III.
Kristus ir augstōks par Moizešu.
1 Tōpēc, svātī brōli, debeseigō aicynōjuma daleibnīki, raugatēs uz Jezu, tū syuteitū un augstū goreidznīku, kuru mes aplīcynojam, 2 kas ir uzticeigs Tam, kas Jū īcēle kai Moizešu vysā sovā nomā. 3 Jam pīkreit lelōks gūds na kai Moizešam, jo mōjas cālōjam pīkreit lelōks gūds na kai mōjai. 4 Ikvīnai mōjai ir sovs cālōjs. Vysumu ir uzcēlis Dīvs. 5 Moizešs beja uzticeigs vysā jō nomā kai kolps, lai līcynōtu tū, kas jam beja lykts, 6 Bet Kristus ir par Jō nomu kai dāls. Un tys noms asom mes, jo tikai uzticeibu un cereibas līgsmeibu mes paturēsim nasatrycynōtu leidz beigom. 7 Tōpēc ir tai kai Svātais Gors soka: Jo šudin jyus Jō bolsu izdzērssit, 8 naaizcītynojit sovu siržu, kai saryugtynōjumā, kārdynōšonas dīnā tuksnesī, 9 kur jyusu tāvi mani kārdynōja un izaicynōja, lai gon uz munim dorbim skatejōs jau četrudesmit godu. 10 Tōpēc es sasadusmōju uz tōs tautas un saceju: Jī vysod moldōs sirdī, un nava pazynuši munu ceļu. 11 Tōdēļ arī zvērēju sovā dusmē: Munā mīrā jī lai naīt.
12 Raugatēs, brōli, ka nivīnam nu jums nabyutu ļauna, naticeiga sirds, un nivīns naatkrystu nu dzeivō Dīva, 13 Bet gon pamūdynojit vīns ūtru dīn dīnā, koleidz vēļ saucās „šudiņ,“ ka nivīna nu jums naaizcītynōtu grāka mōni. 14 Jo mes asom Kristus leidzdaleibnīki, mums tikai vajaga īsōktū dzeivū ticeibu paturēt leidz golam. 15 Un koleidz mums teik saceits: Jo šudin Jō bolsu izdzērssit, naaizcītynojit sovu siržu kai saryugtynōšonas laikā. 16 Kas tad ir tī, kas jū dzērdēja, bet tūmār saryugtynōšonai pasadeve? Vai tad na visi tī, kas ar Moizešu beja izgōjuši nu Egiptes? 17 Un uz kō Jys četrudesmit godu ilgi dusmōjōs? Vai tad na uz tim, kas beja sagrākōjuši un kuru mīsas palyka tuksnesi? 18 Kam tad cytam na kai tim, kas beja napaklauseigi Jys zvērēja, ka tī naīīs Jō mīrā? 19 Tai tad mes radzam, ka sovas naticeibas dēļ jī tur navarēja īīt.
1 Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, ņemiet vērā Dieva sūtni un augsto priesteri Jēzu, ko mēs apliecinām,
2 Kas uzticīgs tam, kas viņu iecēlis, kā arī Mozus visā viņa namā.
3 Bet šim ir piešķirta daudz lielāka godība nekā Mozum, kā jau arī lielāks gods nekā namam ir tā cēlējam.
4 Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.
5 Un Mozus gan ir bijis uzticīgs visā viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, par ko vēlāk sludinās,
6 Bet Kristus kā dēls pār viņa namu; viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.
7 Tāpēc, kā Svētais Gars saka: „Šodien, ja dzirdēsit viņa balsi,
8 Neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī,
9 Kur jūsu tēvi mani kārdinājuši pārbaudīdami,
10 Kaut gan bija redzējuši manus darbus četrdesmit gadu. Tāpēc es sa-šutu par šo paaudzi un teicu. Vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet manus ceļus viņi nav atzinuši,
11 Tāpēc es esmu zvērējis savās dusmās: tiem nebūs ieiet manā atdusā.“
12 Pielūkojiet, brāp, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13 Bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka šodien, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.
14 Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru.
15 Ja saka: „Šodien, ja jūs viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā!“
16 Kufi no dzirdējušiem sajuta rūgtumu? Vai ne visi, kas Mozus vadībā bija izgājuši no Ēģiptes?
17 Par kuriem viņs bija sašutis četrdesmit gadu? Vai ne par tiem, kas grēkojuši, kupu miesas kritušas tuksnesī?
18 Par kuriem tad viņš ir zvērējis, ka tiem nebūs ieiet viņa atdusā, ja ne par tiem, kas nebija klausījuši?
19 Tā mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības dēļ.
