Eliphaz's Second Speech
If You Had Any Sense
1 Eliphaz from Teman said:
* 2 Job, if you had any sense,
3 you would stop spreading
all of this hot air.
4 Your words are enough
to make others turn from God
and lead them to doubt.
5 And your sinful, scheming mind
is the source of all you say.
6 I am not here as your judge;
your own words are witnesses
against you.
7 Were you the first human?
Are you older than the hills?
8 Have you ever been present
when God's council meets?
Do you alone have wisdom?
9 Do you know and understand
something we don't?
10 We have the benefit of wisdom
older than your father.
11 And you have been offered
comforting words from God.
Isn't this enough?
12 Your emotions are out of control,
making you look fierce;
13 that's why you attack God
with everything you say.
14 No human is pure and innocent,
15 and neither are angels—
not in the sight of God.
If God doesn't trust his angels,
16 what chance do humans have?
We are so terribly evil
that we thirst for sin.
Just Listen to What I Know
17 Just listen to what I know,
and you will learn
18 wisdom known by others
since ancient times.
19 Those who gained such insights
also gained the land,
and they were not influenced
by foreign teachings.
20 But suffering is in store
each day for those who sin.
21 Even in times of success,
they constantly hear
the threat of doom.
22 Darkness, despair, and death
are their destiny.
23 They scrounge around for food,
all the while dreading
the approaching darkness.
24 They are overcome with despair,
like frightened soldiers facing
a fearsome king in battle.
25 This is because they rebelled
against God All-Powerful
26 and have attacked him
with their weapons.
27 They may be rich and fat,
28 but they will live in the ruins
of deserted towns.
29 Their property and wealth
will shrink and disappear.
30 They won't escape the darkness,
and the blazing breath of God
will set their future aflame.
* 31 They have put their trust
in something worthless;
now they will become worthless
32 like a date palm tree
without a leaf.
33 Or like vineyards or orchards
whose blossoms and unripe fruit
drop to the ground.
34 Yes, the godless and the greedy
will have nothing but flames
feasting on their homes,
35 because they are the parents
of trouble and vicious lies.
1 Tad temanietis Ēlifass atbildēja un sacīja: 2 "Vai tad gudram pieklājas neskaidras, vējīgas atziņas dot atbildei, un vai tas savu krūti tiešām piepūtis ar austrumu vēju? 3 Vai viņš var izlikties nopietni atbildam ar nenozīmīgām runām un nelietderīgiem vārdiem? 4 Tiešām tu gribi sagraut bijāšanu un traucēt pielūgšanu Dieva priekšā? 5 Taču tava paša vainas apziņa liek tavai mutei tā runāt, tu pats sev esi izraudzījis viltnieku valodu. 6 Tava mute, bet ne es, tevi nosoda, un tavas lūpas tevi apsūdz, tās liecina pret tevi. 7 Vai tu esi kā pirmais cilvēks piedzimis, vai esi vēl pirms kalniem nācis pasaulē? 8 Vai tu slepeni esi noklausījies Dieva padomu un Tā gudrību piesavinājies sev? 9 Ko tad tāda tu nu zini, ko mēs nezinām? Ko tāda tu saproti, kas nebūtu arī mūsu atziņu krājumā? 10 Arī mūsu starpā ir gan sirmas galvas, gan galīgi veci ļaudis, kas ir vēl ar daudz garākiem mūžiem nekā tava tēva dzīves laiks. 11 Vai tik maz vien tev nozīmē Dieva mierinājumi un vārds, kas tev laipnībā un mīlestībā teikts? 12 Kāpēc tevi aizrauj tavs paša dedzīgums, kālab tavas acis raugās īgni, 13 ka tu pret pašu Dievu vērs savu dusmu svelmi un izverdi tādu valodu no savas mutes? 14 Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs? 15 Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, 16 bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu! 17 Es tevi pamācīšu, un tu uzklausi mani; ko es esmu garā redzējis, to es tev izskaidrošu, proti, 18 ko gudrie māk vēstīt, kas tiem viņu tēvu priekšā nav bijis jāslēpj, 19 viņi, kuriem vienīgi zeme bija nodota un kuru vidū vēl nebija apmeties neviens svešinieks: 20 bezdievis visu mūžu ir pakļauts bailēm, tāpat kā varmākam ir jau iepriekš noteikts viņa gadu skaits. 21 Viņa ausīs atbalsojas briesmu balsis, tieši mierīgas laimes brīdī viņam uzbrūk viņa iznīcinātājs. 22 Viņam nav nekādas cerības izkļūt no tumsības, tāds domā, ka viņš ir paredzēts zobenam. 23 Viņam ir jāklīst apkārt pēc maizes. Bet kur to atrast? Viņš zina tumsības dienu sev tuvu klāt esam. 24 Viņu šausmina bailes un nemiers, un tie viņu nomāc tā kā ķēniņš, kas ir spēcīgi apbruņojies cīņai. 25 Tā kā tas savu roku bija pacēlis pret pašu Dievu un bija parādījis savu nepakļāvību Visuvarenajam, 26 tad tas metās pret viņu ar izslietu kaklu un ar sava vairoga stiprajām bruņām, 27 jo cilvēks pats savu seju ir apklājis ar saviem taukiem un uzbriedinājis sev resnu vēderu, 28 un jau dzīvo ārpus likuma izsludinātās pilsētas namos, kas nav apdzīvojami, kurus bija paredzēts pārvērst par drupu kaudzēm. 29 Tā viņš nekļūs bagāts, viņa labklājībai nav pamata, un viņa vārpas neliecas pie zemes, nekāds stāsts par viņa laimi neizpaudīsies pa viņa apdzīvoto zemi. 30 Viņam neizbēgt tumsas, un viņa atvasēm jānokalst karstā vēja pūsmā, un viņš pats izzudīs dusmu pilnās Dieva mutes dvesmā. 31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš tikai pieviļ pats sevi, jo nelietība būs viņa alga: 32 iekāms vēl viņa laiks nav pilns, nāk viņa alga, tā ka viņa paša galotnes palmas zars nepagūst sazaļot. 33 Kā vīnakoks tas nokratīs neienākušos savus ķekarus, un kā olīvkoks tas nometīs savus ziedus. 34 Jo neauglīga ir bezdievīgo saime, un uguns aprij teltis dāvanu izspiedējiem. 35 Kas dzemdina grūtumu, tur piedzimst ļaunums, un tā klēpis rada vienīgi vilšanos."
