Job Continues
I Know and Understand
1 I know and understand
every bit of this.
2 None of you are smarter
than I am;
there's nothing you know
that I don't.
3 But I prefer to argue my case
with God All-Powerful—
4 you are merely useless doctors,
who treat me with lies.
5 The wisest thing you can do
is to keep quiet 6 and listen
to my argument.
7 Are you telling lies for God
8 and not telling the whole truth
when you argue his case?
9 If he took you to court,
could you fool him,
just as you fool others?
10 If you were secretly unfair,
he would correct you,
11 and his glorious splendor
would make you terrified.
12 Your wisdom and arguments
will blow away like dust.
Be Quiet While I Speak
13 Be quiet while I speak,
and we'll see what happens.
14 I will be responsible
for what happens to me.
15 God may kill me, but still
I will trust him
and offer my defense.
16 This may be what saves me,
because no guilty person
would come to his court.
17 Listen carefully to my words!
18 I have prepared my case well,
and I am certain to win.
19 If you can prove me guilty,
I will give up and die.
Job Prays
I Ask Only Two Things
20 I ask only two things
of you, my God,
and I will no longer
hide from you—
21 stop punishing
and terrifying me!
22 Then speak, and I will reply;
or else let me speak,
and you reply.
23 Please point out my sins,
so I will know them.
24 Why have you turned your back
and count me your enemy?
25 Do you really enjoy
frightening a fallen leaf?
26 Why do you accuse me
of horrible crimes
and make me pay for sins
I did in my youth?
27 You have tied my feet down
and keep me surrounded;
28 I am rotting away like cloth
eaten by worms.
1 Redziet, to visu manas acis ir redzējušas, manas ausis to ir dzirdējušas, tās to ir apjautušas. 2 Ko jūs zināt, to arīdzan es zinu, es neesmu mazāk nozīmīgs kā jūs. 3 Patiesi, vienīgi uz to Visuvareno es gribētu runāt; mana vēlēšanās ir tiesāties ar Dievu. 4 Tiešām, jūs neesat nekas vairāk kā melu izgudrotāji, jūs visi esat nederīgi ārsti. 5 Ak, kaut jel jūs pavisam klusētu, tad to jums varētu atzīt par īstu gudrību! 6 Klausiet manu attaisnošanos; uzmaniet manas mutes iebildumus! 7 Jeb vai jūs viltu gribat nest Dieva priekšā un Viņam melosit? 8 Vai jūs Viņu gribat aizbildināt un būt Dievam aizstāvji? 9 Vai tad būs labi, ja Viņš jūs caurcaurēm pārbaudīs, jeb vai jūs varat Viņu tā vieglprātīgi vilt, kā nereti parasts pievilt cilvēkus? 10 Ar visu stingrību jau gan Viņš jūs sodītu, ja jūs slepeni būtu nostājušies Viņa pusē. 11 Vai Viņa parādīšanās vien un nostāšanās augstu pāri par jums jūs galīgi neapmulsinātu, un vai jūs nepārņemtu bailes Viņa priekšā? 12 Jūsu atziņu izpaudumi ir tik nesaturīgi kā pelni, un jūsu nocietinājumi ir vienkārši mālu savēlumi! 13 Kaut reizi esiet klusi manā priekšā, es taču arī gribu runāt, lai pār mani nāktu kas nākdams! 14 Kālab man savu miesu iemiegt savos zobos un savu dvēseli nest vaļēji savās rokās? 15 Viņš jau mani tā kā tā nokaus, man nav uz Viņu nekas vairs ko cerēt, tikai savus ceļus es gribu Viņa vaiga priekšā aizstāvēt. 16 Jau tas vien nāktu par labu manai glābšanai, jo neviens bezdievis nevar nākt Viņa vaiga priekšā. 17 Tad klausīt klausieties manu runu un ar savām ausīm vērīgi uzņemiet manus apgalvojumus! 18 Redziet, te nu es esmu sagatavojies uz manu tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība. 19 Kas tad ir tas, kas varētu ar mani tiesāties? Patiesi, tad es labāk ciestu klusu un mirtu! 20 Ak, lūdzams, tikai divi lietas nenodari ar mani, tad man nav jānoslēpjas Tava vaiga priekšā: 21 lai Tava roka paliek tālu no manis, un lai Tavas iedvestās šausmas mani neizbiedē! 22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai arī es runāšu, un Tu man atbildi! 23 Cik lieli ir mani pārkāpumi un mani grēki? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus! 24 Kāpēc tad Tu apslēp Savu vaigu, un kālab Tu mani turi par Savu ienaidnieku? 25 Vai Tu vēju nestai lapai vēlies iedvest bailes vai sakaltušus rugāju salmus vajāsi, 26 ka Tu man paraksti tik rūgtas zāles un liec man nožēlot pat manas jaunības noziegumus un maldus? 27 Tu iespied manas kāju pēdas siekstā, un Tu cieši vēro visas manas gaitas un laupi manām kājām katru kustības brīvību, 28 man, cilvēkam, kas tomēr izjūk kā tārpu sagrauzts rīks, kā drēbes, ko kodes saēdušas.
