XI.
1 Sekojit man pakaļ tai, kai es Kristum.
Kai joizatur Dīvakolpōjumūs.
2 (Brōļi), tys ir teicami, ka jyus vysā kamā mani pīminit un īvārojit tūs aizrōdejumus, kurus es jums devu. 3 Es grybu, lai jyus zynōtu tū, ka ikvīna veirīša golva ir Kristus un sīvas golva ir veirs, bet Kristus golva ir Dīvs. 4 Ikvins veirīts, kas apsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej. 5 Ikvīna sīvīte, kas naapsagtu golvu lyudzās vai pravītoj, sovu golvu apkaunej, jo jei tad ir īskaitama leidzeiga apcērptajai. 6 Jo sīvīte sevis naapsadz, tad lai jei līk sev nūcērpt motus. Bet motus nūcērpt vai nūskust sīvītei ir kauna līta, tōdēļ jei sevi lai apsadz.
7 Veirīšam sova golva nav jōapsadz, jo jys ir Dīva gūds un attāls, bet sīvīte ir veirīša gūds. 8 Veirīts nu sīvītes napaīt, bet gon sīvīte nu veirīša. 9 Veirīts nav sīvītes dēļ radeits, bet gon sīvīte veirīša dēļ. 10 Tōpēc engeļu dēļ sīvītei jōnosoj uz golvas varas zeime.
11 Cytaidi ikš Kunga nav ni sīvīte bez veirīša ni veirīts bez sīvītes. 12 Un kai sīvīte ir nu veirīša, tai veirīts nu sīvītes, bet vyss nu Dīva.
13 Sprīdit poši: Vai tad pīkreit naapsagtai sīvītei Dīva lyugt? 14 Vai tad doba poša namōca, ka veirīšam garī moti dora nagūdu, 15 bet sīvīti garī moti puškoj? Jo gari moti jai ir dūti kai saga. 16 Bet jo kas grybātu šytū apstreidēt, tad lai zyna, ka taida īroduma nava ni pi mums ni Dīva bazneicā.
17 Šytū nūrōdeidams, es tūmār jyusu sanōksmu uzslavēt navaru, jo tōs navad uz lobu, bet gon uz ļaunu. 18 Vyspyrms es dzēržu, ka, sanōkūt kūpā, jums bazneicā izaceļ škeļšonōs, un pa daļai es tam tycu. 19 Sasaškeļšonom gon vajaga izaceļt, lai nūskaidrōtu, kas palīk uzticeigs. 20 Un kad jyus kūpā sasalosot, tad tys vairs nav Kunga vakariņu svīnēšona, 21 jo ikvins pi vakariņom jam sev nūst sovu pōrtyku, un tai vins palīk olkons, bet ūtrs jau pīdzēris. 22 Vaj tad jums ēsšonai un dzeršonai nav mōju? Vai arī jyus nycynojat Dīva bazneicu un pasmōdejat nabadzeigūs? Un kas man jums sokams? Vai lai es jyusus teicu? Šamā gon es jyusu nateicu.
23 Un kū nu Kunga sajēmu, tū es jums pastōsteju, ka Kungs tamā naktī, kad Jū nūdeve, pajēme maizi, 24 pasateice, lauze tū un saceja: Jemīt un ēdit: Šitei ir muna mīsa, kas par jums (tiks nūdūta). Šytū dorit manis pīmiņai. 25 Tai pat pēc vakareņom Jys (pajēme) bikeri un saceja: Šytys bikers ir jaunais īstōdejums munā asnī; šytū dorit cik reižu jyus dzersit manis pīmiņai. 26 Un cik reižu jyus šytū maizi ādat un bikeri dzerat, jyus sludynojat Kunga nōvi, koleidz Jys otkon atnōks.
27 Tōpēc, kas nacīneigi ād šū maizi, vai dzer Kunga bikeri, tys ir atbiļdeigs par Kunga mīsu un asni. 28 Tōpēc cylvāks sevi lai pōrbauda un tad tik nu maizes lai ād un nu bikera lai dzer. 29 Un ikvins, kas (nacīneigi) ād un dzer, tys sev ād un dzer tīsu, jo jys (Kunga) mīsas naatškyr. 30 Tōpēc storp jums ir tik daudzi vōju un slymu, un tōpēc tik daudzejī īmīg. 31 Bet jo mes poši sevi tīsōtu, tad mes tīsōti natyktu. 32 Kad Kungs myusus tīsoj, tad Jys myusus pōrmōca, lai mes natyktu pazudynōti reizē ar pasauli.
33 Tai tad, brōli, kad jyus sasalosot uz mīlasti, tad cyts cyta pagaidit. 34 Jo kas ir izaļcis, tys lai paād sātā, lai jyus nasanōktu sev uz tīsu. Pōrejōs lītas nūkōrtōšu, kad atnōkšu.
1 Dzenieties man pakal tā, kā es Kristum!
2 Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācibas, ko es jums uzticējis.
3 Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir virs, bet Kristus galva ir Dievs.
4 Katrs virs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5 Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6 Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā ari apcērpas. Bet tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.
7 Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9 Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10 Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.
11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra tā Kunga draudzē.
12 Jo, it kā sieva ir no vira, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
13 Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?
14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu;
15 Bet ja sievai gap mati, tad tas viņai par godu? Jo mati viņai doti par apsegu.
16 Bet ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazistam tādu ierašu, Dieva draudzes ari ne.
17 Bet aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: Jūsu sanāksmes nenāk ļums par labu, bet par ļaunu.
18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.
19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.
20 Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt tā Kunga mielastu.
21 Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.
22 Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājāt un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.
23 Jo no tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24 Ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: „Ņemiet, ēdiet. Tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet mani pieminēdami,“
25 Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena un sacīja: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinis. To dariet, cikkārt jūs to dzepat, mani pieminēdami.“
26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī kausa dzerat, pasludiniet tā Kunga nāvi, tiekāms viņš nāk.
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm.
28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī kausa.
29 Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir tā Kunga miesu.
30 Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir miruši.
31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
32 Bet sodīdams tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33 Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.
34 Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.
