IV.
1 Nūmīļōtī, naticit ikvīnam goram, bet gon gorus pōrbaudit, vai jī ir nu Dīva, jo uz pasauli ir atgōjuši vyltus pravīši.
2 Dīva goru jyus pazeisit šai: Ikvins gors, kas aplīcynoj, ka Jezus ir Kristus, kas mīsā ir atnōcis, paīt nu Dīva. 3 Un nivīns gors, kas Jezus naatzeist, nu Dīva napaīt. Tys ir antikrists, par kura atnōkšonu jyus asot dzērdējuši. Un tys pošlaik jau ir pasaulī.
4 Jyus, bērneni asot nu Dīva un jyus asot tū uzvarējuši, jo lelōks ir tys, kas jyusūs ir, nakai tys, kas pasaulī ir. 5 Jī paīt nu pasauļa, tōpēc jī pasauleigi runoj un pasauļs jūs klausa. 6 Bet mes asom nu Dīva. Kas Dīvu pazeist, tys myusu klausa. Kas nav nu Dīva, tys myusu naklausa; un nu šytō var pazeit patīseibas goru un moldu goru.
Dīvs ir mīlesteiba.
7 Nūmīļōtī, mīļōsim vīns ūtru. Mīlesteiba paīt nu Dīva, un ikvīns, kas mīļoj, ir dzimis nu Dīva un Dīvu atzeist. 8 Kas namīļoj, tys Dīva napazeist, jo Dīvs ir mīlesteiba. 9 Un Dīva mīlesteiba uz mums pasarōdeja tamā, ka Dīvs ir atsyutejis uz pasauli sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai mes caur Jū dzeivōtu. 10 Mīlesteiba pastōv na tamā, ka mes mīļojam Dīvu, bet gon tamā, ka Jys myusus ir nūmīļōjis un sovu Dālu atsyutejis kai pōrlyuguma upuru par myusu grākim.
11 Nūmīļōtī, jo Dīvs myusus tai ir nūmīļōjis, tad arī mums ir pīnōkums vīnam ūtru mīļōt. 12 Dīva nivīns nav redzējis, tūmār, jo mes vīns ūtru mīļojam, tad myusūs ir Dīvs, un Jō mīlesteiba myusūs ir piļneiga. 13 Un nu tō mes varam pazeit, ka mes asom Jymā un Jys myusūs, ka Jys nu sova Gora mums ir īdevis. 14 Un mes asom redzējuši un līcynojam, ka Tāvs Dālu ir syutejis kai pasauļa Pesteitōju. 15 Kas aplīcynoj, ka Jezus ir Dīva Dāls, tymā mit Dīvs un jys Dīvā.
16 Mes asom pazynuši un īticējuši mīlesteibai, ar kuru Dīvs myusus ir nūmīļōjis. Dīvs ir mīlesteiba. Kas mit mīlesteibā, tys mit Dīvā un jymā mit Dīva.
17 Un (Dīva) mīlesteiba myusūs pīsapylda tamā, ka mums ir cereiba tīsas dīnai. Un tai kai Jys ir, tai arī mes asom šymā pasaulī. 18 Mīlesteibā nava nikaidas bailes, jo piļneigō mīlesteiba baili padzan; baile leidz ar sevi nas strōpi, un tys, kas beistās, mīlesteibā nava piļneigs.
19 Mes (Dīvu) mīļojam, jo Jys myusus ir pyrmōk nūmīļōjis.
20 Jo kaids saceitu: Es Dīvu mīļoju, bet sovu brōli īneistu, tod tys ir meļs. Jo kas namīļoj sova brōļa, kuru jys redz, tys navar mīļōt Dīva, kura jys naredz. 21 Un mums ir nu Jō šitei bausleiba, ka tys, kas mīļoj Dīvu, mīļoj arī sovu brōli.
1 Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē.
2 No tā atzīstiet Dieva garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva.
3 Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē.
4 Jūs, bērniņi, esat no Dieva, un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.
5 Viņi ir no pasaules, tāpēc viņu runa ir pasaulīga, un pasaule klausa viņus.
6 Mēs esam no Dieva; kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav no Dieva, neklausa mūs. No tā pazīstam patiesības garu un maldu garu.
7 Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
8 Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
9 Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpicdzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.
10 Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.
11 Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.
12 Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.
13 No tā mēs atzīstam, ka mēs esam viņā un viņš mūsos, ka viņš mums no sava gara ir devis.
14 Un mēs esam redzējuši un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu par pasaules Glābēju.
15 Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
17 Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļā-vība tiesas dienā, jo, kāds viņš ir, tādi ari mēs esam šinī pasaulē.
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
19 Mīlēsim, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.
20 Ja kāds saka: „Es mīlu Dievu“, un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.
21 Un šis bauslis mums ir no viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli.
