A Prayer of Thanks to God
1 You, Lord, are my God!
I will praise you
for doing the wonderful things
you had planned and promised
since ancient times.
2 You have destroyed the fortress
of our enemies,
leaving their city in ruins.
Nothing in that foreign city
will ever be rebuilt.
3 Now strong and cruel nations
will fear and honor you.
4 You have been a place of safety
for the poor and needy
in times of trouble.
Brutal enemies pounded us
like a heavy rain
or the heat of the sun at noon,
but you were our shelter.
5 Those wild foreigners struck
like scorching desert heat.
But you were like a cloud,
protecting us from the sun.
You kept our enemies from singing
songs of victory.
The Lord Has Saved Us
6 On this mountain
the Lord All-Powerful
will prepare for all nations
a feast of the finest foods.
Choice wines and the best meats
will be served.
7 Here the Lord will strip away
the burial clothes
that cover the nations.
8 The Lord All-Powerful
will destroy the power of death
and wipe away all tears.
No longer will his people
be insulted everywhere.
The Lord has spoken!
9 At that time, people will say,
“The Lord has saved us!
Let's celebrate.
We waited and hoped—
now our God is here.”
10 The powerful arm of the Lord
will protect this mountain.
The Moabites will be put down
and trampled on like straw
in a pit of manure.
11 They will struggle to get out,
but God will humiliate them
no matter how hard they try.
12 The walls of their fortresses
will be knocked down
and scattered in the dirt.
1 Ak, Kungs, Tu esi mans Dievs, es Tevi cildināšu, es teikšu Tavu Vārdu, jo Tu dari brīnumus! Tavi lēmumi kopš seniem laikiem ir patiesi un uzticības cienīgi. 2 Jo Tu esi padarījis pilsētu par akmeņu kaudzi, stipro pili par drupu kopu, svešinieku pilis par neapdzīvotiem graustiem, tās nekad vairs neuzcels. 3 Tādēļ Tevi teic stipra tauta, Tevi bīstas varmācīgu tautu pilsētas. 4 Jo Tu biji patvērums cietējam un atbalsts nabagam viņa bēdās, pajumte negaisā, pavēnis saules tveicē. Jo varmāku dusmu šņākoņa ir kā negaisa straume pret mūri, 5 kā saules kvēle un karstums izkaltušā zemē. Tu apspiedi svešu ļaužu trakošanu; kā saules tveice padebešu ēnā, tā apklusa varmācīgo ļaužu uzvaras dziesma. 6 Tad Tas Kungs Cebaots sarīkos uz šī kalna visām tautām lepnu mielastu - mielastu ar vecu vīnu, ar trekniem ēdieniem, ar ilgi taupītu un labi nogulējušos vīnu. 7 Un Viņš liks izzust šai kalnā tam ārējās čaulas plīvuram, kurā tērptas visas tautas, un tai segai, kas pārklāta pār visām tautām. 8 Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs Tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem un liks izzust Savas tautas negodam visā zemes virsū, jo Tas Kungs to ir runājis. 9 Tanī dienā sacīs: "Redzi, tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir mūsu Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!" 10 Un Tā Kunga roka dusēs uz šī kalna. Bet Moābu viņa zemē samīs zem kājām, kā salmus samin mēslos. 11 Un, kad viņš tur izpletīs savas rokas, kā peldētājs to dara, lai peldētu, tad Tas Kungs piespiedīs pie zemes viņa lepno izsliešanos uz augšu, neraugoties uz viņa roku veiklumu. 12 Un Viņš sagāzīs tavus stipros augstos mūrus, tos notrieks pie zemes pīšļos.
