II.
1 Es pats sevī asmu nūlēmis pi jums ar skumi ūtrreiz naīt. 2 Un jo es jyusus skumdynōtu, kas tad mani prīcynōs, jo na tys, kam es pats asmu skumi sagōdōjis? 3 Es šytū jums rokstu tōpēc, lai es pi jums atnōkūt naskumtu par tim, nu kurim man vajadzātu prīcōtīs; es asmu pōrlīcynōts par jums visim, ka muns prīks ir jyusu vysu prīks. 4 Es gon jums raksteju daudz osorōs un daudz spaidūs un sirds bailēs na tōpēc, lai jyus skumtu, bet gon, lai jyus saprostu, cik stipri es jyusus mīļoju.
5 Jo kas izsauce kaidu skumi, tad tys na tik stipri mani, bet gon, mozōkais pa daļai, — lai napōrspeilātu, — jyusus vysus skumdynōja. 6 Un jam ir pīteikūša vairōkuma uzlyktō strōpe. 7 Pīdūdit jam tū vairōk tagad un jū īprīcynojit, ka jys pōrōk lelas skumes dēļ nakrystu izmysumā. 8 Tōpēc es jyusus uzaicynoju, lai jyus parōdeitu pret jū mīlesteibu. 9 Šymā eisti nūlyukā es jums raksteju, lai jyusus pōrbaudeitu, vai jyus vysā kamā asot paklauseigi. 10 Kam jyus atlaižat, tam arī es atlaižu. Un jo es atlaižu, jo man ir kas atlaižams, tad es Kristus prīškā atlaižu jyusu dēļ. 11 Lai satans myusu napīviļ, jo jō nūdūmi mums ir labi zynomi.
12 Kad es atgōju Troadē lai sludynōtu Kristus Evangeliju, man atsadareja ikš Kunga vōrti, 13 bet tūmār sirdī nabeja mīra, jo es naatrodu sova brōļa Tita. Tad es nu jim atsavadeju un aizgōju uz Makedoniju.
14 Un paļdis Dīvam, kas mums dūd vysod ikš (Jezus) Kristus uzvaru un ļaun caur mums sevis pazeišonas smaržai izaplateit vysur. 15 Mes asom Kristus pateikamō smarža Dīva gūdam storp tim, kas byus izpesteiti, kai arī storp tim, kas īt pazusšonā; 16 deļ vīnim mes asam nōves smarža, kas nas nōvi, deļ cytim dzeives smarža, kas nas dzeivi. Un kas tam ir pīmārōts? 17 Mes Dīva vōrda navyltojam, kai daudzejī cyti, bet gon runojam atklōti nu Dīva ikš Kristus Dīva prīškā.
1 Es biju sevi nodomājis nenākt atkal pie jums ar skumjām,
2 Jo, ja es jūs skumdinu, kas tad mani iepriecinās, ja ne tas, ko es esmu skumdinājis.
3 Tamdēļ es jums aizrakstīju, lai man nākot, nebūtu jānoskumst par tiem, par kujiem man būtu jāpriecājas; un es stipri ceru, ka mans prieks būs ari jūsu visu prieks.
4 Jo lielās bēdās un sirds bailēs un ar daudz asarām es jums esmu rasktījis, nevis lai jūs skumdinātu, bet lai jūs redzētu manu lielo mīlestību uz jums.
5 Bet, ja kas skumdinājis, tas nav tik mani skumdinājis, bet, lai neteiktu par daudz, pa daļai jūs visus.
6 Tādam ir vairākuma rājiens pietiekošs.
7 Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas.
8 Tāpēc es jūs lūdzu, parādiet viņam mīlestību.
9 Taisni tamdēļ es jums rakstīju, lai pārliecinātos, vai jūs esat paklausīgi visās lietās.
10 Kam jūs piedodat, tam ari es pie-dodu; jo, ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai sātāns mūs nepieviltu;
11 Jo viņa nodomi mums labi zināmi.
12 Bet kad es nonācu Troadā sludināt Kristus evaņģēliju un durvis man atvērās tā Kunga darbā, man sirdī nebija miera, tamdēļ ka brāli Titu neatradu;
13 Bet no tiem atvadījies, aizgāju uz Maķedoniju.
14 Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata viņa atziņas labo smaržu visās malās.
15 Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.
16 Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību. Un kas šim darbam ir derīgs?
17 Jo mēs neesam tādi, kā lielais vairums, kas izlietā Dieva vārdu veika-lam, bet mēs runājam no skaidras sirds, kā Dieva uzdevumā un Dieva priekšā Kristus spēkā.
