XV.
Augšamceļšonōs nu myrūnim.
1 Brōli, es jums atgōdynōju tikai tū Evangeliju, kū es jums sludynōju. Tai kai jyus tū asot pījāmuši, tad pastōvit jymā drūši 2 un rūnit tur sev pesteišonu. Turitēs pi jō tik cīši, kai es jums sludynōju; cytaidi jyus veļteigi byutu pījāmuši ticeibu.
3-4 Vyspyrms es jyusus mōceju tū, kū pats sajēmu, ka Kristus saskaņā ar Rokstim par myusu grākim ir nūmiris, paglobōts, un saskaņā ar Rokstim trešajā dīnā pīsacēlīs augšam, 5 un pasarōdejis Kefam (‐Pīteram), pēc tam tim divpadsmit. 6 Tōlōk Jys pasarōdeja reizē vairōk kai pīcim simtim brōļu, nu kurim vairōkums vēļ šudin dzeivoj un tikai daži ir aizmyguši. 7 Tad jys pasarōdeja Jākubam, pēc tam arī vysim apostolim. 8 Pēdeigi Jys pasarōdeja arī man, kai kaidam nalaikā dzymušajam. 9 Jo es asmu storp apostolim tys mozōkais, pat nacīneigs par apostolu sauktīs, jo es vojōju Dīva bazneicu. 10 Bet caur Dīva žēlesteibu es asmu tys, kas asmu, un Jō žēlesteiba manī nabeja bez panōkumim. Es strōdōju vairōk, na kai vysi citi, (tys ir), na es, bet gon ar mani Dīva žēlesteiba. 11 Kai es, tai arī cyti sludynoj, un caur tū jyus asot īticējuši.
12 Un jo teik sludynōts, ka Kristus nu myrūnim ir pīsacēlīs, kai tad daži nu jums var apgolvōt, ka augšamceļšonōs nu myrūnim naasūt? 13 Jo augšamceļšonōs nu myrūnim nabyutu, tad arī Kristus nav augšamcēlīs. 14 Bet jo Kristus nu myrūnim nav augšamcēlīs, tad veļteiga ir myusu sludynōšona un tukša ir jyusu ticeiba. 15 Tad mes byutu uzskotami kai vyltus līcinīki Dīvam, jo mes pret Dīvu līcynōtu, ka Jys Kristu ir pīcēlis nu myrūnim, bet pīcēlis nabyutu, jo myrūni vyspōr natiks augšamcalti. 16 Jo myrūni natiks augšamcalti, tad arī Kristus nav augšamcēlīs. 17 Un jo Kristus nav augšamcēlīs, tad jyusu ticeiba ir veļteiga; jo jyus veļ asot sovūs grākūs, 18 un tī, kas ikš Kristus aizmyga, ir pazuduši. 19 Un jo mes šamā dzeivē asam cerējuši ikš Kristus, tad mes asam tī nūžālojamōkī storp vysim ļaudim.
20 Bet nyu Kristus ir pīsacēlis augšam kai pyrmais storp aizmygušajim. 21 Un kai caur vīnu cylvāku nōce nōve, tai caur vīnu cylvāku nōk arī augšamceļšonōs nu myrūnim. 22 Kai Odumā vysi nūmērst, tai ikš Kristus vysi atsadzeivynōs, 23 un ikvīns, kad uz jū nōks kōrta: kai pyrmais — Kristus, tad, Jō atnōkšonas breidī arī tī, kas Jam pīkreit. 24 Kad Jys Dīva vaļsteibu atdūs Dīvam un Tāvam un iznycynōs ikvīnu vaļdeišonu, ikvīnu spāku un varu, tad nōks beigas. 25 Un tad Jam byus jōvolda, koleidz zam Jō kōjom nūliks vysus īnaidnīkus. 26 Un kai pādejais īnaidnīks tiks iznycynōta nōve. 27 Zam Jō kōjom ir pakļauts vyss. Un jo Jys soka, ka vyss ir pakļauts, tad tys piļneigi tai ir, izjamut Tū, kas Jam vysu pakļōve. 28 Bet jo Jam byus pakļauts vyss, tad arī Dāls sevi pakļaus Tam, kas Jam vysu ir pakļōvis, lai vysā vyss byutu Dīvs. 29 Kū tad lai dora tī, kas par nūmyrušajim teik kristeiti, jo nūmyrušī nimoz nasacaltu augšam? Kōpēc tad par jim teik kristeiti? 30 Un kōpēc mes ikstundes sevi nūstōdam brīsmōs? 31 Dīn dīnā es asmu nōves brīsmōs tai, kai patīsai jyus, brōli, asot muns lapnums, kas man ir ikš Jezus Kristus myusu Kunga. 32 Lai gon es Efezā, kai ļaudis soka, ar plēseigajim zvērim ceinātūs, kū tad tys man paleidzātu? Jo nūmyrušī augšam nasaceļ, tad ēssim un dzersim, jo reit taipat nūmērsim. 33 Bet naļaunit sevis maldynōt! Ļaunas sarunas maitoj lobūs īrodumus! 34 Nōcit vaļsirdeigi pi apziņas un vairs nagrākojit! Dažim veļ tryukst atziņas par Dīvu. Šytū es jums soku, lai jyus saprostu kaunu.
Augšampīsacālušō mīsa.
35 Bet varbyut kaids jautōs: Kai tad nūmyrušī pīsaceļs? Kaidā tad mīsā tī nōks? 36 Muļkis! Tys, kū tu īsēj, uz dzeivi naīt, jo īprīkš nav nūmiris. 37 Un tys, kū tu īsēj, nav nōkamais augs, bet gon kvīšu vai arī cytas labeibas gryuds. 38 Un Dīvs jam dūd augumu pēc sovas labpatykas, un klōt pi tō ikvīnai sāklai sovu atsevišku augumu.
39 Arī vysas mīsas nava vīnaidas, bet gon cylvākam ir sovaida mīsa, četrkōjainim dzeivinīkim sovaida, putnim sovaida un zivim sovaida. 40 Ir kērmini debesīs ir arī kērmini vērs zemes, bet sovaidōks ir debess kērmiņu un zemes kērmiņu spūdrums. 41 Sovaidōks ir saules spūdrums, sovaidōks mēneša spūdrums, sovaidōks ir zvaigžņu spūdrums; pat zvaigzne nu zvaigznes atsaškir spūdrumā.
42 Tai ir arī ar augšamceļšonūs nu myrūnim. Teik sāts iznīceibā, augšampīcalts naiznīceibā; 43 sāts nagūdā, augšampīcalts gūdeibā; sāts vōjumā, augšampīcalts spākā; 44 sāts mīseigā mīsā, augšampīcalts goreigā mīsā. Un jo ir mīseiga mīsa, tad ir arī goreiga; 45 jo ir raksteits: Pyrmais cylvāks Odums kliva par byutni, kas mīseigi dzeivoj, pādejais Odums kliva par atdzeivynojūšū goru. 46 Pyrms, tūmār, nanōk goreigō, bet gon mīseigō un tad tikai goreigō. 47 Pyrmais cylvāks nōk nu zemes un ir zemysks, ūtrais nōk nu dabasim (un ir debeseigs). 48 Kaids zemyskais, taidi arī tī, kas vērs zemes ir; kaids debeseigais, taidi arī tī, kas ir debesīs. 49 Kai mes nosojam zemiskō tālu, tai sevī nosōsim debeseigō tālu. 50 Brōli, es jums golvoju, ka mīsa un asnis dabasu vaļsteibas īmontōt navar, ni arī iznīceibai padūtais naiznīceibas.
51 Raug, es jums pastōstu nūslāpumu: Mes vysi naīmigsim, bet vysi tiksim pōrveidōti, 52 un pi tam umai, ocu mirklī, leidz kū beidzamū reizi atskanēs taure. Taure atskanēs un nūmyrušī pīsaceļs naiznīceigi un mes tiksim pōrveidōti, 53 jo šytam iznīceibai padūtajam jōīsatērp naiznīceibā, un šytam mērsteigajam — namērsteibā.
Uzvara par nōvi.
54 Bet jo šytys iznīceibai padūtais teik īgārbts naiznīceibā un šytys mērsteigais namērsteibā, tad izapylda Rokstu vōrdi: Uzvarā ir apreita nōve. 55 Nōve, kur ir tova uzvara? Nōve, kur ir tovs dzalūņs? 56 Nōves dzaļūns ir grāks un grāka vara ir lykums. 57 Paļdis Dīvam, ka Jys mums deve uzvaru caur myusu Kungu Jezu Kristu. 58 Esit tad jyus, muni nūmīļōtī brōli, stipri, esit nasatrycynojami, esit vysod Kunga lītā centeigi byudami pōrlīcynōti, ka jyusu pyules ikš Kunga nabyus veļteigas.
1 Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,
2 Kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludinājis—citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.
3 To es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem,
4 Un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,
5 Un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem.
6 Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.
7 Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.
8 Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.
9 Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.
10 Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
11 Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.
12 Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?
13 Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad ari Kristus nav augšāmcēlies.
14 Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, un arī veltīga jūsu ticība.
15 Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, bet viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.
16 Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.
17 Un ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.
18 Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.
19 Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.
20 Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.
21 Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22 Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
23 Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.
24 Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.
25 Jo viņam vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.
26 Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznicināta—nāve.
27 Jo tas viņam ir visu nodevis apakš viņa kājām; bet kad saka: viss viņam nodots, tad protams, izņemot to, kas viņam visu nodevis.
28 Bet kad viņam viss būs nodots, tad ari Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.
29 Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?
30 Kādēļ arī mēs ikbrīdi esam briesmās?
31 Es mirstu ikdienas, tik tiešām, ka ūs, brāli, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
32 Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.“
33 Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.
34 Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.
35 Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?
36 Tu nesaprašai Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.
37 Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.
38 Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpat-nēju.
39 Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda pumu un citāda zivju miesa.
40 Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un citāds zemes ķermeņiem.
41 Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42 Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43 Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir ari garīga miesa.
45 Tāpat ir ari rakstīts: „Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli,“ pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu.
46 Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.
47 Pinnais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesim.
48 Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un kāds tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;
49 Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.
50 Bet to es saku, brāļi: Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz ari iznīcība var iemantot neiznicību.
51 Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,
52 Piepeši, acumirkli, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznicibā, un mēs tapsim pārvērsti.
53 Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznicibā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.
54 Un kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: „Nāve ir aprīta uzvarā!
55 Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?“
56 Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57 Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
58 Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.
