II.
1 Bet tu, muns dāls, esi styprs žēlesteibā, kas ir ikš Jezus Kristus. 2 Un kū tu nu manis daudzejūs līcinīku klōtbyutnē esi dzērdējis, tū pasnīdz uztycamim veirim, kas ir spējeigi mōceit otkon cytus. 3 Panes cīsšonas reizē ar mani, kai lobs Jezus Kristus karaveirs. 4 Nivīns (Dīva) karaveirs nanūsadūd blokus peļņai, jo jys grib īpatikt sovam kara vodūņam. 5 Un jo kas uzastōj saceikstēs, tad uzvaras krūni jys sajam tik tod, jo jys lykumeigi ir ceinējīs. 6 Jo zemkūpis pyulejās, tad jam kai pyrmajam ir daleiba augļūs. 7 Pōrdūmoj tū, kū es soku, un Kungs tev dūs saprasšonu vysā kamā.
8 Pīmini, ka (Kungs) Jezus Kristus, nu Davida ciļts ir nu myrūnim pīsacēlis saskaņā ar munu Evangeliju. 9 Par tū es cīšu sōpes pat važōs asmu sakolts kai kaids nūzidznīks, bet Dīva vōrds nav sasīnams. 10 Tōpēc es izlaseitūs dēļ pacīšu vysu, lai jī ikš Jezus Kristus sasnāgtu pesteišonu un myužeigū gūdeibu. 11 Un šytys vōrds ir patīss: Jo mes leidz ar Jū asom nūmyruši, tad mes leidz ar jū arī dzeivōsim. 12 Jo mes leidz ar Jū pacīteigi izturēsim, tad mes leidz ar Jū arī vaļdeisim. Bet jo mes Jō aizalīgsim, tad arī Jys myusu aizalīgs. Jo mes nabyutu uzticeigi, 13 arī tad Jys paliks uzticeigs: Jys pats sevis aizalīgt navar.
Moldu mōceibu apkarōšona.
14 Šytū tu jim atgōdynoj un jūs zvārynoj Dīva prīškā, lai jī nacaltu nikaidu streidu, kas nikō nadūd, tikai nas samaitōšonu tim, kas jūs klausōs. 15 Esi dedzeigs, lai Dīva prīškā sevi parōdeit par strōdnīku, kam baile ir sveša, un kas patīseibas sludynōšonu labi pōrvolda. 16 Izasorgoj nu pasauleigas un tukšas pļōpōšonas, jo caur tū jī kreit arvīnu dziļōk bezdīveibā, 17 un jūs runa izaplēš kai vēzis. Pi taidim pīdar Hymenejs un Filets; 18 jī nu patīseibas ir atkrytuši apgolvōdami, ka augšamceļšonōs jau asūt nūtykuse. Ar tū jī dažim ir atrōvuši ticeibu. 19 Tūmār Dīva ceļtnes styprais pamats palīk stōvūt un jam ir sekūšs zeimūgs: Kungs sovejūs pazeist, un: Ikvīns, kas Kunga vōrdu pīsauc, lai raunās nūst nu nataisneibas.
20 Un lelā mōjā ir na tik vīn zalta un sudobra trauki, bet arī kūka un mōla; vīnus lītoj gūdam, ūtrus nagūdam. 21 Jo kas nu tim ļaudim atsaraus nūst, tad tys byus gūda trauks, svāts, Kungam izlītojams deļ ikvīna loba dorba.
22 Sorgojīs nu jauneibas īkōrōjumim un ryupejīs par taisneibu, ticeibu, (cereibu), mīlesteibu, un mīru pi tim, kas Kungu pīsauc ar teiru sirdi. 23 Muļkeigus un naatteiceigus jautōjumus atraidi, zynōdams, ka nu tim ceļās streidi. 24 Kunga kolpam streidētīs navajaga, bet gon jōir pret visim lānprōteigam, mōceibā nūryudeitam un pacīteigam. 25 (Patīseibas) pretinīkus laipni pōrsorgoj. Varbyut Dīvs jim tūmār vēļ dūs atsagrīsšonu, lai jī pazeitu patīseibu, nōktu otkon pi apziņas 26 un izarautu nu valna spūstim, ar kurim tys jūs beja valdzynōjis, lai pasadūtu jō grybai.
1 Tad nu tu, mans bērns, topi spēcīgs žēlastībā, kas sakņojas Kristū Jēzū,
2 Un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.
3 Cieti līdz ar citiem ļaunumu, būdams labs Kristus Jēzus kareivis.
4 Neviens, atrazdamies karapulkā, nepinas ar dzīves darīšanām, lai viņš varētu patikt karakungam.
5 Un jebšu kāds cīnās, viņš dabū vainagu tikai tad, kad viņš ir cīnījies pareizi.
6 Zemkopim, kas nodevies lauka darbam, pienākas pirmajam dabūt savu tiesu no augļiem.
7 Iegaumē, ko es tev saku. Gan jau dos tev tas Kungs saprašanu visās lietās.
8 Turi prātā Jēzu Kristu, kas uzmodināts no miroņiem, no Dāvida cilts, —pēc mana evaņģēlija.
9 Par to es ciešu, pat saites kā ļaundaris, bet Dieva vārds nav saistīts.
10 Tāpēc es visu panesu izredzēto dēļ, lai arī viņiem būtu daļa pie pestīšanas, kas dota Kristū Jēzū, un pie mūžīgas godības.
11 Patiess ir šis vārds: Ja mēs esam līdz miruši, tad mēs arī līdzi dzīvosim;
12 Ja mēs pastāvam ciešanās, tad mēs arī līdzi valdīsim; ja mēs aizliegsim, tad ari viņš aizliegs mūs;
13 Ja mēs esam neuzticīgi, viņš paliek uzticīgs, jo viņš nevar sevi pašu aizbēgt.
14 To visu atgādini, svinīgi pieko-dinādams Dieva priekšā, lai viņi nekarotu vārdiem; tas nekam neder, tas samaitā klausītājus.
15 Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.
16 Bet no nesvētām un tukšām runām izvairies, jo viņi arvien dziļāk iestigs bezdievībā,
17 Un viņu vārdi kā ēdējs klimzdami klimtīs; tādi ir Himenajs un Filēts,
18 Kas ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi, un sagroza dažiem ticību.
19 Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: tas Kungs pazīst savējos un lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina tā Kunga vārdu.
20 Lielā namā ir netikvien zelta un sidraba trauki, bet arī koka un māla, un citi godam, bet citi negodam;
21 Ja tad nu kāds nošķīstās no tādām lietām, tad viņš būs trauks godam, svēts, derīgs tam Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam.
22 Bēdz no jaunekļa iekārībām un dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, miera ar tiem, kas piesauc to Kungu ar skaidru sirdi.
23 Bet aplamās un nemākulīgās prātošanas noraidi, zinot, ka tās rada kajus;
24 Bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu,
25 Tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus, —varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,
26 Un viņi atkal atgūtu skaidru prātu atraisīdamies no velna valga, ar ko tie savaldzināti.
