The Agreement in Moab
1 So Moses finished telling the Israelites what they had to do in order to keep the agreement the Lord was making with them in Moab, which was in addition to the one the Lord had made with them at Mount Sinai.
The Third Speech: Israel Must Keep Its Agreement with the Lord
The Lord Is Your God
2-3 Moses called the nation of Israel together and told them:
When you were in Egypt, you saw the Lord perform great miracles that caused trouble for the king, his officials, and everyone else in the country. 4-6 He has even told you, “For 40 years I, the Lord, led you through the desert, but your clothes and your sandals didn't wear out, and I gave you special food. I did these things so you would realize that I am your God.”
But the Lord must give you a change of heart before you truly understand what you have seen and heard.
7 When we first camped here, King Sihon of Heshbon and King Og of Bashan attacked, but we defeated them. 8 Then we captured their land and divided it among the tribes of Reuben, Gad, and East Manasseh.
Keep the Agreement
Moses said:
9 Israel, the Lord has made an agreement with you, and if you keep your part, you will be successful in everything you do. 10-12 Today everyone in our nation is standing here in the Lord's presence, including leaders and officials, parents and children, and even those foreigners who cut wood and carry water for us. We are at this place of worship to promise that we will keep our part of the agreement with the Lord our God.
13-15 In this agreement, the Lord promised that you would be his people and that he would be your God. He first made this promise to your ancestors Abraham, Isaac, and Jacob, and today the Lord is making this same promise to you. But it isn't just for you; it is also for your descendants.
16-17 When we lived in Egypt, you saw the Egyptians worship disgusting idols of wood, stone, silver, and gold. Then as we traveled through other nations, you saw those people worship other disgusting idols. 18 So make sure that everyone in your tribe remains faithful to the Lord and never starts worshiping gods of other nations.
If even one of you worships idols, you will be like the root of a plant that produces bitter, poisonous fruit. 19 You may be an Israelite and know all about the Lord's agreement with us, but he won't bless you if you rebel against him. You may think you can get away with it, but you will cause the rest of Israel to be punished along with you. 20-21 The Lord will be furious, and instead of forgiving you, he will separate you from the other tribes. Then he will destroy you, by piling on you all the curses in The Book of God's Law, and you will be forgotten forever.
22 The Lord will strike your country with diseases and disasters. Your descendants and foreigners from distant countries will see that your land 23 has become a scorching desert of salt and sulfur, where nothing is planted, nothing sprouts, and nothing grows. It will be as lifeless as the land around the cities of Sodom, Gomorrah, Admah, and Zeboiim, after the Lord became angry and destroyed them.
24 People from other nations will ask, “Why did the Lord destroy this country? Why was he so furious?”
25 And they will be given this answer:
Our ancestors worshiped the Lord, but after he brought them out of Egypt and made an agreement with them, they rejected the agreement 26 and decided to worship gods that had never helped them. The Lord had forbidden Israel to worship these gods, 27-28 and so he became furious and punished the land with all the curses in The Book of God's Law. Then he pulled up Israel by the roots and tossed them into a foreign country, where they still are today.
29 The Lord our God hasn't explained the present or the future, but he has commanded us to obey the laws he gave to us and our descendants.
1 Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja: 2 "Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 3 tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus. 4 Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu. 5 Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev kājās; 6 maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 7 Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām, 8 un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij. 9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. 10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji - jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki - ikkatrs Israēla vīrs, 11 jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam, 12 lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz, 13 ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. 14 Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo zvērestu, 15 bet, kā ar jums, kas šodien šeit ar mums stāvat Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, tā arī ar tiem, kas šodien ar mums šeit nestāv. 16 Jūs taču zināt, kā mēs dzīvojām Ēģiptes zemē un kā mēs izgājām no to tautu vidus, kuru zemes jūs esat šķērsojuši, 17 un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, no sudraba un zelta, kas viņiem bija. 18 Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus augļus un vērmeles. 19 Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa. 20 Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess. 21 Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā. 22 Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs: 23 sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug, un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora, kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,- 24 un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas? 25 Tad sacīs: tādēļ ka tie ir atmetuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš ar tiem bija noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes, 26 un tie gāja un kalpoja citiem dieviem un pielūdza tos dievus, ko viņi nepazina un ko Viņš tiem nebija piešķīris. 27 Tāpēc Tā Kunga dusmas iedegās pret šo zemi un Viņš lika nākt pār to visiem lāstiem, kas ir rakstīti šinī grāmatā. 28 Un Tas Kungs viņus izstūma Savās dusmās un niknumā un ar lielu bardzību no viņu zemes, un Viņš tos meta kādā citā zemē, kā tas šodien ir. 29 Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi - pildīt visus šīs bauslības vārdus."
