Unsolved Murder
Moses said to Israel:
1 Suppose the body of a murder victim is found in a field in the land the Lord your God is giving you, and no one knows who the murderer is. 2 The judges and other leaders from the towns around there must find out what town is the closest to where the body was found. 3 The leaders from that town will go to their cattle herds and choose a young cow that has never been put to work. 4-5 They and some of the priests will take this cow to a nearby valley where there is a stream, but no crops. Once they reach the valley, the leaders will break the cow's neck.
The priests must be there, because the Lord your God has chosen them to be his special servants at the place of worship. The Lord has chosen them to bless the people in his name and to be judges in all legal cases, whether property or injury is involved.
6 The town leaders will wash their hands over the body of the dead cow 7 and say, “We had no part in this murder, and we don't know who did it. 8-9 But since an innocent person was murdered, we beg you, our Lord, to accept this sacrifice and forgive Israel. We are your people, and you rescued us. Please don't hold this crime against us.”
If you obey the Lord and do these things, he will forgive Israel.
Marrying a Woman Taken Prisoner in War
Moses said to Israel:
10 From time to time, you men will serve as soldiers and go off to war. The Lord your God will help you defeat your enemies, and you will take many prisoners. 11-13 One of these prisoners may be a beautiful woman, and you may want to marry her. But first you must bring her into your home, and have her shave her head, cut her nails, get rid of her foreign clothes, and start wearing Israelite clothes. She will mourn a month for her father and mother, then you can marry her.
14 Later on, if you are not happy with the woman, you can divorce her, and she can go free. But you have slept with her as your wife, so you cannot sell her as a slave or make her into your own slave.
Rights of a First-Born Son
Moses said to Israel:
15-17 Suppose a man has two wives and loves one more than the other. The first son of either wife is the man's first-born son, even if the boy's mother is the wife the man doesn't love. Later, when the man is near death and is dividing up his property, he must give a double share to his first-born son, simply because he was the first to be born.
A Son Who Rebels
Moses said to Israel:
18 A father and a mother may have a stubborn and rebellious son who refuses to obey them even after he has been punished. 19 If a son is like that, his parents must drag him to the town gate, where the leaders of the town hold their meetings. 20 The parents will tell the leaders, “This son of ours is stubborn and never obeys. He spends all his time drinking and partying.”
21 The men of the town will stone that son to death, because they must get rid of the evil he brought into the community. Everyone in Israel will be afraid when they hear how he was punished.
The Body of a Criminal
Moses said to Israel:
22 If a criminal is put to death, and you hang the dead body on a tree, 23 you must not leave it there overnight. Bury it the same day, because the dead body of a criminal hanging on a tree will bring God's curse on the land. The Lord your God is giving this land to you, so don't make it unclean by leaving the bodies of executed criminals on display.
1 Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas guļ uz lauka, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis, 2 tad taviem vecajiem un taviem tiesnešiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām pilsētām, kas ir nokautā apkaimē. 3 Kura pilsēta ir nokautam vistuvākā, tās pilsētas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl jūgu vilkusi. 4 Tad šīs pilsētas vecaji lai noved teli tekoša strauta ielejā, kur netiek nekas ne darīts, ne sēts, un tur strauta ielejā lai tie lauž telei sprandu. 5 Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu. 6 Un visi šīs pilsētas vecaji, kas nokautam vistuvāk dzīvo, lai mazgā savas rokas pār to teli, kurai ir lauzts sprands strauta ielejā, 7 un viņi lai atbild un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas. 8 Piedod, ak, Kungs, Savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgas asinis Savas Israēla tautas vidū. - Tad viņam būs piedots par šīm asinīm. 9 Tā tu izdeldēsi no sava vidus nevainīgas asinis, darīdams, kas ir taisnīgi Tā Kunga acīs. 10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, 11 un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, 12 tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, 13 un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. 14 Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis. 15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās, 16 un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais, 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības. 18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, 19 tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem, 20 un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs. 21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas. 22 Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, 23 tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.
