maize, un šitei saucēs svātō. 3 Aiz ūtrō prīkškora beja telpa, kura saucēs vyssvātōkō. 4 Tamā beja zalta oltors kyupynojamim upurim un piļneigi ar zaltu apklōtō dereibas skreine. Tamā stōvēja zalta trauks ar mannu, Aarona reikste, kas beja izzīduse un dereibas tabulas. 5 Un vērs tōs beja slavas Herubini, kas apānōja pōrlyugšonas vītu. Bet par tū atseviški nav vajadzeibas runōt.
6 Tai tys beja īkōrtōts. Un nūmetnes pyrmajā daļā gōja īškā prīsteri vysod, kod vīn jī turēja dīvakolpōjumu; 7 ūtrajā daļā gōja vīneigi vērsprīsters un tikai vīnu reizi godā leidzjamūt asni, kuru jys upurēja par sovim un tautas pōrkōpumim. 8 Ar šytū Svātais Gors atzeimoj tū, ka, cikom vacō nūmetne pastōv, īeja vyssvātōkajā nav atvārta. 9 Un jei ir tagadejō laika attāls, tōpēc arī teik upurātas dōvonas un upuri, kas upurātōja sirdsapziņai piļneibas dūt naspēj. 10 Un tī kūpā ar prīkšrokstim par ēdinim un dzērīnim un dažaidom mozgōšonom ir nūlykumi dēļ mīsas, kuri pastōvēja spākā tikai leidz atjaunōšonas laikam.
11 Bet Kristus ir atnōcis kai nōkamūs lobumu vērsprīsters. Jys ir atnōcis caur augstōku un piļneigōku nūmetni, kura nav ar rūkom pagatavōta, tys ir napaīt nu šytō pasauļa, 12 un na ar ōža un teļa asni, bet gon ar sovu poša asni reizi par vysom reizem īgōja vyssvātōkajā, jo Jys atroda myužeigū pesteišonu. 13 Un jo jau ōžu un vēršu asnis un gūvs palni, ar kurim apsvaideja nateirūs, nūteireja jūs ōrejai teireibai, 14 tū vairōk Kristus asnis, kurs pats sevi ar sova myužeigō Gora spāku kai nasatraipeitu upuri Dīvam uzupurēja, nūteireis jyusu sirdsapziņas nu myrušim dorbim, lai jyus kolpōtu dzeivajam Dīvam.
15 Un tōpēc Jys ir jaunō īstōdejuma Vydōtōjs. Un lai paaicynōtī sajimtu apsūleitū myužeigū montōjumu, Jam pyrmōk vajadzēja nūmērt, lai nūcaltu grākus, kas pyrmōs dereibas laikā beja padareiti. 16 Un pi testamenta ir vajadzeigs pīrōdeit montōjuma atstōjēja nōvi, 17 jo tikai ar jō nōvi testamentam ir lykumeigs spāks. Koleidz mantōjuma atstōjējs vēļ ir dzeivs, tam lykumeiga spāka nava. 18 Tōpēc arī pyrmō dereiba nabeja nūslāgta bez ašņa. 19 Kad vysas bausleibas vysai tautai lykumeigi beja pasludynōjis, Moizešs pajēme ōžu un teļu asni kūpā ar yudini, sorkonu vylnu un hisopu un apsvaideja ar jū grōmotu un vysu tautu 20 saceidams: Šytys ir dereibas asnis, kuru Dīvs ar jums ir nūslēdzis. 21 Tai pat ar asni jys apsvaideja nūmetni un vysus dīvakolpōšonas traukus. 22 Un vyspōr, pēc lykuma natōļ vyss ar asni teik teireits; un bez ašņa izlīšonas nav pīdūšonas. 23 Un jo ar šaidim leidzēklim vajadzēja teireit debeseigūs lītu attālu, tad debeseigōs pošas pīprosa daudz piļneigōku par šytim upuru. 24 Un Kristus īgōja na ar cylvāka rūkom caltajā svētneicā, kura byutu eistōs attāls, bet gon pošūs dabasūs, lai tagad Dīva prīškā par mums aizbyldātu.
25 Jam nav vajadzeigs pastōveigi sevis upurēt, kai vērsgoreidznīkim, kas gods godā gōja vyssvātōkajā ar svešu asni, 26 cytaiž Jam vajadzātu nu pasauļa radeišonas jau daudzi reižu cīst. Jys nōce tik vīnu reizi, laikam izapyldūt, lai caur poša sevis uzupurēšonu nūcaltu grāku. 27 Un kai cylvākam ir nūlykts tikai reizi nūmērt un pēc tam stōtīs tīsas prīškā, 28 tai arī Kristus tik reizi uzupurēja sevi, lai nūcaltu daudzejū grākus. Ūtrreiz Jys atnōks bez grāka, lai izpesteitu tūs, kas Jō gaida.
1 Bija jau gan arī pirmajai (derībai) dievkalpojumu noteikumi un laicīga svētnīca,
2 Jo telts tika uzcelta—priekšējā, kufā bija svečturis un galds un skatāmās maizes; šī tiek saukta par svēto vietu.
3 Bet aiz otra priekškara telts, kas tiek saukta par vissvētāko,
4 Kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Arona zizlis un derības plāksnes,
5 Pāri par to godības cherubi, kas apēnoja salīdzināšanas vāku. Par tiem tagad nav jārunā atsevišķi.
6 Bet pastāvot šādai iekārtai, priekšējā teltī vienmēr ieiet priesteri izpildīt dievkalpojumus,
7 Bet otrā vienreiz gadā vienīgi augstais priesteris, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sevi pašu un par tautas neapzinātiem grēkiem.
8 Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklājies, kamēr pastāv pirmā telts,
9 Kas ir tagadējā laikmeta līdzība; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo.
10 Bet tie tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam.
11 Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, ir caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir ne šai radībai piederīgu,
12 Ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu.
13 Jo, ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai,
14 Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā gara spēkā pats sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.
15 Un tādēļ viņš ir jaunās derības starpnieks, lai, pēc tam kad viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu.
16 Jo, kur ir novēlējums, tur nepieciešami jāpierāda novēlētāja nāve.
17 Jo novēlējumam ir spēks pēc nāves, bet nav spēka, kad novēlētājs vēl dzīvs.
18 Tāpēc ari pirmā derība nav bez asinīm iesvētīta.
19 Jo, kad Mozus visai tautai bija pateicis visas pavēles saskaņā ar bauslību, viņš ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un sarkanu vilnu un īsopu un apslacīja pašu grāmatu un visu tauta, sacīdams:
20 „Šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis.“
21 Bet arī telti un visus dievkalpojuma rīkus viņš tāpat apslacīja ar asinīm.
22 Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.
23 Debesu lietu attēliem jātop šķīstītiem ar to pašu, bet debesu lietām pašām ar labākiem upuriem nekā šīs.
24 Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā,
25 Nevis lai sevi bieži upurētu, kā priesteris ikgadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm,
26 Citādi viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, sevi upurējot.
27 Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,
28 Tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt, neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas viņu gaida.
