1 Who is smart enough
to explain everything?
Wisdom makes you cheerful
and gives you a smile.
Obey the King
2 If you promised God that you would be loyal to the king, I advise you to keep that promise. 3 Don't quickly oppose the king or argue when he has already made up his mind. 4 The king's word is law. No one can ask him, “Why are you doing this?” 5 If you obey the king, you will stay out of trouble. So be wise and learn what to do and when to do it. 6 Life is hard, but there is a time and a place for everything, 7 though no one can tell the future. 8 We cannot control the wind or determine the day of our death. There is no escape in time of war, and no one can hide behind evil. 9 I noticed all this and thought seriously about what goes on in the world. Why does one person have the power to hurt another?
Who Can Understand the Ways of God?
10 I saw the wicked buried with honor, but God's people had to leave the holy city and were forgotten. None of this makes sense. 11 When we see criminals commit crime after crime without being punished, it makes us want to start a life of crime. 12 They commit hundreds of crimes and live a long time, in spite of the saying:

Everyone who lives right
and respects God
will prosper,
13 but no one who sins
and rejects God
will prosper or live very long.

14 There is something else that doesn't make sense to me. Good citizens are treated as criminals, while criminals are honored as though they were good citizens. 15 So I think we should get as much out of life as we possibly can. There is nothing better than to enjoy our food and drink and have a good time. Then we can make it through this troublesome life that God has given us here on earth.
16 Day and night I went without sleep, trying to understand what goes on in this world. 17 I saw everything God does, and I realized no one can really understand what happens. We may be very wise, but no matter how much we try or how much we claim to know, we cannot understand it all.
1 Kas ir tiešām īsts gudrais, un kas spēj izskaidrot visas lietas? Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas. 2 Es saku: ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis. 3 Nesteidzies aiziet projām no viņa acīm un neielaidies nekādās ļaunās lietās, jo visu, ko viņš grib, to viņš izdara. 4 Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: ko tu īsti dari? 5 Kas pavēli ievēro, tas nepiedzīvos ļauna; bet gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu. 6 Jo ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis, taču tas ļaunais stāvoklis smagi gulstas uz cilvēku, 7 ka viņš nezina, kas notiks; un kas gan var viņam pateikt, kā nākotnē būs? 8 Nevienam cilvēkam nav varas pār vēju, ka viņš spētu vēju aizturēt; tāpat vēl mazāk kāds ir kungs pār savu miršanas dienu; arī no piedalīšanās karā neviens nav atlaižams; tāpat arī likuma pārkāpšana liks sevi sajust tam, kas to dara. 9 Visu to es esmu redzējis, cenzdamies novērot ikvienu darbību, kas norisinās zem saules, kamēr viens cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi. 10 Pie tam es arī vēl redzēju, ka bezdievīgie tika apglabāti un iegāja mūžīgā mierā, kamēr ļaudis, kas taisnīgi dzīvojuši, bija spiesti aiziet tālu no svētās vietas un tika pilsētā aizmirsti; arī tā ir niecība. 11 Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīz, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu. 12 Vēl iemesls te tas, ka grēcinieks, kaut arī simts reizes ļaunu darījis, tomēr dzīvo ilgi, lai gan es zinu, ka tiem, kas Dievu bīstas, klāsies labi, tiem, kam bijība Viņa priekšā, 13 kurpretī bezdievīgam neklāsies labi, un viņš nevarēs savas dienas stiept garumā kā ēnu, jo viņš nesajūt bijību Dieva priekšā. 14 Ir kaut kas dziļa niecīguma pilns, kas notiek uz zemes, un proti - ka ir taisnīgi cilvēki, kuriem tā klājas, kā vajadzētu klāties bezdievīgajiem pēc viņu darbiem, un ka dažam bezdievīgam tā klājas, kā vajadzētu klāties taisnajam pēc viņa darbiem. Tad es sacīju: arī tā ir niecība. 15 Tādēļ es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules, kā vien ēst un dzert un priecāties, un šādā noskaņā lai aizrit visas viņa nemitīgo pūļu pilnās dzīves dienas, ko Dievs viņam dod zem saules. 16 Un arvien, kad es centos izdibināt dziļākās gudrības pamatus un novēroju visu rosību, kas norisinās zemes virsū, 17 es esmu par dievišķās varas izpausmi atzinis, ka cilvēks, ja arī viņš savām acīm neatvēlētu ne mirkli atpūtas ne dienu, ne nakti, tomēr nespēj izdibināt to varu, kas pastāv zem saules, un cilvēks, neraugoties uz visu piepūli, ar kādu viņš cenšas to izdibināt, taču to izdibināt nespēj. Un, pat ja gudrais iedomājas sevi to izdibināt spējam, patiesībā viņš izdibināt to tomēr nespēj.