IV.
1 Tai tad, ikvins myusus lai atzeist par Kristus kolpim un Dīva nūslāpumu pōrvaļdnīkim. 2 Nu pōrvaļdnīka nikas cyts nateik praseits, kai tik tys, lai ikvins byutu uzticeigs. 3 Man ir vīna olga vai jyus mani tīsojat, vai arī cyta kaida cylvāku tīsa; bet es pats sevis natīsoju. 4 Un lai gon es nikō sevī naapzynu, tūmār ar tū es veļ naasmu attaisnōts. Muns tīsōtōjs ir Kungs. 5 Tai tad, prīkšlaiceigi natīsojit, koleidz Kungs atnōks. Jys ceļs gaismā arī tū, kas tymsumā ir nūglobōts un atklōs sirds nūdūmus. Tad ikvins nu Dīva sajims teikšonu.
6 Brōli, tū es atteicynoju uz sevi un Apollonu jyusu dēļ, lai jyus nu mums mōceitūs (nūlykumam): Na vairōk par tū, kai stōv raksteits. Nivins nu jums lai nav uzpyuteigs kam par lobu uz ūtra rēkina. 7 Un kas tad tev dūd prīkšrūceibu? Un kas tev ir, kō tu naesi sajēmis? Bet jo tu esi sajēmis, kō tad tu dīžojis itkai nabyutu sajēmis?
8 Jyus jau asot seiti, jau bogōti palykuši, bez mums pi vaļdeišonas tykuši? Ak, kaut jyus byutu pi vaļdeišonas tykuši, tad arī mes ar jums reizē vaļdeitu! 9 Mums apostolim, kai līkās, Dīvs ir īrōdejis pādejū vītu, kai ļaundarim, kas ir nūtīsōti uz nōvi, jo mes pasauļam, engelim un cylvākim asom nūstōdeiti kai uz skotuves. 10 Kristus dēļ mes asom muļki, bet jyus ikš Kristus gudri; mes asom vōji, jyus asot stipri; jyus asot īcīnāti, mes pasmōdāti. 11 Leidz pat šai stundei mes cīšam bodu, slōpes, plykumu un teikam šausteiti, un mums nav nūmetnes. 12 Mes pyulejamēs un strōdojam poši ar sovom rūkom. Myusus lōd, bet mes slavejam, myusus vojoj, bet mes tū pacīteigi panasam. 13 Myusus saimoj, bet mes prīcynojam. Mes asom palykuši kai pasauļa māsli, kai vysu atkrytums leidz pat šam.
14 Es šytū rokstu na tōpēc, lai jyusus aizkaunātu, bet gon, lai jyusus kai sovus nūmīļōtūs bārnus pōrsorgōtu. 15 Lai gon jums ikš Kristus byutu daudzi tyukstūšu mōceitōju, tūmār nav daudz tāvu, jo ikš Jezus Kristus caur Evangeliju es jyusus dzemdēju. 16 Tai tad, es jyusus uzaicynoju: Sekojit munam pīmāram (kai es Kristus pīmāram sekoju).
17 Es pi jums syuteju Timoteju, sovu nūmīļōtū un uzticeigū ikš Kunga dālu, lai jys ikš Jezus Kristus jums atgōdynōtu munu mōceibu, kas ir ikš Kristus, kai es jū vysur, kotrā draudzē sludynoju. 18 Daži dīžojās itkai es pi jums naīsarasšūt; 19 bet, jo Dīvam labpatiks, es pi jums dreizā laikā aizīšu un pazeišu na uzpyuteigū vōrdus, bet jūs spāku, 20 jo Dīva vaļsteiba napastōv vōrdūs, bet gon spākā. 21 Kō jyus grybat? Vai lai es pi jums eju ar reiksti, vai arī mīlesteibas un mīrmīleibas gorā?
1 Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
2 No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.
3 Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat, vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats savs tiesnesis.
4 Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir tas Kungs.
5 Tā tad netiesājiet priekšlaikā, tiekāms tas Kungs atnāks; tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva.
6 Bet to, brāļi, es esmu zīmējis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu.
7 Jo kas tevi iecēlis pār citiem? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?
8 Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt.
9 Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.
10 Mēs esam ģeķi Kristus dēl, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti.
11 Līdz šai pašai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes.
12 Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam;
13 Mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai.
14 To rakstu jums, nevis jūs apkauno dams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus.
15 Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.
16 Tagad jūs pamācu: Sekojiet manai priekšzīmei!
17 Tādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns tā Kunga darbā, tas jums atgādinās manus, Kristus dotos, noteikumus, kā es visur mācu katrā draudzē.
18 Daži uzpūtušies, es nenākšot pie jums.
19 Bet es drīz nākšu pie jums, kad tas būs tā Kunga prāts, un gribu redzēt uzpūtušos—ne viņu vārdus, bet viņu spēku.
20 Jo Dieva valstība stāv ne vārdos, bet spēkā.
21 Ko jūs gribat? Vai lai es pie jums nāku ar rīksti, vai ar mīlestību un lēnprātību?
