Gifts for Building the Temple
1 David told the crowd:
God chose my son Solomon to build the temple, but Solomon is young and has no experience. This is not just any building—this is the temple for the Lord God! 2 That's why I have done my best to get everything Solomon will need to build it—gold, silver, bronze, iron, wood, onyx, turquoise, colored gems, all kinds of precious stones, and marble.
3 Besides doing all that, I have promised to give part of my own gold and silver as a way of showing my love for God's temple. 4 More than 100 tons of my finest gold and almost 240 tons of my silver will be used to decorate its walls 5 and to make the gold and silver objects. Now, who else will show their dedication to the Lord by giving gifts for building his temple?
6 After David finished speaking, the family leaders, the tribal leaders, the army commanders, and the government officials voluntarily gave gifts 7 for the temple. These gifts included more than 170 tons of gold, over 340 tons of silver, 620 tons of bronze, and more than 3,400 tons of iron. 8 Everyone who owned precious stones also donated them to the temple treasury, where Jehiel from the Levite clan of Gershon guarded them.
9 David and the people were very happy that so much had been given to the Lord, and they all celebrated.
David Praises the Lord
10 Then, in front of everyone, David sang praises to the Lord:
I praise you forever, Lord! You are the God our ancestor Jacob worshiped. 11 Your power is great, and your glory is seen everywhere in heaven and on earth. You are king of the entire world, 12 and you rule with strength and power. You make people rich and powerful and famous. 13 We thank you, our God, and praise you.
14 But why should we be happy that we have given you these gifts? They belong to you, and we have only given back what is already yours. 15 We are only foreigners living here on earth for a while, just as our ancestors were. And we will soon be gone, like a shadow that suddenly disappears.
16 Our Lord God, we have brought all these things for building a temple to honor you. They belong to you, and you gave them to us. 17 But we are happy, because everyone has voluntarily given you these things. You know what is in everyone's heart, and you are pleased when people are honest. 18 Always make us eager to give, and help us be faithful to you, just as our ancestors Abraham, Isaac, and Jacob faithfully worshiped you. 19 And give Solomon the desire to completely obey your laws and teachings, and the desire to build the temple for which I have provided these gifts.
20 David then said to the people, “Now it's your turn to praise the Lord, the God your ancestors worshiped!” So everyone praised the Lord, and they bowed down to honor him and David their king.
Solomon Is Crowned King
21 The next day, the Israelites slaughtered 1,000 bulls, 1,000 rams, and 1,000 lambs, and they offered them as sacrifices to please the Lord, along with offerings of wine. 22 The people were very happy, and they ate and drank there at the Lord's altar.
That same day, Solomon was again crowned king. The people celebrated and poured olive oil on Solomon's head to show that he would be their next king. They also poured oil on Zadok's head to show that he was their priest.
23 So Solomon became king after David his father. Solomon was successful, and everyone in Israel obeyed him. 24 Every official and every soldier, as well as all of David's other sons, were loyal to him. 25 The Lord made Solomon a great king, and the whole nation was amazed at how famous he was. In fact, no other king of Israel was as great as Solomon.
David Dies
26 David the son of Jesse was king of Israel 27 for 40 years. He ruled from Hebron for 7 years and from Jerusalem for 33 years. 28 David was rich and respected and lived to be an old man. Then he died, and his son Solomon became king.
29 Everything David did while he was king is included in the history written by the prophets Samuel, Nathan, and Gad. 30 They wrote about his powerful rule and about the things that happened not only to him, but also to Israel and the other nations.
1 Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: "Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. 2 Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. 3 Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs - un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam, 4 proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas; 5 un zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, visiem darbiem, ko amatnieku rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?" 6 Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, 7 un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. 8 Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā. 9 Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku. 10 Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: "Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos! 11 Jo Tev, ak, Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! 12 Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru. 13 Un nu tagad mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības Vārdu; 14 jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam! 15 Jo mēs esam svešinieki un piedzīvotāji tavā priekšā kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna, un tur nav cerības! 16 Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, - tā ir nākusi no Tavas rokas, un Tev tas atkal tiek nodots! 17 Bet es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un ka Tev labi patīk tie, kas ir atklāti; un pēc sava atklātā sirdsprāta es visu šo esmu labprātīgi devis, un nu es redzu arī Tavu tautu, kas ir šeit un kas Tev ziedo ar prieku un no laba prāta. 18 Ak, Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, pasargi uz mūžīgiem laikiem tādu prātu un sirdi Savai tautai un vadi viņu sirdis pie Sevis! 19 Un dod manam dēlam Salamanam nedalītu sirdi, ka viņš turētu Tavas pavēles, Tavas liecības un Tavus likumus un tos darītu, un uzceltu šo namu, kā es esmu to noteicis!" 20 Un Dāvids sacīja visai sapulcei: "Teiciet To Kungu, savu Dievu!" Un visa sapulce teica svētu esam To Kungu, savu tēvu Dievu, un viņi noliecās un metās uz sava vaiga pie zemes Tā Kunga un ķēniņa priekšā. 21 Un nākamajā dienā viņi upurēja Tam Kungam kaujamos upurus un nesa Tam Kungam dedzināmos upurus - tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus un tūkstoš jērus kopā ar viņu atnesto dzeramo upuri un kaujamo lopu upuriem jo lielā vairumā no visa Israēla. 22 Tie ēda un dzēra šinī dienā Tā Kunga priekšā pilni liela prieka. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrreiz par ķēniņu un svaidīja viņu Tā Kunga priekšā par vadoni un Cadoku par priesteri. 23 Tā Salamans sēdās Tā Kunga tronī kā ķēniņš sava tēva Dāvida vietā, un viņš guva sekmes, un viss Israēls viņam klausīja. 24 Un visi pavaldoņi, visi varonīgie karotāji un arī visi ķēniņa Dāvida dēli pakļāva savu varu ķēniņa Salamana varai. 25 Un Tas Kungs augstu cēla Salamanu pāri citiem, visam Israēlam to redzot, un Viņš tam piešķīra tādu ķēniņa varas godību, kāda vēl nekad nebija tikusi piešķirta nevienam ķēniņam pār Israēlu pirms viņa. 26 Tā Dāvids, Īsaja dēls, bija valdījis pār visu Israēlu. 27 Un tas laiks, cik ilgi viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadi; Hebronā viņš valdīja septiņus gadus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus. 28 Un viņš nomira lielā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans kļuva ķēniņš viņa vietā. 29 Bet ķēniņa Dāvida darbi, no pirmajiem līdz pat beidzamajiem, redzi, tie ir ierakstīti redzētāja Samuēla grāmatā un pravieša Nātāna grāmatā, un arī redzētāja Gada grāmatā 30 līdz ar visu viņa valdīšanu un varu un laikiem, kas nāca pār viņu un pār Israēlu, un pār visu zemju ķēniņu valstīm.
