Jerusalem Will Suffer
The Lord said:
1 Jerusalem, city of David,
the place of my altar,
you are in for trouble!
Celebrate your festivals
year after year.
2 I will still make you suffer,
and your people will cry
when I make an altar of you.
3 I will surround you and prepare
to attack from all sides.
4 From deep in the earth,
you will call out for help
with only a faint whisper.
5 Then your cruel enemies
will suddenly be swept away
like dust in a windstorm.
6 I, the Lord All-Powerful,
will come to your rescue
with a thundering earthquake
and a fiery whirlwind.
7 Every brutal nation
that attacks Jerusalem
and makes it suffer
will disappear like a dream
when night is over.
8 Those nations that attack
Mount Zion
will suffer from hunger
and thirst.
They will dream of food and drink
but wake up weary and hungry
and thirsty as ever.
Prophets Who Fool Themselves
9 Be shocked and stunned,
you prophets!
Refuse to see.
Get drunk and stagger,
but not from wine.
10 The Lord has made you drowsy;
he put you into a deep sleep
and covered your head.
11 Now his message is like a sealed letter to you. Some of you say, “We can't read it, because it's sealed.” 12 Others say, “We can't read it, because we don't know how to read.”
13 The Lord has said:
“These people praise me
with their words,
but they never really
think about me.
They worship me by repeating
rules made up by humans.
14 So once again I will do things
that shock and amaze them,
and I will destroy the wisdom
of those who claim to know
and understand.”
15 You are in for trouble,
if you try to hide your plans
from the Lord!
Or if you think what you do
in the dark can't be seen.
16 You have it all backwards.
A clay dish doesn't say
to the potter,
“You didn't make me.
You don't even know how.”
Hope for the Future
17 Soon the forest of Lebanon
will become a field with crops,
thick as a forest.
18 The deaf will be able to hear
whatever is read to them;
the blind will be freed
from a life of darkness.
19 The poor and the needy
will celebrate and shout
because of the Lord,
the holy God of Israel.
20 All who are cruel and arrogant
will be gone forever.
Those who live by crime
will disappear,
21 together with everyone
who tells lies in court
and keeps innocent people
from getting a fair trial.
22 The Lord who rescued Abraham
has this to say
about Jacob's descendants:
“They will no longer
be ashamed and disgraced.
23 When they see how great
I have made their nation,
they will praise and honor me,
the holy God of Israel.
24 Everyone who is confused
will understand,
and all who have complained
will obey my teaching.”
1 Bēdas tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā. 2 Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta - Jeruzāleme. 3 Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus. 4 Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem. 5 Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirklī: 6 Tas Kungs Cebaots tevi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postīgām uguns liesmām. 7 Un viss tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, - tas būs kā sapnis naktī. 8 Tas būs, kā kad izsalkušais sapņo, ka viņš ēd, bet viņš uzmostas izsalcis, un kā kad izslāpušais sapņo, ka viņš dzer, bet viņš uzmostas izslāpis un ir iztvīcis. Tā klāsies visām tautām, kas karo pret Ciānas kalnu. 9 Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena. 10 Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis - praviešus, un aptumšojis jūsu galvas - redzētājus. 11 Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota! 12 Un, kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: lasi to! - tad viņš atbild: es nemāku lasīt. 13 Vēl Tas Kungs ir sacījis: "Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža, 14 tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs aptumšots." 15 Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj Tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: "Neviens mūs neredz, neviens to nezina!" 16 Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: viņš nav mani darinājis? - un kāds darināts tēls savam tēlniekam: viņš nekā neprot? 17 Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libāna būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu? 18 Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas. 19 Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto. 20 Jo varmākas būs izbeigušies un paļātāju vairs nebūs; arī tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznīcināti, 21 tāpat arī visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno. 22 Tādēļ saka Tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: "Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs; 23 jo, kad viņš un viņa bērni redzēs Manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs Manu Vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam. 24 Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību."
