III.
Kristticeigō dzeive.
1 Un jo jyus ar Kristu asot augšampīsacāluši, tad meklejit tō, kas augšā ir, kur Kristus pa Dīva lobajai sēd. 2 Dūmojit par tū, kas augšā ir un na par tū, kas vērs zemes. 3 Jyus asot nūmyruši un jyusu dzeive ar Kristu ir Dīvā nūslāpta. 4 Bet jo Kristus, myusu dzeiveiba, pasarōdeis, arī jyus ar Jū pasarōdeisit gūdeibā. 5 Mērdejit lūcekļūs tū, kas ir zemisks: naceisteibu, bezkauneibu, kaisleibu, ļaunū kōreibu, un montkōreibu, kas nav nikas cyts, kai kolpōšona elkim. 6 Un šytūs dēļ nōk Dīva dusme par napaklauseibas bārnim. 7 Arī jyus bejot jom padūti, kas jymūs dzeivōjot. 8 Bet tagad jyus metit molā vysu: dusmi, kaisleibu, ļaunumu, saimōšonu un nu jyusu lyupom kaiteigōs runas. 9-10 Cyts cyta naapmalojit. Veļcit nūst vacū cylvāku reizē ar jō dorbim un apveļcit jaunū, kas ir atjaunōts saprasšonā pēc sova Radeitōja veida, 11 un te vairs nav ni pogōns, ni jūds, ni naapgraizeitais, ni apgraizeitais, ni barbars, ni skitīts, ni vērgs, ni arī breivais, bet gon vyss un vysā ir Kristus.
12 Tai tad, apsagērbit kai Dīva izlaseiti, svātī un nūmīļōtī sirsneigā žālsirdeibā, labvēleibā, pazemeibā, lānprōteibā un pacīteibā. 13 Esit vīns pret ūtru īcīteigi un pīdūdit, jo vīnam pret ūtru ir kaida syudzeiba. Kai Kungs jums pīdeve, tai arī jyus pīdūdit. 14 Bet vērs šytō vysa jyus īsagērbit mīlesteibā, kas ir piļneibas saišks. 15 Lai jyusu sirdīs volda Kristus mīrs, kura dēļ jyus asot paaicynōti vīnā mīsā. Esit pateiceigi. 16 Lai Kristus vōrds jyusūs dzeivoj bogōteigi. Cyts cytu pamōcit un pamūdynōjit vysā gudreibā. Gūdynojit Dīvu ar pateiceigu sirdi dzīdōdami psaļmus, himnus un goreigōs dzīsmes. 17 Kū vin jyus vōrdūs vai dorbūs dareitu, tū dorit Kunga Jezus (Kristus) vōrdā caur Jū pasateikdami Dīvam Tāvam.
18 Jyus sīvas, esit sovim veirim padeveigas; tai pīdar ikš Kunga. 19 Jyus, veiri, mīļojit sovas sīvas un naesit pret jom saryugtynōti. 20 Jyus, bārni, esit vysā kamā paklauseigi sovim dzymdynōtōjim, tys pateik Kungam. 21 Jyus, tāvi, naceidynōjit sovu bārnu, ka tī nakrystu pagurumā. 22 Jyus, kolpi, esit vysā kamā paklauseigi sovim vērszemes kungim, na kai ocu kolpi, kas cylvākim grib īpatikt, bet gon ar sirds vinkōršeibu Kunga bailē. 23 Un kū jyus dorat, tū dorat nu sirds kai Kungam, bet na kai cylvākam. 24 Jyus zynat, ka atolgōjumā nu Kunga sajimsit montōjumu. Kolpojit Kristus Kungam. 25 Kas dora nataisneibu, tys par sovu nataisneibu sajims strōpi un te nateik jimta vārā persona.
1 Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.
2 Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.
3 Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.
4 Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit lidz ar viņu.
5 Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.
6 Viņu dēļ nāk Dieva dusmiba pār nepaklausības dēliem,
7 Kupu vidū arī jūs kādreiz esat staigājuši, kad jūs vēl tanīs dzīvojāt.
8 Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē.
9 Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.
10 Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.
11 Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne bauslības cilvēka, ne pagāna, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos—Kristus.
12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 Ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
14 Un pārī visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.
15 Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!
16 Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā un dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!
17 Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur viņu.
18 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas tā Kunga draudzē.
19 Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.
20 Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.
21 Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.
22 Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā.
23 Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem,
24 Jo jūs zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam—Kristum.
25 Kas nepareizi darījis, dabūs, pelnīto atmaksu; tur neievēro ārējo stāvokli.
