Judgment on Jerusalem and Judah
1 The mighty Lord All-Powerful
is going to take away
from Jerusalem and Judah
everything you need—
your bread and water,
* 2 soldiers and heroes,
judges and prophets,
leaders and army officers,
3 officials and advisors,
fortunetellers and others
who tell the future.
4 He will let children and babies
become your rulers.
5 You will each be cruel
to friends and neighbors.
Young people will insult
their elders;
no one will show respect
to those who deserve it.
6 Some of you will grab hold
of a relative and say,
“You still have a coat.
Be our leader and rule
this pile of ruins.”
7 But the answer will be,
“I can't do you any good.
Don't make me your leader.
There's no food or clothing
left in my house.”
8 Jerusalem and Judah,
you rebelled against
your glorious Lord—
your words and your actions,
made you stumble and fall.
9 The look on your faces shows
that you are sinful as Sodom,
and you don't try to hide it.
You are in for trouble,
and you have brought it all
on yourselves.
The Wrong Kind of Leaders
10 Tell those who obey God,
“You're very fortunate—
you will be rewarded
for what you have done.”
11 Tell those who disobey,
“You're in big trouble—
what you did to others
will come back to you.”
12 Though you are God's people,
you are ruled and abused
by women and children.
You are confused by leaders
who guide you
down the wrong path.
13 The Lord is ready to accuse
and judge all nations.
14 He will even judge
you rulers and leaders
of his own nation.
You destroyed his vineyard
and filled your houses
by robbing the poor.
15 The Lord All-Powerful says,
“You have crushed my people
and rubbed in the dirt
the faces of the poor.”
The Women of Jerusalem
16 The Lord says:
The women of Jerusalem
are proud and strut around,
winking shamelessly.
They wear anklets that jingle
and call attention
to the way they walk.
17 But I, the Lord, will cover
their heads with sores,
and I will uncover
their private parts.
18-23 When that day comes, I will take away from those women all the fine jewelry they wear on their ankles, heads, necks, ears, arms, noses, fingers, and on their clothes. I will remove their veils, their belts, their perfume, their magic charms, their royal robes, and all their fancy dresses, hats, and purses.
24 In place of perfume,
there will be a stink;
in place of belts,
there will be ropes;
in place of fancy hairdos,
they will have bald heads.
Instead of expensive clothes,
they will wear sackcloth;
instead of beauty,
they will have ugly scars.
25 The fighting men of Jerusalem
will be killed in battle.
26 The city will mourn
and sit in the dirt,
emptied of its people.
1 Tad nu ziniet - Tas Kungs Cebaots atraus Jeruzālemei un Jūdai katru atbalstu un palīdzību - palīdzību ar maizi un ūdeni, 2 atņems varoņus un karavīrus, tiesnešus un praviešus, zīlniekus un vecajus, 3 virsniekus, cienījamus vīrus un padomniekus, dažādu mākslu pratējus un vainu apvārdotājus. 4 Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem. 5 Tauta būs apspiesta, cits citam māksies virsū, katrs savam tuvākam; zēns uzstāsies pret sirmgalvi un palaidnis pret cienības pilno. 6 Ja tad nu kāds savu brāli pierunās sava tēva namā, sacīdams: "Tev ir vēl apmetnis, tev jābūt mūsu priekšniekam, un šī drupu kaudze lai paliek tavā pārvaldībā!" 7 Tad viņš tai pašā dienā atbildēs un sacīs: "Nē, es negribu būt brūču dziedinātājs, man mājās nav ne maizes, ne drēbju. Neceliet mani par tautas vadoni!" 8 Jo Jeruzāleme brūk kopā, un Jūda kritīs, tādēļ ka viņu mēle un darbi ir pret To Kungu, lai kaitinātu Viņa cildenuma pilnās acis. 9 Viņu nekautrīgā sejas izteiksme liecina pret viņiem, par saviem grēkiem tie runā atklāti, kā citkārt sodomieši, un tos neslēpj. Bēdas viņu dvēselēm, jo viņi paši sev dara ļaunu! 10 Lieciniet par taisno, ka viņam labi klāsies, jo viņš baudīs sava darba augļus. 11 Bet bēdas bezdievim! Jo viņam labi nebūs: viņam atmaksās pēc viņa roku darba. 12 Ak, mana tauta! Tās vadoņi ir bērni, un sievas valda pār viņu. Ak, mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldinātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. 13 Tas Kungs ceļas, lai darītu zināmu Savu sūdzību, lai spriestu tiesu pār tautām. 14 Tas Kungs nāk tiesāt Savas tautas vecajus un lielkungus: "Jūs, jūs esat nopostījuši vīnadārzu! Nabagiem nolaupītā manta ir jūsu namos! 15 Kā jūs uzdrošināties postīt Manu tautu un satriekt nabagus? - tā saka Tas Kungs Cebaots. 16 Tad vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas lepnas, staigā ar paceltu galvu un raida visapkārt nekautrīgus skatus un tipina sīkiem solīšiem, skandinādamas savu kurpju važiņas, 17 tad Tas Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un Tas Kungs atsegs viņu kaunumu. 18 Tanī dienā Tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus, 19 auskarus, rokassprādzes un plīvurus, 20 galvassegas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržu trauciņus un amuletus, 21 pirkstu gredzenus un deguna rotas, 22 svētku drēbes un apmetņus, lakatus un somiņas, 23 rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apsegus. 24 Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips! 25 Tavi izcilie vīri kritīs no zobena un tavs karaspēks kaujā. 26 Un Ciānas pilsētas vārti čīkstēs un skums, un tā iztukšota sēdēs pie zemes.
