II.
Breidynōjums pret moldu mōceitōjim.
1 Kai tautā beja vyltus pravīši, tai storp jums vyltus mōceitōji. Jī izplateis iznīceigas mōceibas un aizalīgs Kunga, kas jūs atpērka un poši sev sagatavōs ōtru iznīceibu. 2 Daudzejī jūs palaidneibom sekōs un jūs dēļ saimōs patīseibas ceļu. 3 Montkōreibas piļni jī izmontōs jyusus ar viļteigom runom. Bet jau sen ir sagatavōta dēļ jim tīsa un jūs iznycynōšona nasnauž. 4 Dīvs naapžālōja pat engeļu, kuri beja sagrākōjuši, bet nūgryude jūs tymsajūs eļnes bezdibiņūs, kur jī tiks uzglobōti tīsai.
5 Arī vacō pasauļa Jys nataupeja, un izglōbe tikai Noesu, taisneibas vēstnesi reizē ar citim septenim tad, kad Jys bezdīveigūs pasaulī lyka īsalaust yudiņa plyudim. 6 Jys nūtīsōja uz iznīceibu Sodomas un Gomoras mīstus un palnus nūlyka kai atbaidūšū pīmāru tam, kas sagaida bezdīveigūs. 7 Jys izglōbe tikai taisneigū Lotu, kuram nu bezdīveigūs dzeives daudz vajadzēja cīst. 8 Un šytam taisneigajam storp jim dzeivojūt vajadzēja dzērdēt un skateitīs uz jūs bezdīveigajim dorbim un tys dīn dīnā mūceja jō taisneigū dvēseli. 9 Bet Kungs zyna kai padīveigūs izglōbt nu pōrbaudejumim un bezdīveigūs nūstrōpēt un tīsas dīnai uzglobōt, 10 un it seviški tūs, kuri naceistā kaisleibā pasadūd mīsai un pasmōdej vērseibas. Sovā ītīpeibā jī īsadrūšynoj saimōt gūdeibu, 11 kur pat engeli, kas spāka un vareibas ziņā stōv augšōk, naīsadrūšynoj Kunga prīškā izsaceit par jim pasmōdejūša sprīduma. 12 Bet šytī kai naprōteigī lūpi, kuri jau pēc dobas ir tikai tōdēļ, lai jūs sakartu un nūkautu, saimoj tū, kō poši nazyna. 13 Un jim beigas byus taidas pat kai tim, un jī par sovu nataisneibu sajims atmoksu.
Dīnas baudōs rosdami patikšonu, jī kai nateireibas un kauna traipi grymst sovōs īgrybōs un sovōs izlaisteibōs īvalk arī jyusus. 14 Jūs acis ir lauleibas lauzšonas pylnas un napīsōtynojamas grākōšonā un jī īvilinoj napatstōveigōs dvēseles. Jūs sirds ir īvyngrynōta progoreibā. Jī ir nūlōdēšonas bārni. 15 Jī eistū ceļu ir atstōjuši un ir nūgrymuši moldūs, jo jī ir aizgōjuši pa Balaama, Bosora dāla ceļu, kas gribēja sajimt nataisneigu olgu, 16 bet par sovu bezdīveigū dorbu sajēme rōjīni, jo māms lūps aizarunōja cylvāka bolsā un aizkavēja pravīša muļkeibu.
17 Jī ir bezyudiņa olūti, mōkūni, kurus vātra dzonoj. Deļ jim ir sagatavōts vystymsōkais tymsums. 18 Jī tur uzpyuteigas un nakrītnas runas un caur mīseigom kōreibom un bezkauneibom pīvalk pi sevis tūs, kuri nasen nu maļdeigōs dzeives ir atsagrīzuši. 19 Jī, kas poši ir iznīceibas vērgi, tim pīsūleja breiveibu, bet jo kas kū pōrspēj, tod tam tys ir par vērgu. 20 Un jo taidi, kas caur myusu Kunga un Pesteitōja Jezus Kristus pazeišonu nu pasauļa nakrītneibom ir atrauti, otkon ar tom apsajūž un jom pasadūd, tad taidu pādejōs lītas par pyrmajom ir ļaunōkas. 21 Jim byutu bejis lobōk, jo jī taisneibas ceļa pavysam nabyutu pazynuši, na kai pazynušim otkon atkrist nu jim pasnāgtajom svātajom bausleibom. 22 Uz jim atsateic sokomvōrds par suni, kas atsagrīž uz sovu izvāmumu, un par cyuku, kas pēc mozgōšonas otkon vōļojās dubļūs.
1 Bet ir ari bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.
2 Daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots.
3 Mantkārībā viņi izmantos jūs ar izdomātiem vārdiem; sodība, kas jau sen viņiem nolemta, nekavējas nākt, un viņu posts nesnauž.
4 Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam.
5 Viņš arī nesaudzēja seno pasauli, bet sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei, izglāba tikai taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem.
6 Tāpat viņš nosodīja Sodomas un Gomoras pilsētas, pārvērzdams tās pelnos un iznīcinādams, atstājot tā biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot.
7 Viņš izglāba taisno Latu, kam bezdievju netiklā dzīve sagādāja ciešanas.
8 (Jo taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, mocījās savā taisnajā dvēselē dien’ no dienas, redzēdams un dzirdēdams viņu negantos darbus).
9 Tā tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā,
10 Sevišķi tos, kas seko miesai kārībās kas viņus apgāna, un nicina augsto varu. Pārdroši pārgalvji, tie nebīstas no godības eņģeļiem, bet zaimo tos,
11 Kamēr eņģeļi, kaut gan tie ir stiprumā un spēkā lielāki, nenosoda viņus, tos zaimodami tā Kunga priekšā.
12 Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas raditī satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc ka tie zaimo to, ko tie nepazīst,
13 Saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums.
14 Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.
15 Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam, kas dzinās pēc netaisnās algas,
16 Bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.
17 Tie ir avoti bez ūdens, vēja dzenāti mākoņi, viņiem nolemta vis-dziļākā tumsība.
18 Jo, runādami lepnus, tukšus vārdus, tie vilina ar miesas kārībām netiklās baudās tos, kas tikko izbēguši maldu ceļu gājējiem.
19 Apsolīdami tiem svabadību, paši viņi kalpo postam, jo, kūja kāds ir uzvarēts, tā kalps viņš ir.
20 Jo, ja tic, kas pasaules gānekļiem mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā izbēguši, bet tanīs atkal iepīti, zaudē cīņu, tad viņu gals ir kļuvis ļaunāks nekā viņu sākums.
21 Jo labāki viņiem būtu bijis, kad tie nebūtu atzinuši taisnības ceļu, nekā pie atziņas nākušiem nogriezties no viņiem uzticētā svētā baušļa.
22 Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: „Suns atgriežas pie sava paša vēmekļa,“ kā ari: „Cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.“
